Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam 5. pants

NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKS UN VEICAMĀS DARBĪBAS

5.1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Plāna apraksts

Atbilstoši Plāna 4. nodaļā "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas alternatīvo risinājumu izvērtējums" veiktajam izvērtējumam un secinājumiem par labāko alternatīvu dažādos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa posmos, secināms, ka Latvijas apstākļiem un situācijai atbilstošākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis jeb Plāna sastāv no savstarpēji neatdalāmām un kopēji īstenojamām aktivitātēm katrā notekūdeņu apsaimniekošanas posmā (skatīt 5.1.1. attēlu).

5.1.1. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas principiālā procesu blokshēma

Plānu raksturo 5.1.1. attēlā iekļautās apsaimniekošanas darbības, kas ļauj definēt un noteikt kopējo dūņu apsaimniekošanas modeli (skatīt 5.1.2. attēlu):

CENTRALIZĀCIJA lai notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde būtu efektīva, tās ir nepieciešams koncentrēt atbilstoši aprīkotos dūņu pārstrādes un apstrādes centros. No visas pārējās valsts atšķirīga situācija ir BAS "Daugavgrīva", kas attīra Rīgas un Pierīgas apdzīvoto vietu notekūdeņus. BAS "Daugavgrīva" rodas ļoti liels apjoms notekūdeņu dūņu, kas ļauj domāt par risinājumiem, kas nebūtu ekonomiski pamatoti pārējās NAI valstī. Tā kā BAS "Daugavgrīva" atrodas vietā, kura nebūtu ērti sasniedzama dūņu pievešanai, tā nekalpos kā vieta dūņu centralizācijai no citiem SPS, taču būs valsts lielākais dūņu pārstrādes centrs, kas pārstrādās savās iekārtās radītās notekūdeņu dūņas. Pārējā valstī radīto notekūdeņu dūņu centralizāciju Plāna ietvaros iecerēts veidot divos līmeņos:

a) katra pašvaldība pieņem lēmumu, kurš SPS būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, vienlaikus sniedzot atbalstu SPS atbilstošas notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes infrastruktūras izveidei. Katras pašvaldības teritorijā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās NAI radītās 1. 4. klases notekūdeņu dūņas tiek transportētas uz pašvaldības lielākajām NAI (koncentrētas), kurās tiek veikta to sākotnējā apstrāde (atūdeņošana), ja nepieciešams. Uz 41 pašvaldības lielāko NAI jānogādā ~ 97 tūkst. t slapju notekūdeņu dūņu (1% sausna), kas ir 8,15 % no kopējā radītā notekūdeņu dūņu apjoma. 66 NAI, kurās radīto slapjo notekūdeņu dūņu apjoms pārsniedz 1000 m3/gadā, pirms transportēšanas uz novada lielākajām NAI jāveic notekūdeņu dūņu atūdeņošana (vismaz 18 % sausna), lai nodrošinātu ekonomiski pamatotas transportēšanas izmaksas, bet no pārējām NAI notekūdeņu dūņas nogādā slapjas (1 % sausna). Atūdeņošanā var izmantot arī mobilas atūdeņošanas iekārtas, veicot atūdeņošanu vairākās novada NAI, kurās nav stacionārās infrastruktūras. 5. klases notekūdeņu dūņas jāapsaimnieko atbilstoši bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem un jāapglabā bīstamo atkritumu poligonā;

b) visas savāktās un atūdeņotās notekūdeņu dūņas nogādā vienā no dūņu pārstrādes centriem (skatīt 4.2.4.1.a. attēlu), ja attiecīgās pašvaldības lielākās NAI nav šāds centrs. Pašvaldība nosaka par notekūdeņu dūņu savākšanu un apsaimniekošanu atbildīgo ūdenssaimniecības SPS, kas nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu un apstrādi pašvaldības teritorijā un notekūdeņu dūņu nogādi noteiktajā pārstrādes centrā, ja nepieciešams. No 15 pašvaldību lielākajām NAI atūdeņotas dūņas (vismaz 18% sausna) nogādā pārstrādei uz vienu no 26 notekūdeņu dūņu centriem, veidojot transportējamo atūdeņoto notekūdeņu dūņu apjomu ~ 5000 t/gadā. Attālums līdz notekūdeņu dūņu pārstrādes centram ir 13 55 km (vienā virzienā), kas noteikts, veicot tehniski un ekonomiski pamatotu analīzi. Ārējais publiskais finansējums (ES fondu u.c.) pieejams notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un savākšanas infrastruktūras izveidei par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgajam SPS un NAI saskaņā ar Plānā iekļautajiem principiem un balstoties uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizāciju.

