34. pants
Zemessarga sociālās garantijas

(1) Zemessargam par katru Zemessardzes uzdevumu izpildes vai apmācības dienu — līdz 30 dienām gadā, izņemot dienas, kurās zemessargs pilda šā likuma 31. un 32.pantā noteiktos uzdevumus, — tiek izmaksāta kompensācija no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Zemessargam šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju izmaksā arī tad, ja viņš ir iesaistīts dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā vairāk par 30 dienām gadā atbilstoši šā likuma 6.panta trešās daļas 1.punkta nosacījumiem vai nosūtīts uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem vai uz militārās izglītības iestādi vai Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, vai pilda aizsardzības ministra noteiktā svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amata pienākumus starptautiskajās vai nacionālajās militārajās mācībās vai vingrinājumos, vai ir iesaistīts valsts aizsardzības mācības vai jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.

(21) Zemessargam šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju izmaksā arī tad, ja viņš ir iesaistīts dienesta uzdevumu izpildē vairāk par 30 dienām gadā atbilstoši šā likuma 6. panta trešās daļas 2. punkta nosacījumiem un pēc Zemessardzes vienības pamatota pieprasījuma kompensācijas izmaksu ir apstiprinājis Zemessardzes komandieris.

(3) Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Tās saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.

(31) Bijušais zemessargs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja līgums par dienestu Zemessardzē ir izbeigts invaliditātes vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā.

(4) Ja zemessargam dienesta pildīšanas laikā vai gada laikā pēc tam, kad izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, noteikta invaliditāte tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu.

(5) Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, bet tā dēļ nav noteikta invaliditāte, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu veselības bojājuma gadījumā.

(6) Ja zemessargs gājis bojā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai gada laikā pēc tam, kad guvis ievainojumu, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu. Bojāgājušā zemessarga ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) Aizsardzības ministrija sedz nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursa izdevumus.

(7) Zemessargu, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, apbedī par valsts līdzekļiem. Šādā gadījumā tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja tiek uzstādīts citāds, nevis karavīra kapa piemineklis, Aizsardzības ministrija sedz to izdevumu daļu, kas atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai. Ar zemessarga apbedīšanu un karavīra kapa pieminekļa uzstādīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets. No Zemessardzes dienesta atvaļinātu zemessargu, kurš Zemessardzē nodienējis ne mazāk kā 20 gadus, apbedī, izrādot militāro godu un cieņu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(8) Zemessarga bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskata par nesaistītu ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā un pabalstu neizmaksā, ja konstatē pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai zemessarga nepiedienīgu rīcību.

(9) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai viņa dienesta uzdevumu izpildes vai dalības apmācībā dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Šajā pantā paredzētos pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju.

(11) Šajā likumā noteiktās sociālās garantijas nodrošina no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(12) Šajā pantā noteiktā pabalstu izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

(13) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros, pildot dienestu Zemessardzē, cietuši zemessargi, nosaka Ministru kabinets.

(14) Ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām kalendāra gadā, viņam vienu reizi gadā var izmaksāt kompensāciju. Kompensācija nepārsniedz profesionālā dienesta karavīra mēneša algu atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai.

(15) Zemessargam izmaksā kompensāciju triju mēnešalgu apmērā atbilstoši zemessarga izdienai un ieņemamajam amatam, ja zemessargam ir vismaz vidējā izglītība, ir apgūta Zemessardzes vada komandiera apmācība, zemessargs iecelts virsnieka amatā un piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.

39

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012., 22.05.2014., 03.11.2016., 22.06.2017., 07.03.2019., 06.05.2021. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)