16. pants

Ieguves rūpniecība un karjeru

izstrāde

Datu avots: CSP

Nodarbināto iedzīvotāju

raksturojums (1999. gada novembris) vecuma aspektā rāda, ka

samērā zems nodarbinātības līmenis ir jauniešiem vecumā no 15

līdz 19 gadiem - 10,8%, galvenokārt tāpēc, ka ievērojama daļa

jauniešu vēl apmeklē skolu. Pakāpeniski tas pieaug vecumā no

20-24 gadiem, sasniedzot visaugstāko rādītāju vecuma grupā 40-44

gadi - 78,1%. Jauniešu nodarbinātības līmenis vecumā 15-24 gadi,

salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, samazinājās par

0,3 procenta punktiem un sasniedza 31,3%. Iedzīvotājiem vecuma

grupā 50-59 gadi tas samazinājās par 0,8 procenta punktiem un

bija 59,2%.

Sieviešu daļa nodarbināto

kopskaitā bija 48% (1998. gada novembrī - 47,0%). To

nodarbinātības līmenis - 43,6% ir nedaudz augstāks (par 0,1

procenta punktu), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un atpaliek no

vīriešu nodarbinātības līmeņa par 13,7 procenta punktiem.

Galvenais faktors, kurš parasti lielā mērā ietekmē sieviešu

nodarbinātības līmeņa samazināšanos, ir bērna kopšanas

atvaļinājums (sevišķi tas izteikts vecuma grupās līdz 35 gadiem).

Pagaidām ekonomiskie apstākļi nodrošina labvēlīgāku iespēju

atrast darbu vīriešiem. Var piebilst, ka 1999. gada dzīves

apstākļu apsekojuma rezultāti liecina, ka 16,3 % no 18 gadus un

vecāku iedzīvotāju uzskata, ka nepastāv sieviešu diskriminācija

nodarbinātības jomā, bet 67% - ka tā eksistē. Visaugstākais

nodarbināto sieviešu īpatsvars vērojams: veselības aizsardzībā un

sociālā aprūpē - 83,8% (43,5 tūkst.), izglītībā - 78,0% (70,2

tūkst.), viesnīcu un restorānu nozarē - 74,7% (16,2 tūkst),

finansu starpniecībā - 67,6% (7,3 tūkst.).

Nodarbināto sadalījums pēc

izglītības līmeņa rāda, ka tautsaimniecībā visvairāk strādājošo

ir ar vidējo speciālo izglītību (25,5%), ar augstāko izglītību

(20,6%), un ar vispārējo vidējo izglītību 24,0%, savukārt ar

vidējo tehnisko izglītību - 13,3%, ar pamatizglītību un zemāk par

pamatizglītību - 12,4%, ar arodizglītību - 4,2%. Salīdzinot ar

1998. gada attiecīgo periodu, neskatoties uz nodarbināto kopējā

skaita samazināšanos, var redzēt, ka pieaug nodarbināto skaits ar

augstāko izglītību par 7,8 tūkst. vai par 4,0%, ar vidējo

speciālo izglītību par 4,6 tūkst. vai par 1,9%. Tajā paša laikā

samazinājās nodarbināto skaits ar arodizglītību par 3,5 tūkst vai

par 7,8% un ar vidējo tehnisko izglītību par 4,5 tūkst. vai par

3,3% u.c.

Raksturojot nodarbinātos

iedzīvotājus pēc profesijām, var atzīmēt, ka visvairāk no

strādājošiem 1999. gada novembrī bija kvalificēti strādnieki un

amatnieki, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, ar vienkāršām

profesijām, speciālisti (attiecīgi 14,1%, 14,0%, 13,7% un 13,0%).

Salīdzinot ar 1998. gadu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku

skaits pieauga par 16 tūkst. vai par 13,1%, speciālistu skaits -

par 8,7 tūkst vai par 7,3%, bet samazinājās kvalificēto

strādnieku un amatnieku skaits par 12,9 tūkst. vai par 8,4%,

kvalificēto lauksaimniecības un zivsaimniecības speciālistu

skaits par 25,5 tūkst. vai par 21,7 %. Tas liela mērā atspoguļo

notikušos procesus tautsaimniecībā.

