49.7. pantsNotiesātā pienākumi ārpus brīvības atņemšanas iestādes
Notiesātā pienākumi ārpus brīvības atņemšanas iestādes
1Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē. Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu. Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu. Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju: 1) aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00; 2) aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas; 3) aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju; 4) aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas; 5) ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja; 6) aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas; 7) aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas; 8) ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju. Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas 5. punktā minētos gadījumus.
Notiesāto tiesības uz videosaziņu
1Papildus šajā kodeksā noteiktajām tiesībām uz saziņu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes šādā apjomā: 1) notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, — vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm; 2) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm; 3) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm; 4) (izslēgts ar 20.06.2024 . likumu) .
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