1Droša mediju vide
2Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.
3Mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, saskaras ar vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu, tai skaitā ar stratēģiskām tiesvedībām, un tiek arvien vairāk apdraudēti, gan tiešsaistē, gan realitātē. Savukārt konfliktu un hibrīdkara laikā minētie apdraudējumi ir vēl izteiktāki. Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, tajā skaitā pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu. Drošu vidi veido mediju spēja aizsargāties pret kiberuzbrukumiem un regulāras mācības mediju darbiniekiem un žurnālistiem kiberdrošības jomā. Tiks ņemtas vērā un praktiski īstenotas Eiropas Komisijas ieteikumi par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā6. Tāpat būtiski ir visā valstī uzlabot informācijas pieejamību un pilnveidot zināšanas par mediju darbinieku un žurnālistu darbu un drošību sabiedrībā kopumā, bet īpaši tieslietu un iekšlietu nozares pārstāvjiem. Vienlīdz svarīgi mediju darbinieku un žurnālistu drošības nodrošināšanai ir pasākumi mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, hibrīddraudu un valstiska apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā, ka krīzes situācijā ir jāsasniedz pēc iespējas plašāka sabiedrība, nepieciešams veicināt komerciālo mediju iekļaušanu D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam.
4Demokrātiskas valsts stiprināšanā būtiska ir sabiedrības medijpratība un informācijpratība. Medijpratība ir cilvēku prasmes un zināšanas lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, un piedalīties satura veidošanā efektīvā un drošā veidā un pieņemt pamatotus lēmumus, lai veicinātu dzīves kvalitāti. Sabiedrības medijpratībai ir nozīmīga loma valsts un sabiedrības noturības veidošanā pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, tādējādi stiprinot arī nacionālo drošību. Tāpēc būtiski ir attīstīt medijpratības nozari, lai starp institūcijām koordinētu plānveida rīcību visos izglītības līmeņos iedzīvotāju medijpratības veicināšanā, iesaistot tajā arī žurnālistikas satura veidotājus. Aktīva IZM un izglītības iestāžu rīcība medijpratības ieviešanai dažādu līmeņu mācību procesos ir nozīmīgākais faktors, lai veicinātu kritiski domājošas sabiedrības veidošanos. Drošāku mediju vidi veido medijpratīga sabiedrība, kura izprot informācijas sniedzēju funkcijas, mediju un žurnālistu darbu un spēj atšķirt medijus, kas veido kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, spēj atpazīt, kā informācija ir veidota, identificēt tās vērtības un uzskatus, tādējādi izprotot politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras notikumus. Tāpat jāattīsta tie medijpratības virzieni, kas rosina radošuma un uzņēmības veidošanos mediju nozarē.
5Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un tiem kļūstot arvien pieejamākiem ir nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kā arī citu pasākumu kopumu, kas stiprinātu sabiedrības noturību pret šo rīku ļaunprātīgas izmantošanas radītiem riskiem. Vienlaikus ir jārada apstākļi, lai mediju vide spētu izmantot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju radītās priekšrocības funkciju īstenošanā. Nacionālā normatīvā regulējuma un citu pasākumu kopuma ietvaru mākslīgā intelekta izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs nākotnē noteiks arī Mākslīgā intelekta akts, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2024. gada 13. jūnijā.7
1Neatkarīga mediju vide
2Ņemot vērā mākslīgā intelekta attīstību, globālo platformu ietekmi un digitalizācijas attīstību, mediju vide piedzīvo straujas izmaiņas un esošais mediju vides regulējums ir pilnveidojams atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Viens no risinājumiem Eiropas mediju brīvības akta kontekstā būtu esošā mediju nozari regulējošo tiesību aktu pilnveidošana un jauna mediju likuma izveide atbilstoši mūsdienu mediju vides iespējām un izaicinājumiem, kas vērsta uz nozares pašregulāciju. Neatkarīgiem un brīviem medijiem ir izšķiroša nozīme Eiropas un Latvijas informācijas telpas integritātes saglabāšanā, un tie ir nozīmīgi demokrātiskas sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanā. Viens no mediju neatkarības un brīvības rādītājiem ir organizācijas "Reportieri bez robežām" veidotais pasaules preses brīvības indekss. Mediju brīvība Latvijā tiek vērtēta kā apmierinoša, tāpēc jāpilnveido normatīvais regulējums, lai mediju brīvība un neatkarība tiktu vērtēta kā laba, Preses brīvības indeksā sasniedzot vismaz 85 punktus. Mērķa sasniegšanai būtiski ir stiprināt mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību, un jāveic pasākumi, kas attīstītu profesionālu un objektīvu mediju nozares pašregulāciju un informācijas pieejamību žurnālistiem.
3Sabiedriskie mediji ieņem būtisku vietu mediju tirgū, ņemot vērā to sabiedrisko pakalpojumu misiju. Sabiedriskie mediji ir svarīgs un uzticams informācijas avots lielai daļai iedzīvotāju, tāpēc būtiski ir nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un paredzamu attīstību. Viens no risinājumiem ir panākt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgāku, atbilstošu un prognozējamāku sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Tāpat ir nepieciešams pieņemt lēmumu par vienota Latvijas Sabiedriskā medija ēkas risinājumu.
Atdala tiesību, pienākumu un termiņu
Darba tiesību pantā vispirms nosaki, vai tas dod darbinieka tiesību, darba devēja pienākumu vai termiņu. Tad saglabā līgumu, rīkojumu un saraksti.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.