Lai nodrošinātu nepieciešamo centralizācijas līmeni, ir nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz pašvaldības pienākumu ar lēmumu noteikt par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgo SPS, kā arī izveidot atbilstošu notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes infrastruktūru pašvaldības ietvaros un pārstrādes infrastruktūru alternatīvu analīzē izvēlētajos centros. Centralizācijas līmeņa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras apjomi un izmaksas apkopotas 5.2. apakšnodaļā, bet infrastruktūras izveidei jānodrošina ārējā publiskā finansējuma pieejamība.

PĀRSTRĀDE notekūdeņu dūņu pārstrādi plānots veikt 27 dūņu pārstrādes centros, kas izvietoti pie 4.5. apakšnodaļā noteikto novadu NAI vai tām pieguļošajās teritorijās un ko apsaimnieko attiecīgo NAI operators ūdenssaimniecības SPS vai cits komersants, ja par to ir SPS, pašvaldību un attiecīgā komersanta vienošanās. Izvēlētais centru skaits pie pašreizējā notekūdeņu dūņu apjoma, novērtētā pārstrādes izmaksu apmēra un utilizācijas iespējām nodrošina izmaksu ziņā efektīvāko un ilgtspējīgāko notekūdeņu dūņu pārstrādi. 27 notekūdeņu dūņu centros pārstrādā visas Latvijas sadzīves NAI bioloģiskajos attīrīšanas procesos radītās notekūdeņu dūņas (~2,0 2,2 milj. t/gadā (1% sausne)), kas centros nonāk kā ~116 tūkst. t/gadā mehāniski atūdeņotas (vismaz 18% sausna) notekūdeņu dūņas.

Notekūdeņu dūņu centrā, pieņemot notekūdeņu dūņas no cita SPS, par pakalpojumu nosaka maksu, kas ietver visas ar notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju saistītās izmaksas. Ieteicamais notekūdeņu dūņu pārstrādes veids mehāniski atūdeņotu notekūdeņu dūņu izturēšana vismaz 12 mēnešus (aukstā fermentācija), pārstrāde metāntankos vai kompostēšana. Šos vai citus notekūdeņu dūņu pārstrādes veidus izvēlas attiecīgā notekūdeņu dūņu centra operators, ņemot vērā faktiskos apstākļus, infrastruktūru un notekūdeņu dūņu apjomu, izvēloties ekonomiski un tehniski pamatotāko risinājumu.

Ārējam publiskajam finansējumam (ES fondu u.c.) ir jābūt pieejamam notekūdeņu dūņu pārstrādei nepieciešamās infrastruktūras attīstībai notekūdeņu dūņu centros, ievērojot Plānā noteikto izmaksu apjomu (skatīt 5.2. apakšnodaļā).

Plānā īstenojamā notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājuma ieviešanai nepieciešams pilnveidot ūdenssaimniecības nozares tiesisko regulējumu, nosakot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas centrus, to operatoru pienākumus un tiesības, vienlaikus uzliekot par pienākumu noteiktā reģiona notekūdeņu dūņas nogādāt pārstrādes centrā. Atbilstoši minētajām izmaiņām, būs nepieciešams precizēt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, ņemot vērā to, ka būs jāspēj aprēķināt un pamatot izmaksas dažādām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas darbībām, lai korekti noteiktu vārtu maksu gadījumos, kad dūņas uz pārstrādi tiek atdotas cita novada SPS. Plānā noteiktajos notekūdeņu dūņu pārstrādes centros jāizveido atbilstoša infrastruktūra, pirms tās izveides veicot detalizētu centra tehniski ekonomisko analīzi, lai precīzi noteiktu nepieciešamās infrastruktūras apjomu, izmaksas un tehniskos risinājumus, un novērtētu labākās pieejamās tehnoloģijas izvirzīto pārstrādes risinājumu izvēlē.

