Vairogs56. pants
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas
92
(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)
Astotā "A" nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas vispārīgie noteikumi(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)
56.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi
Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.
Notiesāto aizliegts nodarbināt:
1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, kad tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu brīvības atņemšanas iestādes personāls vai citi ieslodzītie;
4) darbos, kas veicami interneta vidē;
5) naktsmieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, kad tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati;
7) ja viņš brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā, — pie komersanta ārpus atklātā cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darbavietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē.
93
(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.2 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana par samaksu
Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.
Notiesātos par samaksu nodarbina:
1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē;
2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;
3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.
Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam ar atbilstošu izglītību, darba pieredzi vai prasmēm.
Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.
Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt par samaksu saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā kodeksā noteikto kārtību.
Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā un kuri tiek nodarbināti saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.
94
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.3 pants. Pamats ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbināšanai par samaksu
Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās). Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.
Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums.
Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu ir jābūt pamatotam. Rīkojumu par atteikumu nodarbināt notiesāto var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.
Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai brīvības atņemšanas iestāde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
95
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.4 pants. Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss
Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. un 33.nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132., 142. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.
Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.
Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.
96
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.5 pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu
Notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju.
(Otrā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu)
Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut nodarbināt notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
(Ceturtā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)
97
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.6 pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu
Kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu, nosaka Ministru kabinets.
98
56.7 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi
Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.
Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā.
Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.
Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.
99
56.8 pants. Par samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto atvaļinājums
Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.
Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.
Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.
Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
1) pārejošas darbnespējas laiku;
2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.
Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.
100
56.9 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi
Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.
Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visi likumā "Par nodokļiem un nodevām", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba devējam noteiktie pienākumi.
Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju:
1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;
2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanos.
101
56.10 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības
Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas iestāžu un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.
Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nodarbina bez atlīdzības bez viņu piekrišanas.
Darbus bez atlīdzības notiesātie veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā četras stundas dienā.
Darbos bez atlīdzības drīkst nodarbināt ilgāk, ja notiesātais izteicis šādu lūgumu.
Darbos bez atlīdzības neiesaista notiesātos, kas nodarbināti par samaksu ilgāk nekā četras stundas dienā.
Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā.
Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt bez atlīdzības saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā kodeksā noteikto kārtību.
Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.
102
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 18.06.2015., 09.06.2016., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.11 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas
Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā kodeksā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izciešanas režīmam.
103
56.12 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība
Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.
Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.
Strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.
104
Astotā "B" nodaļa
Komersantu iesaistīšana ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011. Sk. pārejas noteikumu 15.punktu)
56.13 pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā
Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā internetā izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.
Izsludinot konkursu, norāda šādu informāciju:
1) to notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izciešanas režīmu, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;
2) informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem.
105
56.14 pants. Komersantu piedāvājumu izvērtēšana
Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju.
Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.
Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz sadarbības līgumu par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie pakalpojumi, telpu, ēku un zemes noma) izmantošanu.
Komersantu, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā informē par komisijas lēmumu un tiesībām mēneša laikā šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Komisijas lēmumam, ar kuru komersants netiek atzīts par uzvarētāju, jābūt pamatotam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
Ministru kabinets nosaka procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību, komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, komersantu atlases kritērijus, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzami sadarbības līgumi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu.
106
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)
Astotā "C" nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksa(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)
56.15 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi
Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:
1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā kodeksā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);
2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.
Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.
Notiesātajam, kas tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpē, darba samaksas organizāciju (laika algas sistēma vai akorda algas sistēma), darba samaksas apjomu, kā arī dienas darba laiku nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu atbilstoši šajā kodeksā minētajiem nosacījumiem.
Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.
Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā kodeksā noteikto minimālo darba samaksas apmēru.
107
56.16 pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam
Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:
1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā;
2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā;
3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.
108
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
56.17 pants. Ieturējumi no darba samaksas
Brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas.
Ja notiesātajam piespriests naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.
109
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
Devītā nodaļa
Brīvības atņemšanas iestādēs veicamais audzināšanas darbs(Nodaļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
Devītā "A" nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija(Nodaļa 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
61.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija
Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.
Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.
110
61.2 pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi
Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.
Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā un grupu darba vai programmas formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.
Resocializācijas programma ir mērķtiecīga, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kuru piemēro atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, veselīga un sociāli atbildīga dzīvesveida nostiprināšanu vai prettiesiskas uzvedības cēloņu mazināšanu.
