42. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas kārtība
1. Puses savu iespēju robežās nodrošina spēju veidošanu
attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, un sadarbojas, lai
panāktu jūras tehnoloģiju nodošanu, jo īpaši attīstības valstīm,
kas ir šā nolīguma Puses un kam tas vajadzīgs, un kas to
pieprasa, atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem un ņemot vērā mazo
salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos
apstākļus.
2. Puses savu iespēju robežās nodrošina resursus, lai
atbalstītu šādu spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju izstrādi un
nodošanu, kā arī lai atvieglotu piekļuvi citiem atbalsta avotiem,
ņemot vērā savu valsts politikas, prioritātes, plānus un
programmas.
3. Spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai vajadzētu
būt valsts virzītam, pārredzamam, rezultatīvam un iteratīvam
procesam, kas ir līdzdalīgs, transversāls un dzimumvērīgs. To pēc
vajadzības balsta uz pastāvošajām programmām, bet tās nedublē, un
tajā ņem vērā gūto pieredzi, tajā skaitā to, kas gūta, īstenojot
spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas darbības
attiecīgu tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgu globālu,
reģionālu, apakšreģionālu un nozarisku struktūru ietvaros. Ciktāl
iespējams, spēju veidošanā un jūras tehnoloģiju nodošanā ņem vērā
šīs darbības, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un
rezultātus.
4. Spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu balsta uz un
ar tām reaģē uz vajadzībām un prioritātēm, kas ir attīstības
valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses, un kas noteiktas, veicot
vajadzību novērtējumus katrā atsevišķā gadījumā, apakšreģionālā
vai reģionālā līmenī, un šajos procesos ņem vērā mazo salu
attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus.
Šādas vajadzības un prioritātes var noteikt pašas valsts veiktā
novērtējumā vai ar Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju
nodošanas komitejas un koordinācijas mehānisma starpniecību.