21. pants(1) Latvijas Bankai ir savs budžets, kuru apstiprina Latvijas Bankas padome.
(1) Latvijas Bankas finanšu pārskata gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.
1(2) Latvijas Banka sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmai saistošajiem Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem par grāmatvedību un finanšu pārskatiem. Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas tiesību aktus, izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka papildu prasības finanšu pārskatu sagatavošanai. Finanšu pārskatus un gada pārskatu apstiprina Latvijas Bankas padome.
224
(1) Latvijas Banka triju darbdienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinājusi gada pārskatu, ieskaita valsts pamatbudžetā:
11) pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, reizinot pārskata gadā gūto peļņu, kas atlikusi pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu (ja tādi ir bijuši) segšanas, ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, nepiemērojot minētajā likumā noteikto ar nodokli apliekamo bāzi palielinošu koeficientu;
22) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 50 procentu apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas, kas atlikusi pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu (ja tādi ir bijuši) segšanas.
3(2) Latvijas Bankas padomei, apstiprinot gada pārskatu, ir tiesības pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā procentu apmēra samazināšanu, ja tas nepieciešams Latvijas Bankas rezerves kapitāla palielināšanai saistībā ar finanšu riskiem, kuriem Latvijas Banka pakļauta šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē. Latvijas Banka par šādu lēmumu nekavējoties informē Saeimu un finanšu ministru.
4(3) Pēc šajā pantā minēto atskaitījumu izdarīšanas Latvijas Bankas peļņas atlikums ieskaitāms rezerves kapitālā. Rezerves kapitālu veido iespējamo zaudējumu segšanai. Tā zaudējumu daļa, kuras segšanai rezerves kapitāla nepietiek, sedzama no Latvijas Bankas nākamo periodu peļņas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
525
(1) Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks atbilstoši attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka darbību regulējošajam likumam veic maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
1(2) Latvijas Banka nosaka Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, kā arī šo maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību.
2(3) Par nokavētu vai nepilnīgu maksājumu attiecīgais Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks maksā Latvijas Bankai nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.
326
(1) Ja Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku attiecīgā gada maksājumu apmērs pārsniedz Latvijas Bankas izdevumus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanai un uzraudzībai, noregulējuma piemērošanai un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanai, tad attiecīgie Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku nākamajos gados sedzamie izdevumi tiek samazināti par pārsnieguma summu.
1(2) Ja Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku attiecīgā gada maksājumu apmērs nav pietiekams, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanai un uzraudzībai, noregulējuma piemērošanai un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanai, tad attiecīgie Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku nākamajos gados sedzamie izdevumi tiek palielināti par iztrūkuma summu.
227
(1) Par zaudējumiem, kas trešai personai nodarīti ar Latvijas Bankas padomes locekļa, darbinieka vai pilnvarnieka rīcību, pildot savus amata (darba) pienākumus, Latvijas Banka ir atbildīga tikai tad, ja Latvijas Bankas padomes loceklis, darbinieks vai pilnvarnieks ir tīši rīkojies prettiesiski vai pieļāvis rupju neuzmanību.
1(2) Latvijas Bankas aktīvi, ar kuriem tā rīkojas, nav pakļaujami izpildu darbībām, tostarp nav apķīlājami, un uz tiem nav vēršama piedziņa ne tiesas, ne ārpustiesas ceļā, pret tiem arī nevar vērst prasījumus, kas rodas saistībā ar šā likuma D sadaļā minēto uzdevumu izpildi.
228
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.