Latvijas Republikas valsts robežas likums

9. pants
Valsts robežas režīms

(1) Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un neļautu personām nelikumīgi šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, nosaka valsts robežas režīmu.

(2) Valsts robežas režīms ietver:

1) kārtību, kādā personas šķērso valsts robežu, kā arī kārtību, kādā mantas un preces pārvieto pāri valsts robežai;

2) kārtību, kādā sauszemes transportlīdzekļi un dzelzceļa transports šķērso valsts robežu;

3) kārtību, kādā gaisa kuģi šķērso valsts robežu gaisa telpā;

4) kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi šķērso valsts robežu, kā arī ienāk un uzturas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.

10

9.1 pants. Robežapsardzības informācijas sistēma

(1) Valsts robežsardze valsts robežas režīma nodrošināšanai organizē Robežapsardzības informācijas sistēmu un vada tās darbību. Robežapsardzības informācijas sistēmā reģistrē informāciju par:

1) notikumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, pierobežas joslas, pierobežas režīma vai robežšķērsošanas vietās noteikto prasību neievērošanu, mantu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī šajos notikumos iesaistītajām personām;

2) Valsts robežsardzē reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža;

3) personām, kurām izsniegtas, anulētas vai atteiktas speciālās caurlaides.

(2) Ministru kabinets nosaka Robežapsardzības informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kurām piešķirama piekļuve šai informācijai.

11

(16.02.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.08.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.09.2021.)

9.2 pants. Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR)

Valsts robežsardze pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra regulā Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) noteiktās valsts koordinācijas centra funkcijas.

12

(03.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

9.3 pants. Ieceļošanas un izceļošanas sistēma

(1) Valsts robežsardze ir uzskatāma par pārzini Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra regulas Nr. 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (turpmāk — regula Nr. 2017/2226) 39. panta 1. punkta izpratnē.

(2) Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 9. panta 2. punktam ir piekļuve ieceļošanas un izceļošanas sistēmai, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu un aplūkotu datus.

(3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 38. panta 2. punktam nodrošina piekļuvi ieceļošanas un izceļošanas sistēmai šā panta otrajā daļā minētajām kompetentajām iestādēm.

(4) Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas daļu — regulas Nr. 2017/2226 7. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās valsts vienotās saskarnes (NUI) un "d" apakšpunktā minētās komunikācijas infrastruktūras nacionālo komponenšu — tehnisko darbību nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(5) Atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 1. un 5. punktam un 32. pantam tiesības pieprasīt piekļuvi ieceļošanas un izceļošanas sistēmas centrālajā datubāzē reģistrēto datu aplūkošanai ir šādu izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām:

1) Valsts drošības dienests;

2) Valsts policija;

3) Valsts robežsardze;

4) Iekšējās drošības birojs;

5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

6) Militārā policija;

7) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

8) Satversmes aizsardzības birojs;

9) Valsts ieņēmumu dienests.

(6) Centrālā piekļuves punkta funkcijas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam un savai kompetencei veic:

1) Valsts policijas attiecīgā struktūrvienība;

2) Valsts drošības dienesta attiecīgā struktūrvienība;

3) Valsts robežsardzes attiecīgā struktūrvienība.

(7) Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas centrālajā datubāzē iekļautajām ziņām atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 31. panta 1. punktam piekļūst šādā veidā:

1) Valsts policijas operatīvā vienība — ar Valsts policijas attiecīgās struktūrvienības, kas darbojas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam, starpniecību;

2) Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšējās drošības biroja un Militārās policijas operatīvā vienība — ar Valsts drošības dienesta attiecīgās struktūrvienības, kas darbojas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam, starpniecību;

3) Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta operatīvā vienība — ar Valsts robežsardzes attiecīgās struktūrvienības, kas darbojas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam, starpniecību.

(8) Datu valsts inspekcija veic regulas Nr. 2017/2226 55. panta 2. punktā paredzēto revīziju.

(9) Valsts policija, Valsts drošības dienests un Valsts robežsardze atbilstoši kompetencei un sadarbībā ar šā panta piektajā daļā minētajām iestādēm sagatavo regulas Nr. 2017/2226 72. panta 8. punktā minēto gada ziņojumu.

13

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2022. Pants stājas spēkā 12.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)