8. pants

Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu

atzīmēt, ka zemkopības ministram K.Gerhardam ir atsevišķs

viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:

"Vēršu uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā nav ietverti

un izpildīti visi tie uzstādījumi un uzdevumi, kas tika

apstiprināti Ministru kabineta 2020.gada 25.februāra sēdē

pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par virzieniem Valsts

nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam

izstrādei".

Informatīvajā ziņojumā iekļautais sociālās apdrošināšanas

iemaksu iespējamais samazinājums ir jāpamato ar aprēķiniem ne

vien saistībā ar konkurētspējas palielināšanas aspektiem, bet

galvenokārt vērtējot ilgtermiņā sociālā budžeta ilgtspēju un

sociālā nodrošinājuma apjomu nākotnē.

Tikai pēc šāda izvērtējuma var lemt par konkrētu likmes

samazinājuma apjomu, kas var būt arī 0,59% (0,5% darba ņēmēju

pusē un 0,09% darba devēju pusē) - tādējādi tāpat nodrošinot

labvēlīgu darba nodokļa sloga līkni konkurētspējas palielināšanai

iepretim pārējām Baltijas valstīm.

Jāņem arī vērā, ka līdz šim nav veiktas izmaiņas sociālā

taisnīguma nodrošināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksām

pensiju kapitālā sievietēm (vecākiem), kuras ir apmaksātā bērna

kopšanas atvaļinājumā. Valsts joprojām neveic iemaksas no pilna

vecāku un bērna kopšanas pabalstu apmēra, bet gan tikai no 171

EUR.

Ievērojot, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātais VSAOI likmes

samazinājums palielina sociālo nevienlīdzību starp

mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem, jo personas bez

apgādājamiem, rēķinot uz personu mājsaimniecībā, iegūst lielāku

ienākumu palielinājumu nekā persona ar apgādājamiem, tad

vienlaicīgi nepieciešams nodrošināt kompensējošo pasākumu, lai

nevis palielinātu nevienlīdzību, bet to mazinātu.

Piemērs: strādājošais bez apgādībā esošiem bērniem ar 1 200

EUR algu iegūst papildus 32 EUR uz vienu personu, bet

strādājošais ar 2 apgādībā esošiem bērniem un to pašu algu 1 200

EUR iegūst vien nepilnus 11 EUR uz vienu personu mājsaimniecībā -

tādējādi sociālā nevienlīdzība, salīdzinot ar esošo situāciju,

starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošām personām

pieaugs.

Šo nepilnību ir iespējams novērst, ja vienlaikus ar Finanšu

ministrijas piedāvātajiem grozījumiem nodokļu sistēmā tiek

realizēta universālā - ģimenes valsts - pabalsta reforma, kas

izstrādāta Ekspertu sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu

centrs", nosakot atbalsta apmēru pēc apgādībā esošu bērnu

(līdz 20 gadu vecumam) skaita ģimenē un palielinot pabalsta

lielumu. (Par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī, par 2

bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 EUR mēnesī (jeb 50 EUR par

katru bērnu), par 3 bērniem - 225 EUR mēnesī (jeb 75 EUR par

katru bērnu), par 4 un vairāk bērniem vecumā līdz 20 gadiem - 100

EUR mēnesī par katru bērnu (par 4 - 400, 5 - 500 EUR utt)).

Vienlaicīgi nepieciešams ieviest arī sociālās budžeta vietas

augstskolās jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.

Šo komplekso modeli ir izstrādājuši jomas eksperti,

sadarbojoties ar Labklājības ministriju, VSAA, Latvijas studentu

apvienību un nevalstiskajām organizācijām. To par labāko

iespējamo risinājumu nevienlīdzības un nabadzības riska

mazināšanai mājsaimniecībām ar bērniem ir novērtējuši arī

Latvijas Bankas eksperti, 2020.gada 24.janvāra Nodokļu politikas

plānošanas attīstības komitejas sēdē savā prezentācijā salīdzinot

dažādas izvirzītās versijas ģimenes valsts pabalsta un IIN

atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu modeļiem.

Ienākumu nevienlīdzībā Džini koeficienta rādītājs uzlabotos no

0,354 uz 0,351, bet rādītājs S80/S20 uzlabotos par 0,1 punktu no

6.8 uz 6.7.

Savukārt nabadzības riskam pakļauto rādītāji tieši bērniem

uzlabotos, īpaši nozīmīgi samazinoties no pašreizējiem 18% uz

16,5%, kas ir samazinājums par gandrīz 10%.

Šādas izmaiņas nodrošinās būtisku konkurētspējas pieaugumu arī

ģimeņu atbalsta apjoma saistībā starp Baltijas valstīm - visās

mājsaimniecībās pēc bērnu skaita pilnībā apsteidzot Lietuvu, bet

Igauniju - starp mājsaimniecībām ar vienu vai diviem bērniem.

Svarīgi atzīmēt, ka pēc Latvijas Bankas ekspertu vērtējuma no

84 miljonu EUR izdevumu pozīcijas budžetā šīs reformas

realizācijai būtu ap 59 milj. EUR ieņēmumi budžetā no

atgriezeniskā efekta un provizorisks ap 0,3% IKP pieaugums.

Lai fiskāli nodrošinātu šīs reformas ieviešanu, ir iespējams

veikt dažādas pārdales, tai skaitā attiecībā uz visiem

strādājošajiem, kuri izmanto atvieglojumus par attaisnotiem

izdevumiem, mērķtiecīgi pārdalot tos caur universālo pabalstu

mājsaimniecībām ar bērniem.".

Saskaņotie

tiesību aktu projekti (A)

46.§

Latvijas

Republikas nostājas projekts par Eiropas Komisijas 2020.gada

14.maija oficiālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā

Nr.2020/2145

TA-1566-IP

______________________________________________________

(A.K.Kariņš)