22. pants
Pārbaudes robežšķērsošanas vietā

(1) Personas, kas šķērso ārējo robežu, lai ieceļotu Latvijas Republikā vai izceļotu no tās, kā arī mantas un preces, ko pārvieto pāri ārējai robežai pa sauszemi, ar gaisa kuģi vai kuģošanas līdzekli, lai ievestu Latvijas Republikā vai izvestu no tās, ir pakļautas pārbaudēm robežšķērsošanas vietās. Šo pārbaužu mērķis ir apstiprināt ārējās robežas šķērsošanas faktu un to, ka personas Latvijas Republikā uzturas, kā arī mantas un preces tiek ievestas Latvijas Republikā vai izvestas no tās likumīgi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz Latvijas Republikā ieceļojošām un no tās izceļojošām personām, kuras ceļojuma laikā uzturas tikai saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju nosacījumiem Latvijas Republikas teritorijā izveidotajā starptautiskās lidostas tranzīta zonā. Tomēr tas neierobežo kompetento iestāžu tiesības veikt pārbaudes, kas ir nepieciešamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī nelikumīgas imigrācijas novēršanai.

(3) Kompetentās iestādes robežšķērsošanas vietā veic nepieciešamās pārbaudes, lai konstatētu, vai personas izpilda šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus par ārējās robežas šķērsošanu, kā arī mantu, preču un kuģošanas līdzekļu pārvietošanu pāri ārējai robežai. Gaisa kuģu pārbaudi veic gadījumos, kad tā ir nepieciešama valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī nelikumīgas imigrācijas novēršanai.

(4) Pārbaudes robežšķērsošanas vietā ir šādas: robežpārbaude, ko veic Valsts robežsardzes amatpersonas; muitas kontrole, ko veic muitas iestādes amatpersonas; veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, kā arī radiometriskā kontrole, ko veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas.

(5) Pārbaudes laikā kompetento iestāžu amatpersonas drīkst ierobežot un, ja nepieciešams, arī aizliegt personu izkāpšanu no transportlīdzekļa, gaisa kuģa vai kuģošanas līdzekļa un iekāpšanu tajā, kā arī pieprasīt, lai personas izkāpj no transportlīdzekļa, gaisa kuģa vai kuģošanas līdzekļa.

(6) Kompetentās iestādes savu funkciju un uzdevumu nodrošināšanai izstrādā un apstiprina pārbaužu tehnoloģiju, kurā iekļauj pārbaužu veikšanas vietu shematisko attēlojumu un veicamo darbību aprakstu un secību. Pārbaužu tehnoloģiju saskaņo ar attiecīgās robežšķērsošanas vietas lidostas administrāciju, lidlauka īpašnieku vai ekspluatantu, ostas pārvaldi, ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(7) Robežšķērsošanas vietas, kurās veic robežpārbaudi, muitas kontroli, veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli un radiometrisko kontroli, kā arī šo pārbaužu veikšanas laiku nosaka Ministru kabinets.

(8) Formalitātes, kas saistītas ar kuģošanas līdzekļu ieiešanu ostā un iziešanu no tās, nosaka Ministru kabinets.

(9) Robežšķērsošanas vietās, kur muitas kontrole nav paredzēta, valsts robežu atļauts šķērsot ar personīgajā bagāžā esošajām mantām un precēm, transportlīdzekļos un īpašos konteineros esošo degvielu un smērvielām, kurām saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, X un XXVIII nodaļas nosacījumiem ir piemērojams atbrīvojums no muitas nodokļa samaksas. Šīs prasības izpildi kontrolē Valsts robežsardze.

29

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2012. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2012.)