UTILIZĀCIJA ja dūņu utilizācija paredz to iestrādi augsnē, pārstrādātās notekūdeņu dūņas vai to kompostu pēc atbilstošas testēšanas un kvalitātes apliecības sagatavošanas nogādā vai nodod klientam to iestrādei augsnē. Pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai to komposta testēšanu organizē un veic SPS, savukārt augsnes testēšanu organizē un veic klients, bet piegādi līdz iestrādes vietai pēc vienošanās veic SPS vai klients. Pārstrādes centri sniedz informāciju par dūņu izmantošanu valsts statistikas pārskatam "2-Ūdens". Iestrādi augsnē veic notekūdeņu dūņu saņēmējs klients. Plāna alternatīvu analīzē novērtētais nepieciešamais zemju apjoms, pieņemot, ka visas pārstrādātās notekūdeņu dūņas iestrādā lauksaimniecības zemēs, ir apmēram 20 tūkst. ha. Šajā aprēķinā nav iekļautas BAS "Daugavgrīva" radušās notekūdeņu dūņas, jo tās šobrīd tiek galvenokārt pārstrādātas metāntankos. Lauksaimniecības zemju platības, kas ir pieejamas līdz 30 km attālumā no 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem, ir ~900 tūkst. ha, kas apliecina, ka notekūdeņu dūņu utilizācijai un izmantošanai kā augu barošanās elementu resursam augsnē potenciāli ir pieejamas lielas teritorijas (skatīt 4.2.4.1. attēlu). Notekūdeņu dūņu iestrāde augsnē, atkarībā no centrā pārstrādātā notekūdeņu dūņu apjoma, ir iespējama 20 30 km attālumā no notekūdeņu dūņu pārstrādes centra, jo šādā attālumā ir pietiekamas zemju platības visu notekūdeņu dūņu utilizācijai. Notekūdeņu dūņu utilizācijai nepieciešamā lauksaimniecības zemju platība noteiktajā attālumā svārstās no 0,24% līdz 21,37% no kopējās šajā attālumā esošo lauksaimniecības zemju platības, bet vidēji ir 3,75% (šajā aprēķinā nav ietvertas BAS "Daugavgrīva" radītās dūņas). Tas nozīmē, ka faktiski ir pieejamas vēl lielākas platības, jo notekūdeņu dūņas vai to kompostu ir iespējams iestrādāt ne tikai lauksaimniecības zemēs. Savukārt dūņas un to pārstrādes produkti no BAS "Daugavgrīva" iestrādei augsnē jau šobrīd tiek vesti līdz pat 80 km attālumā (galvenokārt ārpakalpojuma ietvaros). Lielais pieejamo dūņu apjoms ļauj BAS "Daugavgrīva" gadījumā apskatīt vēl citus dūņu izmantošanas veidus, kas 2022. 2023. gadā arī ir tiek izvērtēti pēc SIA "Rīgas ūdens" pasūtījuma.

Neskatoties uz pārstrādātu notekūdeņu dūņu ievērojamo utilizācijas potenciālu, tā izmantošanu līdz šim ir apgrūtinājuši dažādi iemesli, tai skaitā, procesa organizācijas neizpratne un vāja kontrole un uzraudzība. Tāpēc Plānā izvēlētā efektīvākā notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājuma iestrādes augsnē īstenošanai ir nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus notekūdeņu dūņu kā augu barošanās elementu resursa atpazīstamībai. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams piemērot notekūdeņu dūņu kvalitātes apliecību saturu to izmantošanas veidam un tajās iekļaut informāciju par tādiem kvalitātes aspektiem, kas ir nozīmīgi un būtiski lauksaimniecībā. Vienlaikus jānodrošina augsnes un pārstrādāto notekūdeņu dūņu kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Papildus jāīsteno pastāvīgi un regulāri sabiedrības informēšanas pasākumi un pētījumi par notekūdeņu dūņu ietekmi uz augsni, tās auglību un iespējamiem alternatīviem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem.

ORGANIZĀCIJA notekūdeņu dūņas tāpat kā līdz šim apsaimnieko sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvaros, bet par procesa organizāciju atbild ūdenssaimniecības SPS, kam šīs funkcijas ar attiecīgu līgumu deleģē pašvaldība. Pašvaldības līmenī par notekūdeņu dūņu savākšanu un apsaimniekošanu atbildīgs viens SPS, bet sadarbība starp dažādiem SPS vai starp SPS un citiem komersantiem notiek uz komercdarbības nosacījumiem saskaņā ar savstarpējo vienošanos. Vienlaikus, ņemot vērā pakalpojuma sabiedrisko nozīmi, atsevišķus vienošanās starp uzņēmumiem un pašvaldībām iekļaujamos nosacījumus (peļņas %, ilgums u.c.) ierobežo ārējie normatīvie akti un pašvaldību lēmumi par savstarpējo sadarbību. Visa notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa uzraudzību un tiesiskajā regulējumā noteikto prasību ievērošanu, tāpat kā līdz šim, nodrošina Valsts vides dienests.

Iekļaujot labākās tehniskās, tehnoloģiskās, kā arī organizatoriskās alternatīvas, ir iespējams noteikt efektīvāko un piemērotāko Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli (skatīt 5.1.2. attēlu).

