16. pants

1Ieguves rūpniecība un karjeru

2izstrāde

3Datu avots: CSP

4Nodarbināto iedzīvotāju

5raksturojums (1999. gada novembris) vecuma aspektā rāda, ka

6samērā zems nodarbinātības līmenis ir jauniešiem vecumā no 15

7līdz 19 gadiem - 10,8%, galvenokārt tāpēc, ka ievērojama daļa

8jauniešu vēl apmeklē skolu. Pakāpeniski tas pieaug vecumā no

920-24 gadiem, sasniedzot visaugstāko rādītāju vecuma grupā 40-44

10gadi - 78,1%. Jauniešu nodarbinātības līmenis vecumā 15-24 gadi,

11salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, samazinājās par

120,3 procenta punktiem un sasniedza 31,3%. Iedzīvotājiem vecuma

13grupā 50-59 gadi tas samazinājās par 0,8 procenta punktiem un

14bija 59,2%.

15Sieviešu daļa nodarbināto

16kopskaitā bija 48% (1998. gada novembrī - 47,0%). To

17nodarbinātības līmenis - 43,6% ir nedaudz augstāks (par 0,1

18procenta punktu), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un atpaliek no

19vīriešu nodarbinātības līmeņa par 13,7 procenta punktiem.

20Galvenais faktors, kurš parasti lielā mērā ietekmē sieviešu

21nodarbinātības līmeņa samazināšanos, ir bērna kopšanas

22atvaļinājums (sevišķi tas izteikts vecuma grupās līdz 35 gadiem).

23Pagaidām ekonomiskie apstākļi nodrošina labvēlīgāku iespēju

24atrast darbu vīriešiem. Var piebilst, ka 1999. gada dzīves

25apstākļu apsekojuma rezultāti liecina, ka 16,3 % no 18 gadus un

26vecāku iedzīvotāju uzskata, ka nepastāv sieviešu diskriminācija

27nodarbinātības jomā, bet 67% - ka tā eksistē. Visaugstākais

28nodarbināto sieviešu īpatsvars vērojams: veselības aizsardzībā un

29sociālā aprūpē - 83,8% (43,5 tūkst.), izglītībā - 78,0% (70,2

30tūkst.), viesnīcu un restorānu nozarē - 74,7% (16,2 tūkst),

31finansu starpniecībā - 67,6% (7,3 tūkst.).

32Nodarbināto sadalījums pēc

33izglītības līmeņa rāda, ka tautsaimniecībā visvairāk strādājošo

34ir ar vidējo speciālo izglītību (25,5%), ar augstāko izglītību

35(20,6%), un ar vispārējo vidējo izglītību 24,0%, savukārt ar

36vidējo tehnisko izglītību - 13,3%, ar pamatizglītību un zemāk par

37pamatizglītību - 12,4%, ar arodizglītību - 4,2%. Salīdzinot ar

381998. gada attiecīgo periodu, neskatoties uz nodarbināto kopējā

39skaita samazināšanos, var redzēt, ka pieaug nodarbināto skaits ar

40augstāko izglītību par 7,8 tūkst. vai par 4,0%, ar vidējo

41speciālo izglītību par 4,6 tūkst. vai par 1,9%. Tajā paša laikā

42samazinājās nodarbināto skaits ar arodizglītību par 3,5 tūkst vai

43par 7,8% un ar vidējo tehnisko izglītību par 4,5 tūkst. vai par

443,3% u.c.

45Raksturojot nodarbinātos

46iedzīvotājus pēc profesijām, var atzīmēt, ka visvairāk no

47strādājošiem 1999. gada novembrī bija kvalificēti strādnieki un

48amatnieki, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, ar vienkāršām

49profesijām, speciālisti (attiecīgi 14,1%, 14,0%, 13,7% un 13,0%).

50Salīdzinot ar 1998. gadu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku

51skaits pieauga par 16 tūkst. vai par 13,1%, speciālistu skaits -

52par 8,7 tūkst vai par 7,3%, bet samazinājās kvalificēto

53strādnieku un amatnieku skaits par 12,9 tūkst. vai par 8,4%,

54kvalificēto lauksaimniecības un zivsaimniecības speciālistu

55skaits par 25,5 tūkst. vai par 21,7 %. Tas liela mērā atspoguļo

56notikušos procesus tautsaimniecībā.

574. attēls

58Bezdarba

59līmenis

60(procentos)

61Datu avots: CSP, NVD

62Valstī ilgu laiku nemazina savu

63aktualitāti atsevišķu iedzīvotāju grupu sevišķi zema

64nodarbinātības līmeņa problēma un to nodarbošanās veidu

65neatbilstība interesēm, iegūtām iemaņām, profesionālai

66kvalifikācijai. Raksturīgākās problemātiskās nodarbinātības jomā

67iedzīvotāju grupas ir invalīdi, notiesātie un personas, kuras

68nepārvalda vai vāji pārvalda valsts valodu.

