78. pants
Ar brīvības atņemšanu notiesāto veselības aprūpe

Ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Papildus veselības aprūpes apjomam, kas noteikts normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu, ar brīvības atņemšanu notiesātie saņem neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

Ministru kabinets nosaka notiesāto veselības aprūpes īstenošanas kārtību.

140

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

78.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto veselības aprūpes organizācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto veselības aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā vai Latvijas Cietumu slimnīcā. Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātos nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

Brīvības atņemšanas iestāde šā panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā nodrošina notiesātā pārvešanu un apsardzi ārstniecības iestādē, savukārt šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — notiesātā apsardzi visā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā.

Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri ar brīvības atņemšanu notiesātajiem sniegti ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, brīvības atņemšanas iestādes administrācija apmaksā normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā.

Notiesātajam, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir pienākums uzturēties tikai ārstniecības personas vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajās telpās.

Notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus. Uz notiesāto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, neattiecas šajā kodeksā noteiktās tiesības uz videosaziņu, tiesības izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā, saņemt sūtījumus un pienesumus, saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, satikties ar radiniekiem un citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde.

141

(17.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

78.2 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā

Ministru kabinets nosaka ar brīvības atņemšanu notiesāto pārvešanas un apsardzes kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

142

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

78.3 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātas sievietes bērna reģistrēšana

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir pienākums bērna dzimšanas reģistrēšanai rakstveidā informēt to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

143

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

78.4 pants. Notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība

Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas stundas līdz trim diennaktīm.

Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta pirmajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Uz notiesāto, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, attiecas šā kodeksa 49.7 pantā noteiktais.

144

(18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

78.5 pants. Kritēriji atļaujas došanai un tās atteikuma apstrīdēšanas kārtība

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par šā kodeksa 78.4 pantā minētās atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietā un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, kā arī brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;

2) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;

3) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;

4) brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību;

5) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

6) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā kodeksa 49.7 un 78.4 pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

8) notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

9) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību.

Lemjot par atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, šā panta otrās daļas 6. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā. Lemjot par šā kodeksa 78.4 pantā minētās atļaujas došanu uz mūžu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu.

Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai notiesātais var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks izskata iesniegto sūdzību viena mēneša laikā, un viņa pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(Piektā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

145

(18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

78.6 pants. Notiesāto personu tiesību ierobežojumi brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā

Brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā notiesātos ievieto saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

Laikposmā, kamēr notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā, šajā kodeksā noteiktās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Šis nosacījums neattiecas uz notiesātā tiesībām uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu un nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

146

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

78.7 pants. Soda izpildes režīms Latvijas Cietumu slimnīcā

Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Notiesātos, kas sodu izcieš Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, neņemot vērā notiesātajiem noteikto soda izciešanas režīma pakāpi un cietuma veidu, bet ņemot vērā šā kodeksa 18. panta pirmajā daļā minēto. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, saskaņā ar ārsta norādījumu notiesātos var izvietot vienā palātā ar apcietinātajiem, ja viņu medicīniskās indikācijas to ļauj.

Atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņas skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā notiesātais izcieš sodu. Notiesātajiem, kas izcieš sodu atklātajā cietumā, īslaicīgo satikšanos skaits un ilgums, atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tāds pats, kāds tas ir notiesātajiem slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātajiem, kuri atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:

1) ar cietuma darbinieku starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādē;

2) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

3) lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas izsniegtu televizoru administrācijas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;

4) ar cietuma administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu;

5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas;

6) ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

7) tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;

8) ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;

9) smēķēt pastaigu laikā;

10) glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas norādītajā vietā ārpus palātas.

Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.

Šajā pantā noteiktās tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

147

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)