Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums 44. pants — (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību attiecīgo informāciju saņemt, ziņas par iestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā iestādes akcionāram vai dalībniekam, padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklim vai iestādes darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, sodāmas arī tādā gadījumā, ja pārkāpums izdarīts pēc tam, kad minētās personas izbeigušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

44.1 pants. (1) Ziņas par klientu, tā maksājumu kontu un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim sniedzamas atbilstoši Kontu reģistra likumā noteiktajam apjomam un kārtībai. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas noteikts šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 4., 7. un 8. punktā, ir pienākums sniegt šīs ziņas par šādām personām un to maksājumu kontiem un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem:

1) par fizisko personu — Latvijas Republikas rezidentu;

2) par fizisko personu — nerezidentu;

3) par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā;

4) par juridisko personu — Latvijas Republikas nerezidentu.

(11) Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas noteikti šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē un minētajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Šā likuma 2.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — kredītiestāde — ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim sniedz atbilstoši Kredītiestāžu likuma noteikumiem un Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8. punktā, ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti —, kuru maksājumu kontu (tai skaitā slēgto maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros sasniedz vai pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto apmēru. Minētā informācija sniedzama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā apjomā un termiņā un, pamatojoties uz likumu "Par nodokļiem un nodevām", izdotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(12.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 20.06.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

44.2 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neuzsāk darījuma attiecības ar tādu azartspēļu organizētāju vai tā starpnieku, kas norādīts maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūtītajā Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par aizliegumu uzsākt un turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kurš darbību veic bez Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku (turpmāk — nelicencēts azartspēļu organizētājs). Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir uzsācis darījuma attiecības ar nelicencētu azartspēļu organizētāju, tas pēc lēmuma saņemšanas šīs darījuma attiecības izbeidz.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir aizliegts veikt kredītpārvedumus uz šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā norādītā nelicencēta azartspēļu organizētāja kontu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo pienākumu izpilda nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, izpildot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā noteikto.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs papildus maksājumu veikšanas ierobežojumiem, ja tādi maksātājam noteikti, atsaka veikt attālinātos maksājumus, izmantojot Latvijas Republikas rezidentam izsniegto maksājumu karti, maksājumu pakalpojumu saņēmējam — Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam. Minēto attālināto maksājumu identificē pēc azartspēļu un izložu pakalpojumu sniedzējiem noteiktajiem identifikatoriem, kas tiem piešķirti starptautisko maksājumu karšu shēmās.

(5) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējus ar aktuālu informāciju par komersantiem, kuri ir Latvijas Republikā licencēti interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāji. Informāciju publisko Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par attālinātiem maksājumiem, kas iepriekšējā kalendāra gadā atteikti saskaņā ar šā panta ceturto daļu, norādot maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī maksājuma datumu un maksājuma pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošos saņēmēju identificējošos datus. Vienā pārskatā var sniegt informāciju par vairākiem maksātājiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019., 23.09.2021. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)

44.3 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā (turpmāk — šā panta subjekts), Valsts ieņēmumu dienests paziņo izpildei šādus šajā pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

3) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

4) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(2) Šā panta subjektam tiesu izpildītāji paziņo izpildei šādus šajā pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:

1) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;

2) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;

3) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1. un 2.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā rīkojuma pieņemšanu izpildei un paziņojuma sniegšanu par rīkojuma izpildi (turpmāk — datu apmaiņu) šā panta subjekts veic vienā no šādiem datu apmaiņas veidiem:

1) elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju;

2) (zaudējis spēku ar 01.07.2019.; sk. Pārejas noteikumu 19. punktu);

3) (zaudējis spēku ar 01.07.2019.; sk. Pārejas noteikumu 19. punktu).

