1. pants
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Latvijas Republikas valsts robeža (turpmāk — valsts robeža) — nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā;
2) robežšķērsošanas vieta — vieta uz valsts sauszemes robežas vai tās tuvumā, ostas, lidostas, lidlauka, dzelzceļa stacijas teritorijas daļa vai cita vieta vai telpa, kas paredzēta personām ārējās robežas šķērsošanai, kā arī mantu un preču pārvietošanai pāri ārējai robežai un kur kompetentās iestādes veic pārbaudes, ja šajā likumā nav noteikts citādi;
3) pārbaudes — normatīvajos aktos noteikto pasākumu kopums ārējās robežas šķērsošanas pieļaujamības konstatēšanai;
4) ārējā robeža — valsts robeža un robežšķērsošanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (ES) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) (turpmāk — Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula Nr. 2016/399);
5) iekšējā robeža — valsts robeža saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu Nr. 2016/399;
6) dalībvalsts — ikviena valsts, kas ir pievienojusies 1985.gada 14.jūnija Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un piemēro tā noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām;
7) trešā valsts — ikviena valsts, kas nav dalībvalsts šā likuma izpratnē;
8) Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi (turpmāk — iekšējie ūdeņi):
a) ūdensteču (upju, strautu, kanālu) un ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) ūdeņi līdz valsts sauszemes robežai,
b) jebkuri citi ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no bāzes līnijām;
9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra) — Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas;
10) bāzes līnija Baltijas jūrā — maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;
11) kompetentās iestādes — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestādes, kas veic personu, mantu un preču pārbaudes robežšķērsošanas vietās, uz valsts robežas un pierobežā.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2012. un 22.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2018.)