35. pants

(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).

(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:

1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā;

5) veicinātu meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

40

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

35.1 pants

(1) Meža koku sugu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai izveido ģenētisko resursu mežaudzes.

(2) Ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

41

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)