5.1.2. attēls. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis

Ņemot vērā esošās situācijas novērtējumu SIA "Rīgas ūdens" jau šobrīd veic notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu tādā apjomā un kvalitātē, kādu Latvijā ir paredzēts sasniegt pēc Plāna ieviešanas. Visas BAS "Daugavgrīva" radušās notekūdeņu dūņas tiek apstrādātas un pastrādātas atbilstoši normatīvajam regulējumam un kvalitātes prasībām, līdz ar to iespējams secināt, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana BAS "Daugavgrīva" tiek īstenota atbilstoši Plānā iekļautajai vīzijai un mērķim.

Balstoties uz pieejamo informāciju25 par SIA "Rīgas ūdens" attīstības plāniem, BAS "Daugavgrīva" ir uzsākti darbi, lai nodrošinātu visu notekūdeņu dūņu pārstrādi metāntankos. Plāna ieviešana radīs situāciju, kas pozitīvi ietekmēs arī BAS "Daugavgrīva" radīto notekūdeņu dūņu izmantošanu.

5.1.2. Plāna īstenošanas vieta

Plāna īstenošanas vieta ir visa valsts teritorija. Plānā definētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis īstenojams esošo NAI teritorijā vai tām pieguļošajās teritorijās, vai arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai jau izmantotajā infrastruktūrā un zemes vienībās vai citā vietā, kas atbilst pašvaldību plānojumam un par ko ir vienojušies SPS, pašvaldība un zemes īpašnieks. Gadījumos, kad minētās teritorijas nav iespējams izmantot vai tās nav pietiekamas, nepieciešamo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru var izvietot arī citos zemes gabalos, nodrošinot, ka šādas darbības atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā atļautajam lietošanas veidam. Plānā paredzēto notekūdeņu dūņu centru izveidei primāri izmantojamas zemes vienības vai to daļas, kurās jau atrodas attiecīga profila infrastruktūra, tādējādi nodrošinot arī degradēto teritoriju revitalizāciju un atgriešanu saimnieciskajā apritē, ja infrastruktūrai ir iestājies nolietojums. Esošā ūdenssaimniecības infrastruktūra pēc iespējas iekļaujama jaunās infrastruktūras attīstībā.

Izvērtējot lielāko plānoto notekūdeņu dūņu centru izvietojumu, secināts, ka to tuvumā ir pieejamas SPS apsaimniekotas vai pašvaldībai piederošas zemes vienības, kurās var izvietot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi zemesgabalu iegāde investīciju veikšanai nebūs nepieciešama.

Ievērojot, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūra prioritāri izvietojama esošo NAI tuvumā vai esošās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras vietā, nav sagaidāma negatīva ietekme uz teritoriju kopējo attīstību, bet esošās nolietotās infrastruktūras sakārtošana un demontāža nodrošinās teritoriju revitalizāciju un attīstību, kā arī samazinās būvdarbu iespējamo ietekmi uz augsni.

5.1.3. Plāna ilgtspējas raksturojums un atbilstība ilgtspējīgas attīstības plānošanas mērķiem

Definējot Plāna Vīziju un Misiju, tika ņemti vērā starptautiskajos un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu ietvaros nospraustie ilgtspējīgās attīstības mērķi, kas paredz, ka tautsaimniecībai kopumā jāvirzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus turpinot nodrošināt cilvēka veselības un dabas vides drošību. Vērtējot definēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli jeb stratēģisko attīstības virzienu, secināts, ka tas atbilst un veicina ES ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanu.

5.1.4. Plāna vides un sociālā ietekme

Plāns kopumā vērsts uz tādu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, kas mazina to nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Vienlaikus Plāna ieviešana un atbilstošās infrastruktūras izveide, kā arī uzturēšana un darbība var radīt ietekmi uz vidi, kas būs mazāka un īslaicīgāka nekā pašlaik, kad ne visas notekūdeņu dūņas tiek atbilstoši savāktas, apstrādātas, pārstrādātas un utilizētas. Kopumā vērtējot, Plāna ietekme uz vidi ir raksturojama kā pozitīva. 5.1.4.1. tabulā sniegts Plāna ietekmes uz vidi vispārīgs vērtējums.

