45. pants
Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos, šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no pusotras stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes īslaicīgi — uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem, bērniem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.

Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu.

Ja notiesāto ilgstoši neapmeklē šā panta trešajā daļā minētās personas, tad, pamatojoties uz tā notiesātā iesniegumu, kurš izcieš sodu slēgtajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm.

(Septītā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs.

Lemjot par piešķiramās satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju pārējiem notiesātajiem.

Šajā pantā minētos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumus var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams.

(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 27.01.2022. likumu)

Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā kodeksā minētajam ir tiesības uz vienu īslaicīgo satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī brīvības atņemšanas iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka saziņas ar aizgādni veidu.

40

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 09.06.2016. likumu, Satversmes tiesas 15.01.2021. spriedumu, 15.06.2021., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

45.1 pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas

41

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

45.2 pants. Kārtība, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē

Ja notiesātajam ir piešķirts šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 6., 7. vai 8. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš izcieš sodu. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas radinieks vai laulātais, informāciju, ka radiniekam vai laulātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīgā vai ilgstošā satikšanās, satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā sodu izcieš iesniegumā minētais radinieks vai laulātais. Kopā ar iesniegumu nosūta arī notiesātā fotogrāfiju.

Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā sodu izcieš radinieks vai laulātais, var pieņemt pamatotu lēmumu par radiniekam vai laulātajam piešķirtās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā kodeksa 45. panta astotajā daļā minētajos gadījumos.

Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta trešajā daļā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šā panta trešajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt šā kodeksa 45. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar radinieku vai laulāto citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā panta pirmajā daļā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar radinieku vai laulāto, tas tiek uzskatīts par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli.

Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek:

1) pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, izvietojot viņu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem;

2) nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies;

3) nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē;

4) veic šajā kodeksā noteiktās darbības soda izciešanas režīma pārkāpuma fiksēšanai un soda par soda izciešanas režīma pārkāpumu piemērošanai.

42

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)