Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums 77. pants — (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt no maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksu par savu informēšanas pienākumu pildīšanu, kā arī par korektīvo vai preventīvo darbību veikšanu atbilstoši šā likuma X, XI, XII, XIII un XIV nodaļai, ja šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā nav noteikts citādi. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā minētās maksas piemērošanu, tad šo maksu nosaka samērīgu ar savām faktiskajām informēšanas, kā arī korektīvo vai preventīvo darbību veikšanas izmaksām.

77. pants
(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt no maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksu par savu informēšanas pienākumu pildīšanu, kā arī par korektīvo vai preventīvo darbību veikšanu atbilstoši šā likuma X, XI, XII, XIII un XIV nodaļai, ja šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā nav noteikts citādi. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā minētās maksas piemērošanu, tad šo maksu nosaka samērīgu ar savām faktiskajām informēšanas, kā arī korektīvo vai preventīvo darbību veikšanas izmaksām.

(2) Ja gan maksātāja, gan saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas kādā no dalībvalstīm, saņēmējs maksā sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu par pakalpojumu, bet maksātājs — sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu. Šis nosacījums neattiecas uz tiem maksājuma posmiem, kas tiek veikti ārpus dalībvalstīm.

(3) Maksājuma saņēmējam ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.

127

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)