Vairogs5. pants
Aizliegtā negodīgā tirdzniecības prakse
(1) Pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot šādu negodīgu tirdzniecības praksi:
1) izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu;
2) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja maksājumus, kas nav saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja preču pārdošanu, tostarp pieprasīt, lai tas:
a) tiešā vai netiešā veidā maksā vai citādi atlīdzina par līguma slēgšanu,
b) kompensē pircējam ar administrēšanu saistītās izmaksas,
c) tiešā vai netiešā veidā maksā par lauksaimniecības un pārtikas preču atrašanos tirdzniecības vietā un izvietošanu tirdzniecības vietas plauktos, izņemot gadījumu, kad pircējs ar piegādātāju ir noslēguši rakstveida vienošanos par to, ka tiks maksāts par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās,
d) kompensē negūto peļņu no piegādāto lauksaimniecības un pārtikas preču pārdošanas,
e) kompensē ar jaunu tirdzniecības vietu iekārtošanu vai veco tirdzniecības vietu atjaunināšanu saistītās izmaksas, tostarp pieprasīt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par lauksaimniecības un pārtikas preču piegādi jaunatveramai tirdzniecības vietai;
3) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs maksā par lauksaimniecības un pārtikas preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies pircēja telpās vai pēc īpašumtiesību nodošanas pircējam, ja šādi bojājumi vai zudumi nav radušies lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ;
4) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja kompensāciju par izmaksām, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu, ja vien šo sūdzību pamatā nav lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nolaidība vai vaina;
5) atdot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam nepārdotās lauksaimniecības un pārtikas preces, nesamaksājot par tām vai par to iznīcināšanu, ja preces ir iznīcināmas, izņemot šādus gadījumus:
a) ir piegādātas nekvalitatīvas lauksaimniecības un pārtikas preces,
b) lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs ir iepriekš skaidri un nepārprotami rakstveidā vienojies ar pircēju, ka pieņems atpakaļ jaunas un patērētājiem nezināmas lauksaimniecības un pārtikas preces, kuru piegādi vai tās apjoma palielinājumu ierosinājis lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs;
6) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;
7) atteikties rakstveidā apstiprināt starp pircēju un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju noslēgta piegādes līguma noteikumus, par kuriem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs ir prasījis rakstveida apstiprinājumu, ja vien piegādes līgums neattiecas uz precēm, kas ražotāju organizācijas, tostarp kooperatīva, biedram ir jāpiegādā ražotāju organizācijai, kuras biedrs ir lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs, ja minētās ražotāju organizācijas statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti attiecīgajos statūtos vai pieņemti atbilstoši tiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir tādas pašas sekas kā piegādes līguma noteikumiem;
8) nelikumīgi iegūt, izmantot vai izpaust lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja komercnoslēpumus;
9) draudēt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem vai īstenot tos, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs izmanto savas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktās tiesības, tostarp iesniedzot sūdzību Konkurences padomei vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts izpildiestādei vai izmeklēšanas laikā sadarbojoties ar to;
10) lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījumus atcelt tik īsā termiņā, ka nav pamatoti sagaidāms, ka piegādātājs radīs alternatīvu veidu, kā realizēt vai izmantot minētās preces. Par īsu termiņu vienmēr uzskatāms termiņš, kas ir īsāks par 30 dienām;
11) mainīt lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms šo preču piegādes vai vēl vēlāk;
12) nepieņemt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja lauksaimniecības un pārtikas preces, kas ir derīgas lietošanai vēl vismaz divas trešdaļas no tām noteiktā derīguma termiņa, ja šis termiņš pārsniedz 30 dienas;
13) nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāju par zemāku cenu;
14) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs tiešā vai netiešā veidā sedz izdevumus, kas saistīti ar pircēja personāla nodarbināšanu, kas iekārto lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja preču pārdošanai izmantojamās telpas;
15) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja maksājumu kā nosacījumu lauksaimniecības un pārtikas preču glabāšanai, iekļaušanai sortimentā vai tam, lai šādas preces darītu pieejamas tirgū;
16) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja netaisnīgus, nepamatotus vai līgumā neparedzētus maksājumus (atlaides), izņemot gadījumu, kad pircējs ir iepriekš skaidri un nepārprotami rakstveidā vienojies ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju par apjoma atlaidi (atlaidi, ko piemēro atkarībā no pasūtīto preču apjoma) vai akcijas atlaidi (atlaidi, ko ierobežotā un norādītā laikposmā piemēro preču pārdošanas veicināšanai) un par gaidāmo preču daudzumu, kas piegādājams ar atlaidi.
(2) Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot šādu negodīgu tirdzniecības praksi, ja vien attiecīgie nosacījumi nav iepriekš skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida līgumā, kas noslēgts starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju:
1) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs tiešā vai netiešā veidā maksā par reklāmu vai citādi atlīdzina visas reklāmas izmaksas vai daļu no tām;
2) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs tiešā vai netiešā veidā maksā par pārdoto lauksaimniecības un pārtikas preču tirgvedību;
3) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs tiešā vai netiešā veidā maksā par loģistikas pakalpojumu;
4) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs iegādājas preces, pakalpojumus vai īpašumu no pircēja norādītās trešās personas;
5) piemērot lauksaimniecības un pārtikas precēm atlaidi, kas tām tika piemērota, lai noteiktā laikposmā veicinātu attiecīgo preču pārdošanu, bet šajā laikposmā preces netika realizētas.
(3) Pircējs par šā panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā, 16. punktā un otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajās situācijās pieprasīto maksājumu sniedz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam skaidru un izsekojamu rakstveida pamatojumu attiecībā uz kopējo maksājumu vai maksājumu par vienu vienību. Pēc lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja pieprasījuma pircējs par šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajās situācijās pieprasīto maksājumu papildus rakstveida pamatojumam sniedz arī aplēsi ar objektīvām un izsekojamām izmaksām un tās pamatojumu.
(4) Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm: ātrbojīgām precēm — ilgākus par 30 dienām pēc to piegādes, bet precēm, kas nav ātrbojīgas, — ilgākus par 60 dienām pēc to piegādes.
(5) Lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam, sadarbojoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, — ilgākus par 20 dienām pēc to piegādes, ja vien lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību nav rakstveidā vienojušies par citu norēķinu termiņu, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturtās daļas prasībām.
(6) Šā panta ceturtajā daļā minētā aizliegtā negodīgā tirdzniecības prakse:
1) neatbrīvo no Civillikumā noteiktajām sekām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, uz šajā likumā paredzēto samaksas termiņu pamata atkāpjoties no Civillikumā noteiktajiem samaksas termiņiem;
2) neietekmē pircēja un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja iespēju vienoties par vērtības sadales klauzulu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk — Regula (ES) Nr. 1308/2013) 172.a pantu;
3) neattiecas uz pircēja maksājumiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam skolu apgādes programmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23. pantu;
4) neattiecas uz to iestāžu pārskaitītajiem maksājumiem, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 4. panta 4. punkta "b" apakšpunkta izpratnē;
5) neattiecas uz maksājumiem, kas noteikti piegādes līgumos starp vīna ražošanai paredzētu vīnogu vai vīnogu misas piegādātājiem un to tiešajiem pircējiem, ja:
a) konkrēta maksājumu kārtība pārdošanas darījumos ir iekļauta standartlīgumos,
b) piegādes līgumi starp vīna ražošanai paredzēto vīnogu vai vīnogu misas piegādātājiem un to tiešajiem pircējiem ir daudzgadu līgumi vai kļūst par daudzgadu līgumiem.
6