2. pants

Droša mediju vide

Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.

Mediju darbinieki un žurnālisti, pildot savus darba pienākumus, saskaras ar vajāšanu, draudiem, iebiedēšanu, tai skaitā ar stratēģiskām tiesvedībām, un tiek arvien vairāk apdraudēti, gan tiešsaistē, gan realitātē. Savukārt konfliktu un hibrīdkara laikā minētie apdraudējumi ir vēl izteiktāki. Tāpēc ir nepieciešams veicināt drošu vidi mediju darbiniekiem un žurnālistiem, arī tiešsaistes platformās, pilnveidojot normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku un žurnālistu sociālo, fizisko un emocionālo drošību un aizsardzību, tajā skaitā pret naida runu, stratēģiskajām tiesvedībām pret medijiem un žurnālistiem, kā arī spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu. Drošu vidi veido mediju spēja aizsargāties pret kiberuzbrukumiem un regulāras mācības mediju darbiniekiem un žurnālistiem kiberdrošības jomā. Tiks ņemtas vērā un praktiski īstenotas Eiropas Komisijas ieteikumi par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā6. Tāpat būtiski ir visā valstī uzlabot informācijas pieejamību un pilnveidot zināšanas par mediju darbinieku un žurnālistu darbu un drošību sabiedrībā kopumā, bet īpaši tieslietu un iekšlietu nozares pārstāvjiem. Vienlīdz svarīgi mediju darbinieku un žurnālistu drošības nodrošināšanai ir pasākumi mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, hibrīddraudu un valstiska apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā, ka krīzes situācijā ir jāsasniedz pēc iespējas plašāka sabiedrība, nepieciešams veicināt komerciālo mediju iekļaušanu D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam.

Demokrātiskas valsts stiprināšanā būtiska ir sabiedrības medijpratība un informācijpratība. Medijpratība ir cilvēku prasmes un zināšanas lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, un piedalīties satura veidošanā efektīvā un drošā veidā un pieņemt pamatotus lēmumus, lai veicinātu dzīves kvalitāti. Sabiedrības medijpratībai ir nozīmīga loma valsts un sabiedrības noturības veidošanā pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, tādējādi stiprinot arī nacionālo drošību. Tāpēc būtiski ir attīstīt medijpratības nozari, lai starp institūcijām koordinētu plānveida rīcību visos izglītības līmeņos iedzīvotāju medijpratības veicināšanā, iesaistot tajā arī žurnālistikas satura veidotājus. Aktīva IZM un izglītības iestāžu rīcība medijpratības ieviešanai dažādu līmeņu mācību procesos ir nozīmīgākais faktors, lai veicinātu kritiski domājošas sabiedrības veidošanos. Drošāku mediju vidi veido medijpratīga sabiedrība, kura izprot informācijas sniedzēju funkcijas, mediju un žurnālistu darbu un spēj atšķirt medijus, kas veido kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, spēj atpazīt, kā informācija ir veidota, identificēt tās vērtības un uzskatus, tādējādi izprotot politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras notikumus. Tāpat jāattīsta tie medijpratības virzieni, kas rosina radošuma un uzņēmības veidošanos mediju nozarē.

Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un tiem kļūstot arvien pieejamākiem ir nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kā arī citu pasākumu kopumu, kas stiprinātu sabiedrības noturību pret šo rīku ļaunprātīgas izmantošanas radītiem riskiem. Vienlaikus ir jārada apstākļi, lai mediju vide spētu izmantot mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju radītās priekšrocības funkciju īstenošanā. Nacionālā normatīvā regulējuma un citu pasākumu kopuma ietvaru mākslīgā intelekta izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs nākotnē noteiks arī Mākslīgā intelekta akts, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2024. gada 13. jūnijā.7