5.1.4.1. tabula

Plāna ietekmes uz vidi vispārīgs vērtējums

Ietekme uz virszemes ūdeņu kvalitātiIetekme uz virszemes ūdeņu kvalitāti vērtējama kontekstā ar Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK prasību ieviešanu, kuras mērķu sasniegšanai izstrādātie upju baseinu apsaimniekošanas plāni26 kā vienu no pamata pasākumiem (rīcības virziens A3) paredz rīcības, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un mazinātu to uzglabāšanas apjomus un vietu skaitu. Ņemot vērā Plāna ietvaros paredzētās darbības, ir sagaidāms, ka samazināsies neatbilstoši apstrādātu notekūdeņu dūņu nonākšana vidē no mazām un ļoti mazām bioloģiskajām NAI, samazināsies ar neapstrādātām notekūdeņu dūņām vidē izkliedētais piesārņojums, kļūs retāka notekūdeņu dūņu ilgstoša uzglabāšana nepiemērotās vietās, kas rada notekūdeņu dūņās esošā piesārņojuma izkliedes risku virszemes ūdeņos, augsnē un gruntsūdeņos. Plānā paredzētā notekūdeņu dūņu koncentrēšana centros un ieviestā uzraudzības sistēma kopā ar likumdošanas prasībām atbilstošu notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju būtiski samazinās riskus dūņās esošo vielu izkliedei virszemes ūdeņos, augsnē un gruntsūdeņos, tādējādi mazinot ūdensobjektu eitrofikāciju un peldvietu mikrobioloģisko piesārņojumu un uzlabojot ūdens kvalitāti. Izvēlētajam risinājumam notekūdeņu dūņu kompostēšanai vai aukstajai fermentācijai ir mazāks augu barošanās elementu nonākšanas virszemes ūdeņos risks nekā piemēram, biogāzes ieguves laikā radītā digestāta iestrādei augsnē, jo, ja tiek utilizēts šķidrs digestāts, tas noteces rezultātā ātri var sasniegt virszemes ūdensobjektus. Veicot esošās nolietotās ūdenssaimniecības infrastruktūras pārbūvi vai demontāžu jaunās infrastruktūras izveidei, mazināsies vides riski, tai skaitā degradēto vides objektu ietekme uz virszemes ūdens kvalitāti.Plāna ieviešanā un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā pilnā apmērā jāņem vērā MK noteikumos Nr. 834 iekļautās paaugstinātās prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

Ietekme uz pazemes ūdens resursu apjomu un kvalitāteIzstrādātais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis jeb Plāns nav tieši vērsts uz pazemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanu, taču uzlabojot un atbilstoši organizējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, tiks novērsta augšņu piesārņošana ar neatbilstoši pārstrādātām un utilizētām vai ilgstoši neatbilstoši uzglabātām notekūdeņu dūņām, tādējādi netieši labvēlīgi ietekmējot pazemes ūdeņu kvalitāti. Veicot esošās nolietotās ūdenssaimniecības infrastruktūras pārbūvi vai demontāžu jaunās infrastruktūras izveidei, mazināsies vides riski, tai skaitā uz pazemes ūdens kvalitāti no degradētiem vides objektiem. Īslaicīga negatīva ietekme uz pazemes ūdens resursiem var rasties notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras būvdarbu laikā.Ietekme uz cilvēku veselībuNotekūdeņu dūņas ir smaku emisijas avots to rašanās, pārstrādes un utilizācijas vietu tuvumā, kas notekūdeņu dūņu pārstrādes centros būtiski var ietekmēt darbinieku darba vides kvalitāti un veselību, kā arī radīt negatīvu ietekmi uz tuvumā esošo māju iedzīvotāju, ražotņu un objektu darbinieku un apmeklētāju labsajūtu. Tas īpaši svarīgi ir pārstrādē izmantojot auksto fermentēšanu, jo izturēšanas laikā dūņu lauki rada smakas, taču šis pārstrādes veids neizbēgami daļā mazāko dūņu centru būs izdevīgākais risinājums. Lai mazinātu smaku emisiju, visu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidē ir paredzēts īstenot nozīmīgus pasākumus smaku izplatības ierobežošanai un mazināšanai.. Kopumā sagaidāms, ka Plānā paredzētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis kopumā neradīs lielāku ietekmi uz cilvēku veselību un fizisko labsajūtu. Vienlaikus droša notekūdeņu dūņu apsaimniekošana mazina arī vides piesārņojuma riskus, kas savukārt mazina riskus cilvēku veselībai, ko rada piesārņota vide. Visu notekūdeņu dūņu savākšana un atbilstoša apsaimniekošana mazinās tajās esošo augu barošanās elementu nonākšanu virszemes ūdeņos, uzlabojot to kvalitāti un mazinot ietekmi uz cilvēku veselību, kas virszemes ūdens objektus izmanto rekreatīviem mērķiem. Plāna ieviešanā pilnā apmērā tiks ievērotas visas nepieciešamās darbības, lai ievērotu Padomes Direktīvas 86/278/EEK mērķi regulēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā tā, lai novērstu kaitīgu iedarbību uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem.Ietekme uz resursu ilgtspējīgu izmantošanuIeviešot Plānau, sagaidāma tieša pozitīva ietekme uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu un notekūdeņu dūņās esošo augu barošanās elementu un mikroelementu atkārtotu izmantošanu un atkārtotu atgriešanu vielu aprites ciklā, kas samazinās nepieciešamību pēc mākslīgo minerālmēslu izmantošanas un importa, rezultātā mazinot ar minerālmēslu ieguvi, transportēšanu un lietošanu saistīto negatīvo ietekmi uz vidi. Aizstājot dabiskās augsnes vai kūdras substrātu izmantošanu apzaļumošanā, degradētu teritoriju rekultivācijā un augsnes auglības uzlabošanā ar notekūdeņu dūņām vai to kompostu, prognozējama arī šo dabas resursu mazāka izmantošana un ieguve, tādējādi kopumā tautsaimniecību padarot mazāk atkarīgu no primāro resursu izmantošanas.Ietekme uz klimata pārmaiņāmIetekme uz klimatu ir vērtējama no vairākiem aspektiem:- izvēlētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis mazinās siltumnīcefektu gāzu emisijas, jo notekūdeņu dūņu savākšana un pārstrāde tiks veikta centralizēti, mazinot nekontrolētu gāzu emisiju katrā NAI, īpaši tajos gadījumos, kad notekūdeņu dūņas tiek uzglabātas slapjā veidā, bez aerācijas un apstrādes. Nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas tiek iestrādātas augsnē, daļa tajās esošo siltumnīcefekta gāzu tiks piesaistītas augsnē un veģetācijā. Vienlaikus siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks samazinātas tādos darbības aspektos, kur to iespējams veikt izmaksu efektīvā veidā, piemēram, izmantojot efektīvu plānošanu un darbu organizāciju;

- izvēlētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis paredz to transportēšanu uz notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem, kas var radīt papildu negatīvu ietekmi, izņemot gadījumu, ja visā notekūdeņu dūņu apstrādes ciklā tiek izmantots transports, kas nepatērē fosilo enerģiju. Ņemot vērā izvirzītās prasības ES līdzfinansējuma saņemšanai, šāds risinājums ir iespējams, bet tam nepieciešams sabiedrības un notekūdeņu dūņu pārstrādes centru kapitāldaļu turētāju atbalsts, kā arī finansējuma pieejamība šādu, alternatīvu transporta enerģijas risinājumu ieviešanai;

- notekūdeņu dūņu apstrādē (mehāniskā atūdeņošanā) liela nozīme ir elektroenerģijai, bez kuras nepieciešamās darbības nevar veikt. Elektroenerģijas ražošanas nozare ir būtisks SEG emisiju avots. Līdz ar to arī notekūdeņu dūņu apstrāde būs netieši atbildīga par enerģijas sektora radīto SEG emisiju palielinājumu, kas absolūtās vērtībās valsts mērogā nebūs būtisks;

- vienlaikus aizstājot slāpekli saturošos minerālmēslus, kūdru un augsni dažādās tautsaimniecības nozarēs ar notekūdeņu dūņām vai to kompostu, tiek mazinātas SEG emisijas, kas saistītas šo produktu ieguvi, ražošanu un izmantošanu, tādējādi neveicinot klimata pārmaiņas vai pat mazinot to ietekmes.

