Vairogs64. pants
Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija, uzskaite, iesaukšana aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām
(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības.
(2) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības likumā noteikto funkciju izpildei ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Fizisko personu reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu. Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.
(31) Rezerves karavīru, kuram ir arī tādas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība), noņem no rezerves karavīru uzskaites.
(4) Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīru un rezervistu, izņemot šā likuma 63. panta 2.1 daļā un trešās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos, iesauc aktīvajā dienestā, ja viņš:
1) atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;
2) nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
3) nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.
(5) Šā likuma 63. panta 2.1 daļā un trešās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos rezervistus mobilizē Mobilizācijas likumā noteiktajā kārtībā darbam Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.
69
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020., 21.04.2022., 05.04.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)
64.1 pants. Citu valstu pilsoņu dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos
(1) Vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi (turpmāk — ārzemnieks).
(2) Ārzemnieku pieņem dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš:
1) atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;
2) nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu;
3) nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta;
4) likumīgi uzturas Latvijas Republikā;
5) prot valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodas prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(3) Aizsardzības ministrijas vārdā aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) slēdz ar ārzemnieku ārzemnieka militārā dienesta līgumu.
(4) Ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(5) Ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēdz uz aizsardzības ministra noteiktu laiku, kas nepārsniedz šā likuma 41. pantā militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu un kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.
(6) Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz šā panta piektajā daļā minētajam laikam.
(7) Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.
(8) Dienesta izpildes laikā ārzemnieks pilda aktīvo dienestu un viņam ir karavīra statuss — viņš saņem karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemot tiesības uz izdienas pensiju. Par prettiesisku rīcību ārzemnieku sauc pie atbildības atbilstoši šā likuma 70. pantam.
(9) Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķir dienesta pakāpes atbilstoši šajā likumā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai tad, ja persona atbilst šajā likumā noteiktajām pakāpes iegūšanas prasībām un ir ieguvusi Latvijas pilsonību.
(10) Līgumu izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Pirms termiņa līgumu var izbeigt šādos gadījumos:
1) pusēm par to vienojoties;
2) pēc vadības iniciatīvas, ja:
a) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ,
b) pārbaudes laikā noskaidrots, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām,
c) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst,
d) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta,
e) karavīram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts kriminālsods.
70
(10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.)