8. punkts

1Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu

2atzīmēt, ka zemkopības ministram K.Gerhardam ir atsevišķs

3viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:

4"Vēršu uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā nav ietverti

5un izpildīti visi tie uzstādījumi un uzdevumi, kas tika

6apstiprināti Ministru kabineta 2020.gada 25.februāra sēdē

7pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par virzieniem Valsts

8nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam

9izstrādei".

10Informatīvajā ziņojumā iekļautais sociālās apdrošināšanas

11iemaksu iespējamais samazinājums ir jāpamato ar aprēķiniem ne

12vien saistībā ar konkurētspējas palielināšanas aspektiem, bet

13galvenokārt vērtējot ilgtermiņā sociālā budžeta ilgtspēju un

14sociālā nodrošinājuma apjomu nākotnē.

15Tikai pēc šāda izvērtējuma var lemt par konkrētu likmes

16samazinājuma apjomu, kas var būt arī 0,59% (0,5% darba ņēmēju

17pusē un 0,09% darba devēju pusē) - tādējādi tāpat nodrošinot

18labvēlīgu darba nodokļa sloga līkni konkurētspējas palielināšanai

19iepretim pārējām Baltijas valstīm.

20Jāņem arī vērā, ka līdz šim nav veiktas izmaiņas sociālā

21taisnīguma nodrošināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksām

22pensiju kapitālā sievietēm (vecākiem), kuras ir apmaksātā bērna

23kopšanas atvaļinājumā. Valsts joprojām neveic iemaksas no pilna

24vecāku un bērna kopšanas pabalstu apmēra, bet gan tikai no 171

25EUR.

26Ievērojot, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātais VSAOI likmes

27samazinājums palielina sociālo nevienlīdzību starp

28mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem, jo personas bez

29apgādājamiem, rēķinot uz personu mājsaimniecībā, iegūst lielāku

30ienākumu palielinājumu nekā persona ar apgādājamiem, tad

31vienlaicīgi nepieciešams nodrošināt kompensējošo pasākumu, lai

32nevis palielinātu nevienlīdzību, bet to mazinātu.

33Piemērs: strādājošais bez apgādībā esošiem bērniem ar 1 200

34EUR algu iegūst papildus 32 EUR uz vienu personu, bet

35strādājošais ar 2 apgādībā esošiem bērniem un to pašu algu 1 200

36EUR iegūst vien nepilnus 11 EUR uz vienu personu mājsaimniecībā -

37tādējādi sociālā nevienlīdzība, salīdzinot ar esošo situāciju,

38starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošām personām

39pieaugs.

40Šo nepilnību ir iespējams novērst, ja vienlaikus ar Finanšu

41ministrijas piedāvātajiem grozījumiem nodokļu sistēmā tiek

42realizēta universālā - ģimenes valsts - pabalsta reforma, kas

43izstrādāta Ekspertu sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu

44centrs", nosakot atbalsta apmēru pēc apgādībā esošu bērnu

45(līdz 20 gadu vecumam) skaita ģimenē un palielinot pabalsta

46lielumu. (Par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī, par 2

47bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 EUR mēnesī (jeb 50 EUR par

48katru bērnu), par 3 bērniem - 225 EUR mēnesī (jeb 75 EUR par

49katru bērnu), par 4 un vairāk bērniem vecumā līdz 20 gadiem - 100

50EUR mēnesī par katru bērnu (par 4 - 400, 5 - 500 EUR utt)).

51Vienlaicīgi nepieciešams ieviest arī sociālās budžeta vietas

52augstskolās jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.

53Šo komplekso modeli ir izstrādājuši jomas eksperti,

54sadarbojoties ar Labklājības ministriju, VSAA, Latvijas studentu

55apvienību un nevalstiskajām organizācijām. To par labāko

56iespējamo risinājumu nevienlīdzības un nabadzības riska

57mazināšanai mājsaimniecībām ar bērniem ir novērtējuši arī

58Latvijas Bankas eksperti, 2020.gada 24.janvāra Nodokļu politikas

59plānošanas attīstības komitejas sēdē savā prezentācijā salīdzinot

60dažādas izvirzītās versijas ģimenes valsts pabalsta un IIN

61atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu modeļiem.

62Ienākumu nevienlīdzībā Džini koeficienta rādītājs uzlabotos no

630,354 uz 0,351, bet rādītājs S80/S20 uzlabotos par 0,1 punktu no

646.8 uz 6.7.

65Savukārt nabadzības riskam pakļauto rādītāji tieši bērniem

66uzlabotos, īpaši nozīmīgi samazinoties no pašreizējiem 18% uz

6716,5%, kas ir samazinājums par gandrīz 10%.

68Šādas izmaiņas nodrošinās būtisku konkurētspējas pieaugumu arī

69ģimeņu atbalsta apjoma saistībā starp Baltijas valstīm - visās

70mājsaimniecībās pēc bērnu skaita pilnībā apsteidzot Lietuvu, bet

71Igauniju - starp mājsaimniecībām ar vienu vai diviem bērniem.

72Svarīgi atzīmēt, ka pēc Latvijas Bankas ekspertu vērtējuma no

7384 miljonu EUR izdevumu pozīcijas budžetā šīs reformas

74realizācijai būtu ap 59 milj. EUR ieņēmumi budžetā no

75atgriezeniskā efekta un provizorisks ap 0,3% IKP pieaugums.

76Lai fiskāli nodrošinātu šīs reformas ieviešanu, ir iespējams

77veikt dažādas pārdales, tai skaitā attiecībā uz visiem

78strādājošajiem, kuri izmanto atvieglojumus par attaisnotiem

79izdevumiem, mērķtiecīgi pārdalot tos caur universālo pabalstu

80mājsaimniecībām ar bērniem.".

81Saskaņotie

82tiesību aktu projekti (A)

8346.§

84Latvijas

85Republikas nostājas projekts par Eiropas Komisijas 2020.gada

8614.maija oficiālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā

87Nr.2020/2145

88TA-1566-IP

89______________________________________________________

90(A.K.Kariņš)