Ietekme uz augsnes un grunts piesārņojumuPlāna ieviešanai ir sagaidāma pozitīva ietekme uz augsnes un grunts piesārņojuma samazinājumu. Esošajā situācijā daļa notekūdeņu dūņu pirms iestrādes augsnē netiek atbilstoši pārstrādātas, kā arī ne vienmēr tiek kontrolēta to izkliedes norma lauksaimniecības zemēs. Liela daļa pārstrādātu notekūdeņu dūņu tiek ilgstoši uzglabātas pagaidu uzglabāšanas vietās, kas rada augsnes un grunts piesārņojuma riskus, kuri pilnībā tiks novērsti, izveidojot plānoto pārstrādes infrastruktūru un īstenojot Plāna uzdevumus. Turklāt jaunizveidotā infrastruktūra ļaus pārstrādāt un atbilstoši utilizēt arī līdz šim uzkrātās notekūdeņu dūņas, mazinot uzkrāto notekūdeņu dūņu potenciāli radīto piesārņojumu. Plāns paredz novērst un atrisināt visas aprakstītās problēmas, nodrošinot visu notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi atbilstoši izbūvētos notekūdeņu dūņu centros un utilizāciju, ievērojot noteiktos iestrādes limitus. Īslaicīga negatīva ietekme uz augsni un grunti var rasties lokāli būvniecības laikā, kas saistīta ar augsnes norakšanu un grunts pārvietošanu. Vienlaikus, veicot esošās nolietotās ūdenssaimniecības infrastruktūras pārbūvi vai demontāžu jaunās infrastruktūras izveidei, mazināsies augsnes un grunts piesārņojuma riski no degradētiem vides objektiem. Plāna ieviešanā pilnā apmērā tiks ievērotas visas nepieciešamās darbības, lai ievērotu Padomes Direktīvas 86/278/EEK mērķi regulēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā tā, lai novērstu kaitīgu iedarbību uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem. Sakārtojot dūņu apsaimniekošanas sistēmu, tiks mazināta iespēja, ka prasības tiek pārkāptas, un normatīvu izpildes uzraudzības mehānisms būs vienkāršāks, pārskatāmāks, jo novada teritorijā būs 1 atbildīgais par dūņu apsaimniekošanu + 26 centru operatori.Ietekme uz bioloģisko daudzveidībuLatvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa ietvaros paredzētajām darbībām būs netieša pozitīva ietekme uz Latvijas bioloģisko daudzveidību. Samazinot augu barošanās elementu nekontrolētu izplatību virszemes ūdeņos, tiek mazināta augu barošanās elementu pārnese, upju un ezeru eitrofikācija un nelabvēlīga ietekme uz tajos esošo bioloģisko daudzveidību.Vienlaikus ar ietekmi uz vidi ir iespējams novērtēt arī prognozētās Plāna ieviešanas sociālās ietekmes. Plāna īstenošanas iespējamo sociālo ietekmi raksturo tādi faktori kā ietekme uz nodarbinātību, ienākumiem, veselību, izglītību, drošību u.c. Šajā gadījumā tiek vērtēta Plāna ietekme uz cilvēku dzīves kvalitāti kā būtiskāko un tiešāko sociālo faktoru, kuru Plāna īstenošana varētu ietekmēt (skatīt 5.1.4.2. tabulu).

5.1.4.2. tabula

Plāna sociālās ietekmes novērtējums

Fiziskā labsajūtuPlāna realizācijai nav tiešas ietekmes uz plašu iedzīvotāju grupu fizisko labsajūtu. Negatīvu ietekmi uz fizisko labsajūtu var izjust iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīves vieta atrastos līdz 1 km rādiusā ap plānotajiem notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem. Negatīva ietekme arī plašākā teritorijā var rasties stipru vēju ietekmē, kas var pastiprināt smaku emisijas no notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem. Ir sagaidāms, ka šāds risks būtiskāks būs Pierīgas reģionā ar strauju būvniecības attīstību un esošu blīvu apbūvi, vai pašvaldībās, kur NAI ir izbūvētas tuvu blīvi apdzīvotām vietām, kas palielina iespējamību, ka iedzīvotāju sajūt NAI teritorijā radušās smakas. Plāns paredz dažādus pasākumus smaku emisiju ierobežošanai vai novēršanai (slēgti angāri, smaku novēršanas sistēmas u.c.), tomēr jāņem vērā, ka smaku emisija var nebūt pilnībā novēršama. Plānā ir paredzētas izmaksas šādu emisiju samazināšanai un kontrolēšanai. Lai mazinātu smaku negatīvo ietekmi, Plānā ir paredzēta trīs potenciālo notekūdeņu dūņu pārstrādes centru (Saulkrasti, Upeslejas, Baloži) pievienošana citiem notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem.Emocionālā labsajūtaIr sagaidāms, ka Plāns pozitīvi ietekmēs emocionālo iedzīvotāju labsajūtu, ko var novērtēt divos dažādos aspektos.- Iedzīvotāji, kas ir informēti par notekūdeņu dūņu aprites ciklu, iegūs pozitīvu emocionālo labsajūtu apzinoties, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir sakārtota, kontrolēta, tai nav negatīvas ietekmes uz apkārtējo vidi, tā veicina resursu pārnesi un atgriešanu vidē u.c., veidos kopēju pozitīvo ietekmi par vidi mums apkārt.

- Iedzīvotāji, kas nav informēti par notekūdeņu aprites ciklu, novērtēs nepiesārņotos virszemes un pazemes ūdeņus, tīro augsni un grunti, bioloģisko daudzveidību un klimata ietekmes mazināšanos, kas kopumā veidos vispārēju pozitīvu ietekmi par vidi.

