3. pantsLatvijas Sarkanais Krusts ietilpst Starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībā. Šajā kustībā apvienojušās Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālās biedrības.

Latvijas Sarkanā Krusta darbību regulē 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijas (turpmāk — Ženēvas konvencijas) un šo konvenciju 1977.gada 8.jūnija un 2005.gada 8.decembra papildprotokoli (turpmāk — papildprotokoli), Biedrību un nodibinājumu likums, šis likums un citi normatīvie akti.

15

Latvijas Sarkanajam Krustam ir šādi darbības pamatuzdevumi:

11) sniegt palīdzību bruņotos konfliktos cietušajiem;

22) būt gatavam reaģēt ārkārtējās situācijās, sniedzot palīdzību cietušajiem, apmācīt iedzīvotājus pirmās palīdzības sniegšanā;

33) veikt humāno darbu sabiedrības labā;

44) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju veikt pazudušo personu meklēšanu, bruņotu konfliktu laikā kritušo personu apbedījuma vietu apzināšanu, saziņu ar personām, kuras atrodas bruņotu konfliktu darbības zonā, un veicināt ģimeņu atkalapvienošanos;

55) popularizēt starptautiskās humanitārās tiesības un Starptautiskās Sarkanā Krusta kustības pamatprincipus;

66) popularizēt un veicināt bezatlīdzības asins donoru kustību, piešķirt Goda donora nosaukumu daudzkārtējiem asins donoriem. Goda donora nosaukuma piešķiršanas kritērijus un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Sarkanā Krusta emblēma, kā arī nosaukums “Sarkanais Krusts” ir izmantojams saskaņā ar Ženēvas konvencijām un to papildprotokoliem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

17

Sarkanā Krusta emblēmai ir divas funkcijas:

11) aizsargājošā;

22) norādošā.

Sarkanā Krusta emblēmu kā aizsargājošu zīmi izmanto:

11) Latvijas Sarkanais Krusts;

22) Nacionālie bruņotie spēki, lai apzīmētu medicīnisko personālu un karavīrus, kuri iesaistīti ievainoto, slimo un cietušo meklēšanā, savākšanā, transportēšanā vai citas palīdzības sniegšanā tiem, kapelānus, medicīniskās vienības, to ekipējumu un dislokācijas vietas, transportlīdzekļus uz sauszemes, ūdens un gaisā;

33) ārstniecības iestādes, ārstniecības personas un citas personas, kas bruņota konflikta gadījumā sniedz medicīnisko palīdzību, kā arī uz transportlīdzekļiem, kas bruņota konflikta gadījumā pārvadā ievainotos, slimos un cietušos;

44) citas personas, kuras iesaistītas palīdzības sniegšanā ievainotajiem, slimajiem un cietušajiem.

Bruņota konflikta gadījumā ārstniecības personas un citas personas, kas sniedz medicīnisko palīdzību, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kuri iesaistīti ievainoto, slimo un cietušo meklēšanā, savākšanā, transportēšanā vai citas palīdzības sniegšanā tiem, kapelāni, kā arī Latvijas Sarkanā Krusta biedri un citas personas, kuras iesaistītas palīdzības sniegšanā ievainotajiem, slimajiem un cietušajiem, nēsā roku apsējus un izmanto identifikācijas kartes ar Sarkanā Krusta emblēmu. Roku apsēju un identifikācijas karšu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

110