249. pants
1(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
2323
3N1 sadaļa
4Publisko testamentu reģistrs(Sadaļa 23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2013. Sadaļa stājas spēkā 01.05.2014. Sk. pārejas noteikumu 24. un 25.punktu)
5249.1 Publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249.2 pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, ir publiska ticamība. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249.2 pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai, ir informatīvs raksturs.
6Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kārtojams publisko testamentu reģistrs, reģistrā iekļaujamās ziņas, kā arī gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz reģistrā un izsniedz no reģistra.
7Ziņu izsniegšana no publisko testamentu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru par ziņu izsniegšanu no publisko testamentu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabinets.
8324
9249.2 Zvērināts notārs iesniedz publisko testamentu reģistram ziņas:
101) par taisītajiem testamentiem, to atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu;
112) par glabāšanā pieņemtajiem testamentiem, to atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu;
123) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā — par tādu publiski apliecinātu darījumu taisīšanu, grozīšanu un atcelšanu, kuri satur rīkojumus nāves gadījumam.
13325
14O sadaļa
15Mantojuma lietu vešana(15.nodaļa pārsaukta par O sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
16XXII nodaļa
17Mantojuma lietu vešanas vispārīgie noteikumi(15.nodaļas 1.apakšnodaļa pārsaukta par 22.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.