Vairogs37. pants
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas
(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:
1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izņemot lietas par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, un lietas par prasījumiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā;
2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;
3) aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju;
5) līgumsoda pieauguma apturēšana;
6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme;
7) nokavējuma naudas pieauguma apturēšana;
8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana;
9) aizliegums kreditoram un citam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam izvairīties no izpildāmu līgumu izpildes vai tos izbeigt, paātrināt vai citādi pārveidot parādniekam nelabvēlīgā veidā, izmantojot līguma klauzulu, kurā paredzēti šādi pasākumi, kas ir saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai izriet no tās.
(11) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir spēkā divus mēnešus no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas.
(12) Šā panta 1.1 daļā noteikto termiņu ar tiesas lēmumu var pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja tam piekrīt šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, pamatojoties uz parādnieka motivētu pieteikumu, kurā norādītas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai veiktās darbības, kā arī skaidroti pagarināšanas pamatotības pieņēmumi. Par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas seku pagarināšanu un termiņu parādnieks nekavējoties informē uzraugošo personu un kreditorus.
(13) Ja brīdī, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek iesniegts tiesā, ir spēkā šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tās turpina piemērot līdz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanai.
(2) Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
(3) Parādniekam ir pienākums informēt tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par saistību izpildīšanu tiesas ceļā un darbinieku pārstāvjus, ja ir izveidota darbinieku arodbiedrība vai ievēlēti darbinieku pilnvaroti pārstāvji, par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.
(4) Parādniekam ir pienākums pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī iesniegt kreditoru prasījumu pamatotību apliecinošus dokumentus un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus.
(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas var atcelt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:
1) ja tās vairs neatbilst mērķim atbalstīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apspriešanu (piemēram, ja šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums neatbalsta apspriešanas turpināšanu), — pamatojoties uz parādnieka, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai kreditora motivētu pieteikumu;
2) ja tās netaisnīgi nelabvēlīgi ir ietekmējušas vai ietekmēs kreditoru vai kreditoru grupu, — pamatojoties uz parādnieka, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai kreditora motivētu pieteikumu;
3) ja tās var izraisīt kreditora maksātnespēju, — pamatojoties uz parādnieka, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai kreditora motivētu pieteikumu;
4) citos gadījumos, — pamatojoties uz parādnieka vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu.
(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot pieteikumā norādīto, tiesas lēmums tiek attiecināts uz visiem kreditoriem (vispārēja atcelšana) vai uz vienu vai vairākiem atsevišķiem kreditoriem vai kreditoru grupām (ierobežota atcelšana).
(7) Parādnieks ir tiesīgs piesaistīt pagaidu finansējumu, rakstveidā to saskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Par pagaidu finansējumu uzskata tādu finansējumu, kas ietver vismaz finansiālu palīdzību laikā, kamēr ir spēkā tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas, un kas ir pienācīgs un nepieciešams uzreiz, lai parādnieka uzņēmums varētu turpināt darboties vai lai tiktu saglabāta vai palielināta šā uzņēmuma vērtība. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona rakstveida saskaņojumā norāda vismaz ziņas par pagaidu finansējuma sniedzēju, apmēru, pamatnosacījumiem, procentuālo vērtību attiecībā pret attiecīgās kreditoru grupas kopējo prasījumu un pamato pagaidu finansējuma nepieciešamību. Par sniegto saskaņojumu parādnieks un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nekavējoties rakstveidā informē kreditorus, nosūtot saskaņojumu.
(8) Ja šā panta septītajā daļā minētais finansējums pārsniedz 10 procentus no attiecīgās kreditoru grupas kopējo prasījumu apmēra, kreditors ir tiesīgs iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus piecu dienu laikā pēc saskaņojuma saņemšanas. Ja parādnieks nepiekrīt kreditora iebildumiem, parādnieks sasauc kreditoru sapulci pagaidu finansējuma nepieciešamības izvērtēšanai. Ja pagaidu finansējuma nepieciešamība izvērtēta kreditoru sapulcē, šā likuma 96. panta piektajā daļā minētie noteikumi uz pagaidu finansējumu attiecas tiktāl, ciktāl to ir atbalstījusi kreditoru sapulce.
67
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 25.09.2014., 22.12.2016. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
37.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas
(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona:
1) uzrauga parādnieka rīcību kārtējo saistību izpildē;
2) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas norisi un saimniecisko darbību;
3) izskata kreditoru iesniegtās sūdzības;
4) izvērtē parādnieka finansiālo stāvokli un sniedz ieteikumus parādnieka maksātspējas saglabāšanai vai atjaunošanai;
5) iesaistās kreditoru iebildumu izvērtēšanā un sniedz parādniekam ieteikumus par tiem.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;
2) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;
3) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;
4) elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām;
5) sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ja par to panākta vienošanās ar parādnieku.
(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:
1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;
2) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;
3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;
4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas rīcību.
(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:
1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;
2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;
3) piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par izmaiņām norādītajā kontaktinformācijā;
4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;
5) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai;
6) šajā likumā noteiktajos gadījumos sagatavot parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu;
7) Civilprocesa likumā minētajos gadījumos sagatavot parādnieka saimnieciskās darbības novērtējumu, ja iesniegta apelācijas sūdzība par tiesiskās aizsardzības procesa apmierināšanu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.
68
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
37.2 pants. Saimnieciskās darbības novērtējums
(1) Saimnieciskās darbības novērtējuma mērķis ir noteikt, vai:
1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nostāda nepiekrītošo kreditoru sliktākā situācijā nekā cits risinājums, ja kreditora iebildumos par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu norādīts uz tā neatbilstību šā likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punktam;
2) kreditoru grupa, kura pārkategoriju piespiedu piemērošanas ceļā ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir tāda kreditoru grupa, kura pēc parādnieka kā uzņēmuma, kas turpina darbību, vērtēšanas vai parādnieka maksātnespējas procesa gadījumā saņemtu kādu maksājumu vai saglabātu kādu dalību.
(2) Saimnieciskās darbības novērtējumu veic:
1) tiesiskās aizsardzības procesā ieceltā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai pēdējā ieceltā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona;
2) cita persona, kura saņēmusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu īpašuma novērtēšanai.
(3) Saimnieciskās darbības novērtējumā atbilstoši tā veikšanas mērķim iekļauj situācijas vērtējumu, kā arī sniedz vērtējumu vismaz par:
1) plānoto naudas plūsmu;
2) ieņēmumu gūšanas iespēju;
3) plānoto izdevumu pamatotību;
4) parādniekam piederošo mantu.
(4) Saimnieciskās darbības novērtējuma veicēju izvēlas un izmaksas sedz:
1) kreditors, kura iebildumos norādīts uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbilstību šā likuma 40. panta ceturtās daļas 15. punktam, — ja saimnieciskās darbības novērtējumu veic šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam mērķim;
2) parādnieks, — ja saimnieciskās darbības novērtējumu veic šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam mērķim.
(5) Ja saimnieciskās darbības novērtējums veikts šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam mērķim un konstatēta neatbilstība tam, parādnieks atlīdzina kreditoram radušos izdevumus.
69
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)