16. pants
Fizisko personu datu apstrāde

(1) Nodokļu un muitas policija šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 4. punktā noteikto uzdevumu īstenošanai apstrādā fizisko personu datus, lai:

1) analizētu nodokļu maksātāju darbību un uzvedību;

2) analizētu nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu saistību izpildi;

3) padziļināti pētītu iespējamu nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu zaudējumu radīšanu;

4) identificētu likumsakarības starp personām, faktiem, notikumiem un lietām un iegūtu informāciju, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

(2) Nodokļu un muitas policija apstrādā šādām kategorijām atbilstošus fizisko personu datus, kas iegūti no citām valsts institūcijām un valsts informācijas sistēmām vai ko Nodokļu un muitas policija ieguvusi pati:

1) identifikācijas datus;

2) datus par saimniecisko darbību, amatiem, pilnvarotām personām, patiesajiem labuma guvējiem, ģimeniskām saitēm (arī radiniekiem), amatiem, ienākumiem, atvieglojumiem, apgādībā esošajām personām, parādsaistībām, mantisko stāvokli, Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu, nodevu un citiem maksājumiem (tostarp datus par personas maksājumiem budžetā, no budžeta atmaksājamām summām, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu aprēķiniem) un to uzskaiti, par piešķirto riska personas statusu, par izsniegtajām atļaujām, par speciālajām atļaujām (licencēm) un izziņām darbībām ar akcīzes precēm;

3) datus par darījumiem, to dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām, datus, kas atklāj finanšu un darījumu informāciju;

4) datus par veiktajām muitas procedūrām, to uzskaiti, kontroli un muitas maksājumiem, kā arī par akcīzes preču pārvietošanu;

5) valsts robežu ar transportlīdzekli šķērsojošās personas identificējošos datus un datus, kas attiecas uz valsts robežas šķērsošanu;

6) datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, veselības datus un dalību arodbiedrībās;

7) datus par administratīvajiem pārkāpumiem;

8) datus par kriminālprocesiem.

(3) Datu apstrādes rezultātā iegūtiem datiem nosaka šādus glabāšanas termiņus:

1) informāciju, kas saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem, glabā atbilstoši kriminālatbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noilguma termiņam, bet ne ilgāk kā 15 gadus no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas;

2) informāciju par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm glabā piecus gadus;

3) informāciju par personām, kas ir iesaistītas vai potenciāli iesaistītas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams kriminālizlūkošanai, un glabāšanas termiņu skaita no pēdējā datu apstrādes brīža.

17