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 1.punktā, datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu un tiesu izpildītājiem veic Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta subjektam ir pienākums šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto rīkojumu, kas paziņots iepriekšējās darbdienas laikā, pieņemt izpildei ne vēlāk kā līdz kārtējās darbdienas beigām (plkst. 23.59). Šā panta subjekts nekavējoties aptur norēķinu operācijas pēc šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei rīkojumā norādītajā apmērā. Šā panta subjekts nekavējoties apķīlā personas kontos esošos naudas līdzekļus pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei rīkojumā norādītās summas apmērā vai, ja naudas līdzekļu nepietiek, — tiklīdz tie ir saņemti personas kontos, līdz rīkojumā norādītās summas sasniegšanai.

(6) Šā panta subjekts, kas, izmantojot šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, ir pieņēmis izpildei šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1.punktā noteikto rīkojumu, triju darbdienu laikā pēc attiecīgā rīkojuma pieņemšanas izpildei paziņo rīkojuma devējam par rīkojuma izpildi, nosūtot paziņojumu par izpildi. Paziņojumā par izpildi norāda personas identifikācijas datus (par fizisko personu — vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; par juridisko personu — nosaukumu un reģistrācijas numuru), izpildītā rīkojuma numuru un apķīlātās summas apmēru.

(7) Šā panta subjektam ir pienākums nekavējoties pēc šā panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 2.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei pārskaitīt rīkojuma devējam naudas līdzekļus uz rīkojumā norādīto kontu. Naudas līdzekļus pārskaita tādā apmērā, kas nav mazāks par paziņojumā par rīkojuma izpildi norādīto, izņemot gadījumu, kad rīkojumā par naudas līdzekļu pārskaitīšanu norādīts samazināts pārskaitāmo naudas līdzekļu apmērs. Ja pēc tam, kad naudas līdzekļi ir pārskaitīti šajā daļā noteiktajā apmērā, šā panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 2.punktā noteiktais rīkojums nav izpildīts pilnīgi, šā panta subjekts naudas līdzekļus apķīlā, tiklīdz tie ir saņemti personas kontos, un nekavējoties pārskaita tos uz rīkojumā norādīto kontu.

(8) Šā panta subjekts līdz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto rīkojumu pilnīgai izpildei vai to atcelšanai klientam (tā pilnvarotai personai) nesniedz maksājumu pakalpojumus un nepilda citus uzdevumus, kas saistīti ar personas kontos esošo naudas līdzekļu pārskaitīšanu vai izsniegšanu no personas konta, izņemot šajā pantā noteikto naudas līdzekļu pārskaitīšanu.

(9) Saņēmis vairākus rīkojumus, šā panta subjekts tos pieņem izpildei un izpilda tādā secībā, kādā tie paziņoti. Rīkojums, kas nosūtīts, izmantojot šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, uzskatāms par paziņotu brīdī, kad tas ievietots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmu savietotājā, un ir pieņemams izpildei piešķirto unikālo numuru secībā. Šā panta pirmās daļas 4.punktā un otrās daļas 3.punktā noteiktais rīkojums pieņemams izpildei piešķirto unikālo numuru secībā un izpildāms tādā secībā, kāda tika noteikta sākotnējā (aizstājamā) rīkojuma izpildei.

(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta subjekts, izpildot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto rīkojumu, uzsāk un veic datu apmaiņu, izmantojot šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017. Desmitās daļas otrais teikums (attiecībā uz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šā panta subjekts, izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu, uzsāk un veic datu apmaiņu, izmantojot šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu) zaudējis spēku ar 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 18., 19. un 20. punktu)

44.4 pants. (1) Pakalpojuma izmantotājam Latvijā ir tiesības saņemt maksājumu pakalpojuma sniedzēja sniegtos maksājumu pakalpojumus latviešu valodā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs (gan tāds, kas darbību Latvijā uzsāk, atverot filiāli, gan tāds, kas to uzsāk, neatverot filiāli) nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra, ir latviešu valodā vai, ja klients tam piekrīt un maksājumu pakalpojumu sniedzējs to var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.

(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos, kad pakalpojuma izmantotājs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs drīkst vienoties par izmantojamo valodu, attiecīgo izvēli izdara, ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus.

(11.09.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2025.)