30. pants
(1) Latvijas Banka aizliedz iestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot iestādes iespējas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus, kā arī var aizskart iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(2) Tas, ka iestāde saņem ārpakalpojumu, to neatbrīvo no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko šī iestāde noslēgusi ar saviem klientiem. Iestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) iestāde neuzrauga ārpakalpojuma kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) iestāde nepārvalda ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja iestāde konstatē, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(6) Ja iestāde izdara grozījumus ārpakalpojuma sniegšanas politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms ārpakalpojuma sniegšanas tālākas deleģēšanas iestāde rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šā likuma 29.pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju.

(8) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

47

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)