4. attēls

Bezdarba

līmenis

(procentos)

Datu avots: CSP, NVD

Valstī ilgu laiku nemazina savu

aktualitāti atsevišķu iedzīvotāju grupu sevišķi zema

nodarbinātības līmeņa problēma un to nodarbošanās veidu

neatbilstība interesēm, iegūtām iemaņām, profesionālai

kvalifikācijai. Raksturīgākās problemātiskās nodarbinātības jomā

iedzīvotāju grupas ir invalīdi, notiesātie un personas, kuras

nepārvalda vai vāji pārvalda valsts valodu.

Latvijā ir novērojama slēptā

nodarbinātība (viena piektdaļa no darbaspējīgiem iedzīvotājiem

nodarbināti "melnā" un "pelēkā"

ekonomikā).**

Kopš oficiāli sāka uzskaitīt

bezdarbu, tas sasniedza savu visaugstāko lielumu 1999. gada

aprīļa beigās (10,2%). Pēc tam reģistrētais bezdarba līmenis

valstī sāka samazināties, sasniedzot 1999. gada novembra beigās

9,1% un neizmainoties līdz gada beigām. Tas ir par 0,1 procenta

punktu mazāk kā 1998. gada beigās. Kā liecina Nodarbinātības

valsts dienesta dati, reģistrētais bezdarba līmenis 2000. gada

pirmā pusgada beigās saruka līdz 8,4%.

5. attēls

Bezdarbnieku

skaits

(gada beigās)

Datu avots: NVD

Visaugstākais bezdarba līmenis

saglabājas Latgales reģionā, t.i., Rēzeknes, Balvu, Preiļu un

Krāslavas rajonos (attiecīgi 27,2%, 22,9%, 22,2% un 21,9% 1999.

gada beigās). Viszemākais bezdarba līmenis aizvien ir Rīgā -

4,8%.

Nemazina savu aktualitāti ilgstoša

bezdarba problēma. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, 1999. gada

beigās NVD reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ilgstošo

bezdarbnieku skaits pieauga par 4708 cilvēkiem, bet to īpatsvars

- par 4,8 procenta punktiem un sasniedza 31,1%. Visaugstākais

ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā 1999. gada

beigās bija Latgalē: Preiļu rajonā (56,9%), Rēzeknes rajonā

(54,5%), Balvu rajonā (55,6%), Krāslavas rajonā (49,6%) un Ludzas

rajonā (49,2%).

Raksturojot NVD reģistrēto

bezdarbnieku struktūru 1999. gada beigās pēc vecuma, jāatzīmē, ka

to skaits, salīdzinot ar 1998.gada beigām, jauniešu vecumgrupā

15-19 gadi samazinājās par 1009 cilvēkiem un īpatsvars - par 0,8

procenta punktiem un veidoja 2,8% no bezdarbnieku kopskaita.

Samazinājās arī bezdarbnieku skaits jauniešu vecuma grupā no 20

līdz 25 gadiem - par 986 cilvēkiem vai par 7,0% un viņu daļa

bezdarbnieku kopskaitā veidoja 12,1%, kas bija par 0,6 procenta

punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vecumā no 50 līdz 60 gadiem

bezdarbnieku skaits pieauga par 773 cilvēkiem vai par 3,9%, to

īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā, salīdzinot ar 1998. gada

beigām, pieauga par 1,1 procenta punktiem un sasniedza 18,8%.

Sieviešu daļa bezdarbnieku kopskaitā 1999. gada beigās,

salīdzinot ar 1998. gadu, samazinājās par 1,1 procenta punktu un

veidoja 57,4%.

Bezdarbnieku sastāvā pēc

izglītības līmeņa notikušas šādas izmaiņas. Bezdarbnieku daļa ar

augstāko izglītību palielinājās par 0,3 procenta punktiem,

salīdzinot ar 1998 gada beigām, un sasniedza 7,1%. Par 1,1

procenta punktu palielinājās bezdarbnieku īpatsvars ar

arodizglītību, veidojot 17,7% bezdarbnieku kopskaitā. Nemainīga

daļa (21,4%) bezdarbnieku kopskaitā ir bezdarbniekiem ar vidējo

speciālo izglītību. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, nedaudz

samazinājās bezdarbnieku ar vispārējo vidējo izglītību un ar

pamata un nepabeigto pamata izglītību īpatsvars un veidoja

attiecīgi 30,9% un 22,9% bezdarbnieku kopskaitā.