Resocializācijas programmu licencē ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota licencēšanas komisija. Licencēšanas komisijas lēmuma par licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Ministru kabinets nosaka licencēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību un kritērijus lēmumu pieņemšanai, resocializācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz resocializācijas programmu saturu un noformējumu, komisijas lēmumu veidus un to apstrīdēšanas kārtību.
111
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024. Ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 49. punktu)
61.3 pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi
Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:
1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās;
2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);
3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);
4) psiholoģiskā palīdzība — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psihologa atzinuma sagatavošana, psiholoģiskā konsultēšana individuāli, grupā vai krīzes situācijā brīvības atņemšanas iestādē;
5) brīvā laika pasākumu organizēšana — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos;
6) atkarību mazināšanas programma — notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā sociālo prasmju attīstībai, uzvedības modeļa pilnveidei un sociāli atbalstāmas vērtību sistēmas veidošanai;
7) sociālās rehabilitācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā pārmaiņu veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
8) motivācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā.
112
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
61.4 pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis
Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.
Sociālās uzvedības korekcijas programma ir mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai, lai mazinātu prettiesiskas uzvedības cēloņus.
113
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
61.5 pants. Resocializācijas darba norise
Notiesātā resocializāciju brīvības atņemšanas iestādē uzsāk ar risku un vajadzību novērtēšanu. Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību novērtēšanu, nosakot:
1) notiesātā resocializācijas vajadzības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmeni;
2) notiesātā resocializācijas vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
Atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem notiesātajam izstrādā resocializācijas plānu. Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē. Atkārtota notiesātā risku un vajadzību novērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā.
Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam risku un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, notiesātā resocializāciju neplāno, bet viņš tiek iesaistīts sociālās rehabilitācijas pasākumos un tiek gatavots atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.
Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas, darbinieki un šajā kodeksā noteiktie citu institūciju pārstāvji.
114
(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
61.6 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns
Notiesātā resocializācijas plānā nosaka notiesātā resocializācijas gaitu, resocializācijas līdzekļus atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska mazināšanai, notiesātajam veicamos uzdevumus nākamo 12 mēnešu periodam, norādot uzdevumu izpildes gaitu un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kuram piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laikposmam, kas atbilst soda ilgumam.
Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz kārtējās notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem.
115
(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
61.7 pants. Uz mūžu notiesāto resocializācijas īpatnības
116
(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
61.8 pants. Atkarību mazināšanas programmā iesaistīto notiesāto resocializācijas īpatnības
Notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā, ja viņam ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilgst līdz 24 mēnešiem un tiek īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.
Notiesātais, kas vēlas iesaistīties atkarību mazināšanas programmā, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā risku un vajadzību novērtēšanu, sagatavo priekšlikumu par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā un nosūta to Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, izvērtējis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka priekšlikumu, pieņem lēmumu par notiesātā iesaistīšanu vai atteikumu iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā vai lēmumu atlikt notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā un rakstveidā informē par to brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un notiesāto. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka priekšlikums iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā vai atteikums sagatavot šādu priekšlikumu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums par notiesātā iesaistīšanu vai atteikumu iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā vai lēmums atlikt notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā nav apstrīdams vai pārsūdzams.
Uz notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, attiecas šā kodeksa 50.4, 50.6 un 50.7 pantā minētais par izciešamo soda daļu, lai nodrošinātu notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, bet neattiecas šajos pantos minētās tiesības.
Ja notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, izdara soda izciešanas režīma pārkāpumu, nepilda programmas nosacījumus, pēc padziļinātas risku un vajadzību novērtēšanas neatbilst programmas nosacījumiem vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties atkarību mazināšanas programmā, viņu var izslēgt no atkarību mazināšanas programmas ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz atkarību mazināšanas programmas vadītāja ierosinājumu. Par minēto lēmumu rakstveidā informē notiesāto. Šāds lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
Ja notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu tiek mīkstināts soda izciešanas režīms, notiesātais turpina izciest sodu izolētajās atkarību mazināšanas programmas īstenošanas telpās.
Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var atļaut radinieku un citu personu apmeklējumu brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnē vienu reizi mēnesī uz laiku no vienas stundas līdz sešām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu.
Iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, notiesāto atlases, uzņemšanas un pārvietošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesāto izslēdz no atkarību mazināšanas programmas, un attiecīgo lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.
117
(09.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
61.9 pants. Brīvā laika pasākumu apmeklēšana ārpus atklātā cietuma teritorijas
Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām.
118
(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)
Desmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto izglītība(Nodaļas nosaukums 20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)