Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums 52. pants — (1) Informācija par iestādi un dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un to klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no institucionālajām vienībām saņemtā informācija un iestādes un dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, vai to klientu. Šādai informācijai par iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi un to klientu, kā arī iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja iestādei, dalībvalstī licencētai iestādei vai pārstāvim, vai to klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija vai iestāde, dalībvalstī licencēta iestāde vai pārstāvis, vai to klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju citu dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga saskaņā ar šā panta pirmo un trīspadsmito daļu saņemto informāciju izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par iestāžu darbības atļaujas saņemšanu un darbību regulējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu šajā likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju par attiecīgo komersantu, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neattiecas uz informāciju:

1) kuru izmanto tiesvedībā civillietā, ja ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās iestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi tiesai vai procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja, vai maksājumu sistēmas darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes.

(5) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Banku iestādei;

2) dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, ja šāda informācija tām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai;

3) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanu, maksātnespēju, likvidāciju un citu dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktām līdzīgām procedūrām, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

4) institūcijām vai personām, kas veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas iestādēs, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

5) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā Latvijā.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Latvijas Bankas un dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas prasības:

1) saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām institūcijām un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta piektajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar iestāžu vai maksājumu sistēmu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektajā daļā minētās institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi tam mērķim, kādam tā dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 3., 4. un 5. punktā minētajām institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas pieprasītājs paziņo šīs informācijas sniedzējiem to personu vārdu un uzvārdu, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumus, kā arī sniedz apliecinājumu, ka informācijas apmaiņa nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas ar konkrētās informācijas apstrādi saistīta uzdevuma izpildē, un ka minētajām personām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām.

(8) Informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta pirmajai vai trīspadsmitajai daļai vai iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku un iestāžu uzraudzības jomā, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcija, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas izpaušanai.

(9) Šā panta nosacījumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem izvērtējumiem;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumiem;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(10) Latvijas Banka šā panta devītajā daļā minētajām starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(11) Šā panta devītajā daļā minētās starptautiskās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu vai tādas iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts iestāžu uzraudzības institūcija ir tiesīga izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(13) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta piektajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)