2. tabula

Bezdarba

pamatrādītāji

(% no bezdarbnieku kopskaita,

perioda beigās)

1995

1996

1997

1998

1999

Ilgstošie bezdarbnieki

25,5

31,2

38,1

26,3

31,1

Sievietes bezdarbnieces

52,3

54, 7

59,4

58,5

57,4

Jaunieši bezdarbnieki (15-24 gadi)

20,2

20,0

18,1

16,4

14,8

Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki

12,3

11,4

12,4

13,2

13,7

1999. gada novembra darba spēka

apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā darba meklētāji (no 15

gadiem un vairāk) ir 14,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

un tas ir par 0,7 procenta punktiem vairāk nekā 1998. gada

novembrī. 1999. gada novembrī darba meklētāju vecumā 15-19 gadi

īpatsvars ekonomiski aktīvo atbilstošā vecuma iedzīvotāju

kopskaitā veidoja 36,6%. Darba meklētāju vecumā 20-24 gadi

īpatsvars attiecīgi veidoja 21,3%. Kā redzams, tas nozīmīgi

pārsniedz darba meklētāju kopējo daļu ekonomiski aktīvo

kopskaitā, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu lielums būtiski

neizmainās.

Apsekojuma rezultāti sniedza

papildus informāciju par ilgstošo bezdarbu ilgumu valstī. Gandrīz

trīs ceturtdaļas no visiem darba meklētājiem meklē darbu ilgāk

par 6 mēnešiem, pie tam viens no darba meklēšanas galveniem

veidiem bija darba meklētāju reģistrācija Nodarbinātības valsts

dienestā (ap 35% no darba meklētāju kopskaita).

Apsekojuma rezultāti parāda arī

potenciālos darba meklētājus, kas zaudējuši cerības atrast darbu

vai nezina, kur un kā darbu meklēt. Tādas personas valstī veidoja

7,3% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita (kas nemeklēja

darbu). Salīdzinot ar 1998. gada novembri, šī iedzīvotāju daļa

samazinājusies par 0,5 procenta punktiem. Šādu cilvēku, kas

nezin, kur un kā meklēt darbu, vairāk bija jaunākajās vecuma

grupās (47,8% vecumā 15-24 gadi), bet to skaits, kas zaudējuši

cerības atrast darbu, pieaug līdz ar vecuma palielināšanos (59,6%

no visiem, kas zaudējuši cerības atrast darbu ir vecumā 55 gadi

un vairāk).

Labi funkcionējošs darba tirgus

nodrošina ne tikai augstu nodarbinātības līmeni, bet arī efektīvu

darba sadali. Darba tirgus, ja nesniedz iespējas un motivācijas

cilvēkiem meklēt darbu un kvalificētu darbinieku trūkums,

ierobežo uzņēmumu izaugsmi un ir pārāk neelastīgs. Patreizējā

situācijā darbinieku vispārējs trūkums nav galvenais ekonomikas

izaugsmi ierobežojošais faktors (augsts bezdarba līmenis,

relatīvi augsts iedzīvotāju izglītības un kvalifikācijas

līmenis). Bet par svarīgiem ierobežojošiem faktoriem var uzskatīt

darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma darba tirgū strukturālo

neatbilstību un vāju mobilitātes iespēju profesiju, kvalitātes un

teritoriālā griezumā.**

Par to liecina gan Latvijas

statistikas institūta konjuktūras apsekojumu rezultāti, gan NVD

reģistrētie dati. Neskatoties uz augsto bezdarbu, eksistē

kvalificēto speciālistu trūkums rūpniecības atsevišķos darbības

veidos un tādā darbietilpīgā nozarē, kā būvniecība.

NVD 1999. gada veiktā analīze par

ilgstoši neaizpildītajām darba vietām rāda, ka darba devējiem ir

augstas prasības pretendentu profesionālo zināšanu un darba

pieredzes ziņā. Darba tirgus noslodzes koeficients 1999. gada

beigās bija 50,9 (bezdarbnieku skaits pret brīvo darba vietu

skaitu), 1998. gada beigās - 41,3. Vislielākais pieprasījums pēc

kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (31,7% no NVD

pieteiktām brīvajām darba vietām 1999. gada beigās), noslodzes

koeficients šajā profesiju pamatgrupā bija 32,7. Liels

pieprasījums ir pēc pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem

(20,1%), noslodzes koeficients - 34,7. Pēc speciālistiem

pieprasījums veidoja 13,7% no pieteiktām darba vietām, noslodzes

koeficients - 26,4. Vislielākais darba tirgus noslodzes

koeficients bija vienkāršo profesiju pamatgrupā 415,5.

*CSP dati un apsekojumu

rezultāti

**OECD pētījumu rezultāti