116. pants
Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā termiņa beigām.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota izsolēs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 115.panta noteikumus, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles. Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.

(3) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, to skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, atlīdzību par izsoles rīkošanu un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus un ar parādnieka mantas uzturēšanu saistītos izdevumus, kas veicami par šo nekustamo īpašumu no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai.

(31) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 614.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors nevēlas mantu paturēt sev, administrators vienojas ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu. Ja nodrošinātais kreditors lūdz rīkot trešo izsoli, tā rīkojama šā likuma 115.panta 2.2 daļā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nevar vienoties ar nodrošināto kreditoru par turpmāko rīcību ar mantu, tajā skaitā par mantas pārdošanu bez izsoles, vai konstatē šā likuma 111.panta septītajā daļā minēto apstākli, lēmumu par turpmāko rīcību ar ieķīlāto, par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu pieņem administrators un paziņo par to nodrošinātajam kreditoram šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nodrošinātajam kreditoram ir iebildumi attiecībā uz saņemtajām ziņām, nodrošinātais kreditors tos izsaka šā likuma 82.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošinātā kreditora prasījumus un izsoles izdevumus, šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apmierinot nodrošinātā kreditora prasījumu no naudas līdzekļiem, kas saņemti, pārdodot ieķīlāto mantu, no šā prasījuma vispirms tiek segts galvenais prasījums, tad procenti un visbeidzot līgumsodi.

151

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)