13. pants
Karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci

(1) Karavīram ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Miera laikā karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci likumos un militārajos reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Šaujamieroča pielietošana ir mērķtiecīgs šāviens.

(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

4) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

6) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību;

7) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija;

8) veiktu speciālo operāciju.

(41) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci arī likumā "Par aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(5) Karavīrs dienesta šaujamieroci var izmantot, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(6) Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

(7) Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā pielieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

3) tas nepieciešams, lai veiktu speciālo operāciju, un ir pamatots ar operācijas konceptu.

(8) (Izslēgta ar 16.11.2017. likumu)

(9) Karavīram ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā ir iespējama tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, ko karavīrs var saprast kā vardarbības mēģinājumu, vai mēģina tuvoties karavīram tuvāk par viņa norādīto attālumu, karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

(10) Dienesta šaujamieroča pielietošanai un izmantošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai. Dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumā karavīrs atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniedz cietušajam nepieciešamo pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību. Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu karavīrs nekavējoties pakļautības kārtībā ziņo vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties ziņo Militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai.

(11) Šā panta pirmās līdz desmitās daļas noteikumi neattiecas uz kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā. Veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi par ieroču pielietošanu šādā konfliktā.

14

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013., 16.11.2017. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)