9. pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

Valdošā koku sugaGalvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātesI un augstākaII—IIIIV un zemākaOzols101121121Priede un lapegle101101121Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava818181Bērzs717151Melnalksnis717171Apse414141

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

(2) Kailcirte ir atļauta gadījumos, kad vienā zemes vienībā esošajos mežos:

1) plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību kopā ar tai piegulošajās platībās esošajām visām mežaudzēm, kuras:

a) nav atzītas par atjaunotām un kurām vēl nav iestājies normatīvajos aktos noteiktais atjaunošanas termiņš,

b) ir atzītas par atjaunotām, bet nav sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu,

c) nav atzītas par atjaunotām noteiktajā termiņā, bet kuru kopplatība ir mazāka par vienu hektāru;

2) plānotās kailcirtes platībai nav piegulošu mežaudžu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

3) plānotās kailcirtes platībai piegulošajās platībās esošās mežaudzes ir atjaunotas un sasniegušas vismaz normatīvajos aktos noteikto vecumu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošs mežs tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no tā sadalīšanas brīža pēc katras sadales izveidotajai meža daļai tāpat kā mežam pirms tā sadalīšanas piemērojami šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi un 13.pantā minētie noteikumi.

11

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)