23. pants
TIR procedūras vienkāršojums — pilnvarotais nosūtītājs TIR procedūrā

(1) Pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļauja ir Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta atļauja, kas dod tiesības atļaujas turētājam piemērot TIR procedūru, neuzrādot preces, transportlīdzekli un TIR karneti nosūtītāja muitas iestādei.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļauju, kā arī atļaujas izmantošanas kārtību.

36

23.1 pants. Vietas, kurās var atrasties preces, piemērojot eksporta procedūru vai iesniedzot reeksporta deklarāciju

(1) Piesakot eksporta procedūru, preces var atrasties šādās vietās:

1) eksporta muitas iestādē;

2) vietā, kas noteikta atļaujā izmantot ierakstu deklarētāja reģistros (eksporta procedūrai);

3) vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai;

4) vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai;

5) brīvās zonas teritorijā;

6) vietā, kas noteikta pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļaujā, — ja preces izved, piemērojot TIR procedūru;

7) reģistrētā eksporta vietā.

(2) Iesniedzot reeksporta deklarāciju, preces var atrasties šādās vietās:

1) eksporta muitas iestādē;

2) vietā, kas noteikta atļaujā izmantot ierakstu deklarētāja reģistros (reeksportam);

3) vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai;

4) vietā, kas noteikta atļaujā ievešanai pārstrādei;

5) vietā, kas noteikta pagaidu ievešanas atļaujā.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus šā panta pirmās daļas 7. punktā minētās vietas reģistrēšanai vai atteikumam reģistrēt eksporta vietu, kārtību, kādā veic izmaiņas eksporta vietas reģistrācijas datos vai pieņem lēmumu par atteikumu veikt izmaiņas minētajos datos, un eksporta vietas reģistrācijas anulēšanas kārtību.

37

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

23.2 pants. Vietas, kurās var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces, un preču izvešana no tām

(1) Eksporta procedūrā izlaistās preces, ievērojot eksporta procedūras izpildei noteikto termiņu un nosacījumus, pirms preču izvešanas no Eiropas Savienības muitas teritorijas var uzglabāt šādās vietās:

1) vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai;

2) vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai;

3) brīvās zonas teritorijā;

4) vietā, kas noteikta pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļaujā, — ja preces izved, piemērojot TIR procedūru;

5) reģistrētā eksporta vietā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā eksportētājs vai eksportētāja pilnvarotā persona informē par preču izvešanu no šā panta pirmajā daļā noteiktās vietas.

38

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

23.3 pants. Preču nogādāšana svēršanai ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas

(1) Ja muitas uzraudzībā esošās preces to pagaidu uzglabāšanas vietā tehniski nav iespējams svērt, pagaidu uzglabāšanas vietas turētājs minētās preces drīkst svērt ar Valsts ieņēmumu dienestu saskaņotā preču svēršanas vietā ārpus savas pagaidu uzglabāšanas vietas.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) nosacījumus ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas esošajai preču svēršanas vietai un šīs vietas saskaņošanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus atteikumam saskaņot minēto vietu;

2) kārtību, kādā saskaņo preču nogādāšanu no pagaidu uzglabāšanas vietas uz svēršanas vietu.

39

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

23.4 pants. Rīcība ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā

(1) Pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas turētājs licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, preču īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarotā persona naftas vai spirta produktus saturošus atkritumus un citus blakusproduktus, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā (turpmāk — blakusprodukti), var izvest iznīcināšanai, piemērot blakusproduktiem nākamo muitas procedūru vai reeksportu, kā arī izmantot blakusproduktus atkārtoti izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai. Minētais attiecas uz tādiem blakusproduktiem, kas sākotnēji Savienības muitas teritorijā nav ievesti kā atkritumi.

(2) Pirms blakusproduktu izvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas iznīcināšanai to saskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī pēc blakusproduktu iznīcināšanas par to informē Valsts ieņēmumu dienestu.

(3) Blakusproduktu atkārtota izmantošana tādu preču iepakošanai, nostiprināšanai vai līdzīgām darbībām gadījumā, kad šīs preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, tiek deklarēta, izmantojot regulas Nr. 2015/2446 141. pantā noteikto aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju.

(4) Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas (kura rezultātā preces neglābjami zudušas) nodod iznīcināšanai, aizpildot atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti—pavadzīmi.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņo vai atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē Valsts ieņēmumu dienestu par blakusproduktu iznīcināšanu.

40

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023. Pants stājas spēkā 01.10.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

23.5 pants. Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības

(1) Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā (turpmāk šajā pantā — preces) masas atšķirības šā likuma izpratnē ir atšķirības (preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa) starp muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto preču masu un šo preču faktisko masu, kas tiek konstatētas muitas procedūras un reeksporta izpildes laikā, pagaidu uzglabāšanas laikā vai pabeidzot muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu.

(2) Preču dabiskie zudumi šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski zudumi, kas rodas preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ, tajā skaitā uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un tehnoloģiskās transportēšanas laikā meteoroloģisko faktoru ietekmē.

(3) Preču iztrūkums šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski zudumi (kas nav preču dabiskie zudumi), kas rodas preču iekraušanas, uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un tehnoloģiskās transportēšanas laikā (tajā skaitā neprecizitātes pārvadājumu dokumentos).

(4) Transporta iepakojums šā likuma izpratnē ir iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu un uzglabātu nefasētās preces, kā arī izvairītos no preču iztrūkumiem uzglabāšanas, pārkraušanas vai pārvadājuma laikā.

(5) Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču dabiskie zudumi vai iztrūkums nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē.

(6) Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču konstatētā masa ir lielāka par atbilstošajā muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto, taču nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos, piemērojot nākamo muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu, preces deklarē atbilstoši faktiskajai masai.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības;

2) precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības;

3) preču transporta iepakojuma prasības;

4) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības;

5) paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu;

6) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību;

7) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms;

8) gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds.

(9) Valsts ieņēmumu dienests, saņemot personas iesniegumu, izdod lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), kurā nosaka preču pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības tādām precēm, kuras iepriekš nav pārvietotas Latvijas Republikas teritorijā vai ir pārvietotas neregulāri un kuru pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības nav noteiktas saskaņā ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktu.

(10) Šā panta devītajā daļā minētais lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ir spēkā līdz brīdim, kad lēmumā noteiktās preču masas atšķirības tiek noteiktas saskaņā ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktu, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus.

(11) Uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu ir attiecināmas šā panta piektajā un sestajā daļā un astotās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētās normas.

41

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023. Pants stājas spēkā 01.10.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)