69Latvijā ir novērojama slēptā

70nodarbinātība (viena piektdaļa no darbaspējīgiem iedzīvotājiem

71nodarbināti "melnā" un "pelēkā"

72ekonomikā).**

73Kopš oficiāli sāka uzskaitīt

74bezdarbu, tas sasniedza savu visaugstāko lielumu 1999. gada

75aprīļa beigās (10,2%). Pēc tam reģistrētais bezdarba līmenis

76valstī sāka samazināties, sasniedzot 1999. gada novembra beigās

779,1% un neizmainoties līdz gada beigām. Tas ir par 0,1 procenta

78punktu mazāk kā 1998. gada beigās. Kā liecina Nodarbinātības

79valsts dienesta dati, reģistrētais bezdarba līmenis 2000. gada

80pirmā pusgada beigās saruka līdz 8,4%.

815. attēls

82Bezdarbnieku

83skaits

84(gada beigās)

85Datu avots: NVD

86Visaugstākais bezdarba līmenis

87saglabājas Latgales reģionā, t.i., Rēzeknes, Balvu, Preiļu un

88Krāslavas rajonos (attiecīgi 27,2%, 22,9%, 22,2% un 21,9% 1999.

89gada beigās). Viszemākais bezdarba līmenis aizvien ir Rīgā -

904,8%.

91Nemazina savu aktualitāti ilgstoša

92bezdarba problēma. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, 1999. gada

93beigās NVD reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ilgstošo

94bezdarbnieku skaits pieauga par 4708 cilvēkiem, bet to īpatsvars

95- par 4,8 procenta punktiem un sasniedza 31,1%. Visaugstākais

96ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā 1999. gada

97beigās bija Latgalē: Preiļu rajonā (56,9%), Rēzeknes rajonā

98(54,5%), Balvu rajonā (55,6%), Krāslavas rajonā (49,6%) un Ludzas

99rajonā (49,2%).

100Raksturojot NVD reģistrēto

101bezdarbnieku struktūru 1999. gada beigās pēc vecuma, jāatzīmē, ka

102to skaits, salīdzinot ar 1998.gada beigām, jauniešu vecumgrupā

10315-19 gadi samazinājās par 1009 cilvēkiem un īpatsvars - par 0,8

104procenta punktiem un veidoja 2,8% no bezdarbnieku kopskaita.

105Samazinājās arī bezdarbnieku skaits jauniešu vecuma grupā no 20

106līdz 25 gadiem - par 986 cilvēkiem vai par 7,0% un viņu daļa

107bezdarbnieku kopskaitā veidoja 12,1%, kas bija par 0,6 procenta

108punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vecumā no 50 līdz 60 gadiem

109bezdarbnieku skaits pieauga par 773 cilvēkiem vai par 3,9%, to

110īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā, salīdzinot ar 1998. gada

111beigām, pieauga par 1,1 procenta punktiem un sasniedza 18,8%.

112Sieviešu daļa bezdarbnieku kopskaitā 1999. gada beigās,

113salīdzinot ar 1998. gadu, samazinājās par 1,1 procenta punktu un

114veidoja 57,4%.

115Bezdarbnieku sastāvā pēc

116izglītības līmeņa notikušas šādas izmaiņas. Bezdarbnieku daļa ar

117augstāko izglītību palielinājās par 0,3 procenta punktiem,

118salīdzinot ar 1998 gada beigām, un sasniedza 7,1%. Par 1,1

119procenta punktu palielinājās bezdarbnieku īpatsvars ar

120arodizglītību, veidojot 17,7% bezdarbnieku kopskaitā. Nemainīga

121daļa (21,4%) bezdarbnieku kopskaitā ir bezdarbniekiem ar vidējo

122speciālo izglītību. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, nedaudz

123samazinājās bezdarbnieku ar vispārējo vidējo izglītību un ar

124pamata un nepabeigto pamata izglītību īpatsvars un veidoja

125attiecīgi 30,9% un 22,9% bezdarbnieku kopskaitā.

