3. pants
Baznīcas statuss

(1) Likums pilnā mērā nostiprina Baznīcas autokefālo statusu. Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas statūtus.

(3) Baznīcu vada Baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

(4) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi, ievērojot kanonus, tostarp organizatorisko struktūru un misiju.

(5) Baznīcas pilns nosaukums ir "Latvijas Pareizticīgā Baznīca". Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(6) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(7) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(8) Draudžu kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2022.)