2. pants
(1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu, elektroniskās naudas turētāju, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesisko statusu, darbību un atbildību.

(2) Maksājumu pakalpojumus var sniegt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) (izslēgts no 25.06.2019. ar 26.10.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 26. punktu);

4) maksājumu iestāde;

5) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

6) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

7) dalībvalstī licencēta iestāde, kas šā likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

8) krājaizdevu sabiedrība.

(21) Elektronisko naudu var emitēt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) (izslēgts no 25.06.2019. ar 26.10.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 26. punktu);

4) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

5) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

6) dalībvalstī licencēta elektroniskās naudas iestāde, kas šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

7) tā ārvalsts elektroniskās naudas iestādes filiāle, kura saņēmusi licenci Latvijā.

(22) Šis likums nosaka pasākumus, kas nodrošina pakalpojuma maksas pārredzamību un salīdzināmību maksājuma pakalpojuma izmantotājam — patērētājam, patērētāju maksājumu kontu maiņas principus un kārtību, kādā patērētāji var atvērt un izmantot maksājumu kontu ar pamatfunkcijām (turpmāk — pamatkonts).

(3) Šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV1 nodaļa attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā, ja maksātāja un saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas dalībvalstī un maksājumu pakalpojumus sniedz euro vai kādas dalībvalsts nacionālajā valūtā.

(31) Šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII nodaļa, 97. pants, XIV un XIV1 nodaļa, izņemot 64. panta 2. punkta "e" apakšpunktu, 68. pantu attiecībā uz maksimālo izpildes laiku, 73. panta pirmās daļas 2. punktu un 79. pantu, attiecas uz jebkurā valūtā, kas nav euro vai citas dalībvalsts nacionālā valūta, dalībvalstī veiktajiem maksājuma posmiem, ja maksātāja un saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas dalībvalstī.

(32) Šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV1 nodaļa, izņemot 64. panta 2. punkta "e" apakšpunktu un 5. punkta "f" apakšpunktu, 68. pantu attiecībā uz maksimālo izpildes laiku, 73. panta pirmās daļas 2. punktu, 77. panta otro daļu, 79., 88., 89. pantu, 94. panta pirmo daļu, 99. un 101. pantu, attiecas uz jebkurā valūtā dalībvalstī veiktajiem maksājuma posmiem, ja vismaz viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas dalībvalstī.

(4) (Izslēgta ar 12.09.2013. likumu)

(5) Šā likuma 58.1, 60.1, 60.2, 60.3 pantu un 75.3 panta ceturto daļu piemēro darījumu tiesiskajās attiecībās ar patērētāju. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties par atsevišķu šā likuma VII, VIII un IX nodaļas noteikumu nepiemērošanu savās darījumu tiesiskajās attiecībās.

(6) Šā likuma 46.1 panta noteikumi neattiecas uz krājaizdevu sabiedrībām.

(7) Šā likuma 46.1, 58.1, 60.1, 60.2, 60.3 pants, IX1 un XIII1 nodaļa neattiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nepiedāvā patērētājiem ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus.

(8) Šā likuma 44.1, 44.3, 46.1, 58.1, 60.1, 60.2, 60.3 pantu un IX1 nodaļu nepiemēro tādiem kontiem, kurus fiziskā vai juridiskā persona atver elektroniskās naudas iestādes izveidotā un uzturētā slēgtā sistēmā un kurus attiecīgā persona var izmantot elektroniskās naudas emisijas un atpirkšanas darījumu uzskaitei, kā arī tādu maksājumu ar elektronisko naudu uzskaitei, kuri tiek veikti tikai elektroniskās naudas iestādes slēgtajā sistēmā (turpmāk — elektroniskās naudas konts).

3

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 12.09.2013., 24.04.2014., 02.03.2017., 26.10.2017., 20.06.2018., 23.09.2021. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2025.)