1262. tabula

127Bezdarba

128pamatrādītāji

129(% no bezdarbnieku kopskaita,

130perioda beigās)

1311995

1321996

1331997

1341998

1351999

136Ilgstošie bezdarbnieki

13725,5

13831,2

13938,1

14026,3

14131,1

142Sievietes bezdarbnieces

14352,3

14454, 7

14559,4

14658,5

14757,4

148Jaunieši bezdarbnieki (15-24 gadi)

14920,2

15020,0

15118,1

15216,4

15314,8

154Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki

15512,3

15611,4

15712,4

15813,2

15913,7

1601999. gada novembra darba spēka

161apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā darba meklētāji (no 15

162gadiem un vairāk) ir 14,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

163un tas ir par 0,7 procenta punktiem vairāk nekā 1998. gada

164novembrī. 1999. gada novembrī darba meklētāju vecumā 15-19 gadi

165īpatsvars ekonomiski aktīvo atbilstošā vecuma iedzīvotāju

166kopskaitā veidoja 36,6%. Darba meklētāju vecumā 20-24 gadi

167īpatsvars attiecīgi veidoja 21,3%. Kā redzams, tas nozīmīgi

168pārsniedz darba meklētāju kopējo daļu ekonomiski aktīvo

169kopskaitā, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu lielums būtiski

170neizmainās.

171Apsekojuma rezultāti sniedza

172papildus informāciju par ilgstošo bezdarbu ilgumu valstī. Gandrīz

173trīs ceturtdaļas no visiem darba meklētājiem meklē darbu ilgāk

174par 6 mēnešiem, pie tam viens no darba meklēšanas galveniem

175veidiem bija darba meklētāju reģistrācija Nodarbinātības valsts

176dienestā (ap 35% no darba meklētāju kopskaita).

177Apsekojuma rezultāti parāda arī

178potenciālos darba meklētājus, kas zaudējuši cerības atrast darbu

179vai nezina, kur un kā darbu meklēt. Tādas personas valstī veidoja

1807,3% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita (kas nemeklēja

181darbu). Salīdzinot ar 1998. gada novembri, šī iedzīvotāju daļa

182samazinājusies par 0,5 procenta punktiem. Šādu cilvēku, kas

183nezin, kur un kā meklēt darbu, vairāk bija jaunākajās vecuma

184grupās (47,8% vecumā 15-24 gadi), bet to skaits, kas zaudējuši

185cerības atrast darbu, pieaug līdz ar vecuma palielināšanos (59,6%

186no visiem, kas zaudējuši cerības atrast darbu ir vecumā 55 gadi

187un vairāk).

188Labi funkcionējošs darba tirgus

189nodrošina ne tikai augstu nodarbinātības līmeni, bet arī efektīvu

190darba sadali. Darba tirgus, ja nesniedz iespējas un motivācijas

191cilvēkiem meklēt darbu un kvalificētu darbinieku trūkums,

192ierobežo uzņēmumu izaugsmi un ir pārāk neelastīgs. Patreizējā

193situācijā darbinieku vispārējs trūkums nav galvenais ekonomikas

194izaugsmi ierobežojošais faktors (augsts bezdarba līmenis,

195relatīvi augsts iedzīvotāju izglītības un kvalifikācijas

196līmenis). Bet par svarīgiem ierobežojošiem faktoriem var uzskatīt

197darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma darba tirgū strukturālo

198neatbilstību un vāju mobilitātes iespēju profesiju, kvalitātes un

199teritoriālā griezumā.**

200Par to liecina gan Latvijas

201statistikas institūta konjuktūras apsekojumu rezultāti, gan NVD

202reģistrētie dati. Neskatoties uz augsto bezdarbu, eksistē

203kvalificēto speciālistu trūkums rūpniecības atsevišķos darbības

204veidos un tādā darbietilpīgā nozarē, kā būvniecība.

205NVD 1999. gada veiktā analīze par

206ilgstoši neaizpildītajām darba vietām rāda, ka darba devējiem ir

207augstas prasības pretendentu profesionālo zināšanu un darba

208pieredzes ziņā. Darba tirgus noslodzes koeficients 1999. gada

209beigās bija 50,9 (bezdarbnieku skaits pret brīvo darba vietu

210skaitu), 1998. gada beigās - 41,3. Vislielākais pieprasījums pēc

211kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (31,7% no NVD

212pieteiktām brīvajām darba vietām 1999. gada beigās), noslodzes

213koeficients šajā profesiju pamatgrupā bija 32,7. Liels

214pieprasījums ir pēc pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem

215(20,1%), noslodzes koeficients - 34,7. Pēc speciālistiem

216pieprasījums veidoja 13,7% no pieteiktām darba vietām, noslodzes

217koeficients - 26,4. Vislielākais darba tirgus noslodzes

218koeficients bija vienkāršo profesiju pamatgrupā 415,5.

219*CSP dati un apsekojumu

220rezultāti

221**OECD pētījumu rezultāti