4. pants
Zemessarga statuss

(1) Zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.

(2) Zemessarga statusu persona iegūst pēc zemessarga zvēresta došanas un līguma noslēgšanas ar Zemessardzes vienības komandieri vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvaroto komandieri (priekšnieku) par dienestu Zemessardzē. Zemessarga statusu persona zaudē, izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē. Līguma saturu, tā slēgšanas un pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē slēdz līdz dienestam Zemessardzē noteiktajam maksimālajam vecumam.

(4) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 06.05.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu)

(5) Zemessargam izsniedz zemessarga dienesta apliecību. Dienesta apliecības paraugu, tās izsniegšanas, lietošanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā. Kārtību, kādā zemessargus mobilizācijas gadījumā ieskaita aktīvajā dienestā, nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Kārtību, kādā Zemessardzes vienības tiek turētas paaugstinātas gatavības režīmā, nosaka aizsardzības ministrs.

5

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

4.1 pants. Izņēmumi attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam

(1) Šā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam nav pakļautas šādas personas:

1) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;

2) Saeimas deputāts;

3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;

4) Eiropas Parlamenta deputāts;

5) Eiropas Savienības komisārs;

6) Ministru kabineta loceklis;

7) ministrijas valsts sekretārs;

8) Valsts kancelejas direktors;

9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;

10) Valsts kases pārvaldnieks;

11) tiesībsargs;

12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;

13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;

14) (izslēgts ar 12.09.2024. likumu);

15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;

16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;

17) Satversmes tiesas tiesnesis;

18) Augstākās tiesas tiesnesis;

19) apgabaltiesas tiesnesis;

20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;

21) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;

22) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;

23) pašvaldības deputāts;

24) pašvaldības izpilddirektors.

(2) Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par šajā pantā minēto izņēmumu attiecināšanu arī uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētajām personām tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.

6

(06.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)