35. pants
Aizņēmumu ierobežojumi

(1) Finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus valsts budžeta likumā atļautajos apmēros vai, ja nav stājies spēkā valsts budžeta likums, šā likuma 15. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajos apmēros. Aizņēmumu līdzekļi ir valsts budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā. Finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus tikai valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai un valsts parāda refinansēšanai, kā arī citiem mērķiem, ja tie noteikti valsts budžeta likumā.

(2) Finanšu ministrs ekonomijas un efektivitātes labad var izraudzīties aizdevēju, aizņēmuma veidu un valūtu.

(21) Aizņēmumu, kura apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz 20 procentus no valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, kā arī aizņēmumu, kura saņemšana un nosacījumi atzīstami par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu un skar nodokļu politikas īstenošanu, sociālās aizsardzības sistēmu vai citu likumdošanas ceļā izšķiramu jautājumu, finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt tikai pēc tam, kad:

1) Ministru prezidents vai finanšu ministrs par attiecīgo aizņēmumu ir sniedzis ziņojumu Saeimas sēdē;

2) ir pieņemts un stājies spēkā likums par attiecīgo aizņēmumu.

(22) Šā panta 2.1 daļā minētajā Ministru prezidenta vai finanšu ministra ziņojumā par attiecīgo aizņēmumu it īpaši pamatojama aizņēmuma nepieciešamība, norādāms tā apmērs, izmantošanas mērķis, termiņš, atmaksas grafiks, kā arī valdības iecerētā rīcība aizņēmuma nosacījumu un tā atmaksas izpildei.

(3) Aizņēmumus var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus, noslēdzot aizņēmuma līgumus vai izmantojot citus aizņēmuma līdzekļus. Ministru kabinets apstiprina valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumus.

(4) Valsts budžeta likums nosaka valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistītos finanšu risku vadības mērķiem noslēgtos atvasināto finanšu instrumentu darījumus, un valdības rīcības pieļaujamās robežas. Šīs robežas tiek noteiktas euro atbilstoši valūtu maiņas kursiem, ko piemēro, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu.

(5) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus, lemt par vērtspapīru izlaišanu vai izdot pieprasījumu naudas līdzekļu saņemšanai atbilstoši aizņēmuma līgumiem šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru nominālvērtība un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 20 procentus no valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi vērtspapīru izlaišanai vai pieprasījuma izdošanai naudas līdzekļu saņemšanai.

(6) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu)

52

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998., 25.11.1999., 31.10.2002., 19.12.2002., 20.12.2004., 19.12.2006., 14.11.2008., 28.10.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 19.09.2013., 30.11.2015., 23.11.2020. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)