1. pants
Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) noguldījums — kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no kredītiestādes ikdienas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, tai skaitā termiņa noguldījums un krājkonta noguldījums. Par noguldījumu nav uzskatāms tāds kredīta atlikums, kura:

a) esamību var pierādīt vienīgi ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, izņemot finanšu instrumentu, kas ir krājprodukts, kuru pierāda ar konkrētai personai izsniegtu apliecinājumu,

b) pamatsumma nav atmaksājama nominālvērtībā,

c) pamatsumma ir atmaksājama nominālvērtībā tikai saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodrošina kredītiestāde vai trešā persona;

2) atbilstīgais noguldījums — noguldījums, izņemot tādus noguldījumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma noteikumiem neizmaksā garantēto atlīdzību;

3) segtais noguldījums — atbilstīgā noguldījuma daļa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā kā garantēto atlīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, ietverot tajā arī par veikto noguldījumu uzkrātos procentus;

4) kopīgais noguldījums — noguldījums, kuru kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas vai tiesības uz kura izmantošanu divām vai vairākām personām ir nostiprinātas ar noguldījumu piesaistītāju rakstveidā noslēgtā līgumā;

5) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;

6) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no to iestāšanās secības:

a) tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu,

b) kredītiestādei vai krājaizdevu sabiedrībai anulēta licence (atļauja) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai,

c) Latvijas Banka ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs tā finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ nespēj izmaksāt noguldītājam noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos;

7) noguldītājs — persona vai — kopīgā noguldījuma gadījumā — katra no personām, kurām ir noguldījums noguldījumu piesaistītājā;

8) noguldījumu garantiju fonds — mantas kopums, kuru veido noguldījumu piesaistītāju veiktie maksājumi un kura pārvaldīšanu nodrošina Latvijas Banka;

9) mērķapjoms — noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu summa, kas uzkrājama šajā likumā noteiktajā kārtībā;

10) pieejami finanšu līdzekļi — nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kurus iespējams realizēt septiņās darbdienās;

11) maksājumu saistības — noguldījumu piesaistītāja maksājumu saistības pret noguldījumu garantiju fondu, kas pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, ja uz nodrošinājumu neattiecas nekāds trešo personu apgrūtinājums.

(2) Citi likumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)