Likums par budžetu un finanšu vadību

18. pants
Budžeta pieprasījumu izstrādāšana

(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus, kas sagatavoti atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

(11) (Izslēgta ar 06.10.2022. likumu)

(2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu, atspoguļo valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.

(3) Budžeta finansētas institūcijas, kas tieši saņem valsts budžeta dotāciju, izstrādā valsts budžeta pieprasījumu saskaņā ar budžeta pieprasījuma izstrādāšanas pamatprincipiem.

26

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 31.10.2002., 19.12.2002., 30.10.2003., 20.10.2005., 19.12.2006., 14.11.2008., 15.12.2011., 15.11.2012., 04.04.2013., 23.11.2017. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

18.1 pants. Valsts budžeta likums

(1) Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts valsts budžeta likumprojekts, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku.

(2) Valsts budžeta likumā iekļauj nosacījumus nākamā saimnieciskā gada budžetam un vidēja termiņa budžeta ietvaram.

(3) Attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvaru katram likuma perioda gadam norāda Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos rādītājus, kā arī:

1) vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanai un prioritāšu ieviešanai;

2) valsts budžeta finansiālās bilances apjomu (maksimālo deficīta līmeni vai minimālo pārpalikuma līmeni), izteiktu procentos no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

3) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu;

4) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei, kā arī resursus šo izdevumu segšanai.

(4) Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei vidējam termiņam.

(5) Šā panta trešās daļas 4. punktā minētās vērtības valsts budžeta likuma izstrādes procesā attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara pirmo, otro un trešo tā darbības gadu tiek precizētas atbilstoši šā panta sestās daļas nosacījumiem un ņemot vērā prognozētās izmaiņas makroekonomiskajā situācijā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās vērtības tiek koriģētas par šādām pozīcijām:

1) izmaiņas ieņēmumos un izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem, pasākumiem;

2) izmaiņas ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

3) izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;

4) izmaiņas kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai;

5) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju skaita prognozēm, kā arī ar prognozētajām izdienas pensiju vidējo apmēru izmaiņām;

6) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos saistībā ar aktuālām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidēja apmēra prognozēm, kā arī saistībā ar aktuālām vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozēm;

7) izmaiņas uzturēšanas izdevumos, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk finansējami no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

8) izmaiņas budžeta resora valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomā, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta lēmums;

9) viena budžeta resora izdevumu maksimāli pieļaujamā apjoma pieaugums, ja tas segts ar cita budžeta resora maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma samazinājumu.

(7) Attiecībā uz nākamo saimniecisko gadu norāda:

1) valsts budžeta finansiālo bilanci un valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo apjomu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

2) to līdzekļu apjomus, kas nākamajā saimnieciskajā gadā apropriācijas kārtībā piešķirami un ir par pamatu asignējumu piešķiršanai budžeta resoriem atbilstoši politikas un darbības jomām;

3) valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu atbilstoši normatīvajā aktā par budžeta pieprasījumu izstrādāšanu noteiktajai detalizācijai;

4) noteikumus, kas pievienojami visām vai atsevišķām apropriācijām;

5) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu kopapjomu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm;

6) valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu likmi un iemaksu summu.

(8) Valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumi ietver:

1) Ministru prezidenta ievadziņojumu;

2) finanšu ministra ziņojumu, kurā sniegti galvenie valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumi;

3) informāciju par valsts budžeta pamatā liktajām prognozēm (esošajiem scenārijiem) par valsts ekonomisko stāvokli;

4) ieņēmumu politikas virzienus, ieņēmumu kopapjomu un struktūru, nodokļu atvieglojumu (atlaižu) ietekmi uz nākamajiem gadiem un nodokļu parādu summas;

5) informāciju par izdevumu politikas stratēģiju un virzieniem, budžetu izdevumu kopapjomu un struktūru, kā arī budžeta resoru programmu un apakšprogrammu finansiālajiem rādītājiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, kārtējo gadu un vidējam termiņam saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot budžeta līdzekļu izmantošanas mērķi un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus atbilstoši politikas un darbības jomām un budžeta programmām un apakšprogrammām;

6) informāciju par valsts budžeta plānoto investīciju kopapjomu procentu izteiksmē no iekšzemes kopprodukta, galvenajiem plānotajiem valsts budžeta investīciju virzieniem kārtējā saimnieciskajā gadā, to mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem;

7) informāciju par konsolidētā kopbudžeta prognozi;

8) valsts parāda un galvojumu finansiālo saistību kopsavilkumu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vidējam termiņam, šajos aprēķinos norādot valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības, un valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem līgumiem un Ministru kabineta atbalstītajām programmām;

9) informāciju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda apmēru un aprēķiniem;

10) informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Centrālās vēlēšanu komisijas, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Ģenerālprokuratūras, Datu valsts inspekcijas un Konkurences padomes rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, šā likuma 20. panta 4.1 daļā minēto Ministru kabineta sēdes protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu" noteikto kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir iesniegts Ministru kabinetam;

11) Fiskālās disciplīnas likumā noteikto informāciju.

(81) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ietver sasniedzamos politikas un darbības rezultatīvos rādītājus un tādas plānotās rādītāju vērtības, kuras paredzēts sasniegt ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu.

(9) Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu vai izdarot grozījumus valsts budžeta likumā, rīkojamas Ministru kabineta pilnvarota pārstāvja un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par pašvaldību intereses skarošiem ar likumprojektu saistītiem jautājumiem. Sarunu rezultātus noformē protokola veidā un pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

(10) Līdz ar valsts budžeta likuma spēkā stāšanos iepriekšējā valsts budžeta likuma normas par vidēja termiņa ietvaru, kuras attiecas uz otro, trešo un ceturto tā darbības gadu, netiek piemērotas.

27

(06.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. Grozījumi piektajā daļā, septītās daļas 2. un 3. punktā, astotās daļas 5. punktā un desmitajā daļā stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 110., 111. un 115. punktu)