13. pants
Nacionālais krājums

(1) Nacionālais krājums ir nacionālā bagātība, un tas ir valsts aizsardzībā.

(2) Nacionālo krājumu veido:

1) akreditēto valsts muzeju, akreditēto pašvaldību muzeju un akreditēto šā likuma 7.1 panta piektās daļas 1. punktā minēto autonomo muzeju pamatkrājumi;

2) akreditēto šā likuma 7.1 panta piektās daļas 2. punktā minēto autonomo muzeju un akreditēto privāto muzeju pamatkrājumi (ar Muzeju padomes piekrišanu);

3) privātās kolekcijas vai atsevišķi muzejiski priekšmeti (pēc īpašnieka ierosinājuma un ar Muzeju padomes piekrišanu).

(21) Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu un pārvietotu kultūras un dabas vērtību iekļaušanu Nacionālajā krājumā, muzeji Nacionālo krājumu veido un papildina, ievērojot Starptautiskās Muzeju padomes Muzeju ētikas kodeksu un Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus.

(3) Nacionālajā krājumā esošie priekšmeti un kolekcijas tiek iekļautas Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, kas ietver pamatinformāciju par muzeju krājumu priekšmetiem.

(4) Institūcijām un privātpersonām, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, jānodrošina to saglabāšana un izmantošanas iespējas.

(5) Valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai.

(6) Attiecībā uz Nacionālajā krājumā esošajiem priekšmetiem vai kolekcijām jāievēro šādi noteikumi:

1) aizliegts atsavināt Nacionālajā krājumā iekļauto kolekciju atsevišķus priekšmetus;

2) atsavinot kādu Nacionālajā krājumā iekļauto kolekciju vai priekšmetu, tas vispirms ar Kultūras ministrijas starpniecību un tās atļauju jāpiedāvā citam akreditētam muzejam;

3) aizliegts ieķīlāt Nacionālajā krājumā iekļautos priekšmetus vai kolekcijas, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditora pieprasījuma.

(7) Priekšmetu var izņemt no Nacionālā krājuma, ja:

1) priekšmetam ir būtiski bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt;

2) priekšmets ir zudis vai dabiski sairis;

3) priekšmets ir iegūts prettiesiskā ceļā, tai skaitā pārkāpjot Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus;

4) priekšmets ir zaudējis muzejisko vērtību;

5) priekšmets pēc tā izcelsmes, satura vai citām pazīmēm ir sabiedrības interesēs efektīvāk izmantojams, ja tiek nodots citas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un valsts aizsardzību atbildīgās institūcijas pārziņā un pēc izņemšanas no Nacionālā krājuma tiek iekļauts attiecīgi Nacionālajā bibliotēku krājumā, nacionālajā dokumentārajā mantojumā vai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā;

6) priekšmetam saskaņā ar tiesas nolēmumu (tostarp pamatojoties uz priekšmeta izcelsmes izpēti) ir noteikts jauns īpašnieks un tas izteicis vēlmi izņemt priekšmetu no Nacionālā krājuma.

(8) Ja muzejs nenodrošina Nacionālajā krājumā iekļautas kolekcijas vai priekšmeta saglabāšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo krājumu, kā rezultātā kolekcijai vai priekšmetam sāk rasties būtiski bojājumi, valsts vai pašvaldību muzejs ar Kultūras ministrijas starpniecību priekšmeta vai kolekcijas īpašniekam var izteikt priekšlikumu par priekšmeta vai kolekcijas atsavināšanu un izņemšanu no attiecīgā muzeja krājuma. Valsts vai pašvaldību muzejiem ir pirmpirkuma tiesības attiecīgā priekšmeta vai kolekcijas iegūšanā.

(9) Atļauju priekšmeta izņemšanai no Nacionālā krājuma izsniedz Kultūras ministrija pēc tā muzeja ierosinājuma, kurā atrodas attiecīgais priekšmets, vai pēc priekšmeta īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.

(10) Ministru kabinets nosaka Nacionālā krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām, kā arī kārtību, kādā priekšmetu var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma vai uz laiku izvest ārpus valsts.

17

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2007., 01.12.2009. un 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)

13.1 pants. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma

(1) Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju apraksti tiek iekļauti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā.

(2) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kura apkopo Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju aprakstus un nodrošina sabiedrībai informācijas pieejamību par materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, kas ir uzkrāta muzeju krājumos.

(3) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma ietver:

1) datus par Nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem un kolekcijām;

2) datus par muzeju palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļautajiem priekšmetiem;

3) muzeja sniegtos e-pakalpojumus.

(4) Institūcijas un privātpersonas, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, veic datu ievadi, datu aktualizēšanu un nodrošina to pieejamību Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā un ievadīto datu atbilstību attiecīgo institūciju un privātpersonu rīcībā esošajai informācijai, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības un autortiesību aizsardzības prasības.

(5) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā ievadāmos datus iegūst elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā.

(6) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļautie publiskie pieejamie dati ir izmantojami bez maksas tiešsaistē Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga portālā.

(7) Muzeja sniegtie e-pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē bez maksas vai par maksu saskaņā ar muzeja apstiprināto maksas cenrādi.

(8) Ministru kabinets nosaka Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēmas pārzini un viņa pienākumus, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjomu, kārtību, kādā veidojama un papildināma Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma, šajā sistēmā iekļauto datu apstrādes kārtību, lietotāju pārvaldību, lietotāju tiesības un atbildību.

18

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

13.2 pants. Nacionālā krājuma pārvaldība un izmantošana valsts muzejā — atvasinātā publiskā personā — un pašvaldības muzejā — biedrībā (nodibinājumā)

(1) Valsts vai pašvaldības īpašumā esošs muzeja krājums vai muzeja priekšmets var tikt bez maksas nodots akreditēta valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — vai akreditēta pašvaldības muzeja — biedrības (nodibinājuma) — valdījumā šā likuma 7. pantā noteikto pamatfunkciju un misijas īstenošanai, noslēdzot par to valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — gadījumā deleģējuma līgumu, savukārt pašvaldības muzeja — biedrības (nodibinājuma) — gadījumā administratīvo līgumu (turpmāk — līgums).

(2) Līgumu par muzeja krājuma vai muzeja priekšmetu nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajam muzejam slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz attiecīgā muzeja akreditācijas termiņu.

(3) Līgumā nosaka:

1) pienākumu komplektēt, dokumentēt, saglabāt valdījumā nodoto muzeja krājumu un nodrošināt tā pieejamību;

2) ar valdījumā nodoto muzeja krājumu saistītā valsts vai pašvaldības budžeta finansējuma apjomu, izmantošanas mērķi un kārtību, kādā iesniedzams pārskats par saņemtā valsts vai pašvaldības finansējuma izmantošanu;

3) nodoto muzeja krājuma priekšmetu apjomu, raksturojot to saglabātības pakāpi.

(4) Valsts muzejs — atvasināta publiska persona — un pašvaldības muzejs — biedrība (nodibinājums) — papildina tā valdījumā esošo muzeja krājumu atbilstoši savai misijai un muzeja krājuma komplektēšanas politikai.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētais muzejs izbeidz savu darbību vai tiek reorganizēts, par tam nodotā muzeja krājuma vai muzeja priekšmetu nodošanu valdījumā citam akreditētam muzejam lemj attiecībā uz valsts muzeju — atvasinātu publisku personu — ministrija, kuras institucionālā pārraudzībā ir muzejs, bet attiecībā uz pašvaldības (pašvaldību) muzeju — biedrību (nodibinājumu) — tā dibinātājs, konsultējoties ar Muzeju padomi.

19

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)