Sabiedrības uztvereSagaidāms, ka Plāna ietekme uz sabiedrību kopumā būs neitrāla. Tas saistīts ar to, ka sabiedrība ir maz informēta par procesiem un darbībām, kas SPS ir jāveic saistībā ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka Plāns paredz būtiski mazināt notekūdeņu dūņu pārstrādes procesu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību, ir sagaidāma neitrāla sabiedrības reakcija par sagatavoto Plānu un tajā paredzētajām darbībām. Nepieciešama iedzīvotāju informēšana par plānotajiem pasākumiem un to ietekmi uz viņu veselību, vidi un veicamo pasākumu atbilstību plānošanas un normatīvajiem dokumentiem.Pārtikas drošība un kvalitātePlānā paredzētās darbības sniegs pozitīvu ietekmi uz pārtikas drošību un kvalitāti. Plāna ietvaros paredzētās darbības, veicinot pārstrādātu notekūdeņu dūņu atbilstošu izmantošanu lauksaimniecībā, nodrošinās augstākas ražas, vienlaikus saglabājot augstu pārtikas drošības un kvalitātes līmeni. Tiks ievēroti līdzšinējie piesardzības principi, kas paredz, ka pārstrādātas notekūdeņu dūņas vai to komposts netiek izmantots dārzeņu un ogu audzēšanai segtajās platībās, kā arī atklātajās platībās, kas mazākas par 0,1 ha. Tāpat pārstrādātas notekūdeņu dūņas vai to kompostu nedrīkstēs izmantot par virsmēslojumu un rindu mēslojumu veģetācijas periodā pārtikas un lopbarības kultūraugiem. Laika posmam starp pārstrādātu notekūdeņu dūņu un komposta iestrādi augsnē un lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanu ir jābūt ne mazākam par 10 mēnešiem, audzējot atklātā laukā augļus un ogas, kā arī sakņaugus, kartupeļus un dārzeņus, kas atrodas tiešā saskarē ar augsni.Vienlaikus jāturpina nodrošināt, uzraudzīt un veicināt vēl plašāku ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu pirms to novadīšanas sadzīves CKS, tādējādi nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas arī turpmāk ir ar zemu piesārņojošo vielu saturu.

Tīra un sakopta videPlānā paredzētās darbības veicinās tīras un sakoptas vides veidošanu Latvijā. Ir paredzēts pilnībā likvidēt nekontrolētu notekūdeņu dūņu utilizāciju, ilgtermiņa uzglabāšanu, neatbilstošu notekūdeņu dūņu utilizāciju u.c. procesus, kas var negatīvi ietekmēt vides kvalitāti. Visas Plānā paredzētās darbības ir vērstas uz vides kvalitātes uzlabošanos un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas iespējamo negatīvo vides ietekmju mazināšanu.5.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums

Lai novērtētu Plāna ieviešanai nepieciešamās izmaksas, kā arī plānotu tā ieviešanas soļus, finansēšanas avotus un kopējo finansiālo un sociālekonomisko ietekmi, ir veikts Plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums. Novērtējumā iekļautās izmaksas attiecībā uz Plāna tehniskajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem ir aprēķinātas, veicot Plāna alternatīvu analīzi. Savukārt citas izmaksas, kas nav iekļautas alternatīvu analīzē, noteiktas pēc līdzvērtīgu valsts un pašvaldību iepirkumu datiem. Plāna kopējo izmaksu sadalījums Plāna mērķu griezumā apkopots 5.2. tabulā, kurā iekļautais sadalījums starp dažādiem finanšu avotiem ir indikatīvs, bet nepieciešams un ievērots, veicot Plāna finansiālā un sociālekonomiskā novērtējuma aprēķinus, kā arī izstrādājot Plāna ieviešanas laika grafiku un veicamās darbības (5.4. apakšnodaļā). Savukārt MK 2014. gada 2. februāra noteikumu "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 2. pielikumā ietvertajām prasībām atbilstošs Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem pievienots Plāna 1. pielikumā.

5.2. tabula

Plāna ieviešanā paredzēto darbību izmaksas un izmaksu sadalījums, euro

Uzdevumi

Finansējuma avots27

euro kopā

tai skaitā

ES fondi28

Valsts

SPS

Pašvaldība

LVAFA

1. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota

1.1. Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tiesisko ietvaruAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros

N/A

1.2. Precizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas statusu ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu ietvarāAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros

N/A

1.3. Izveidot atbalsta programmasAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros

N/A

1.4. Izstrādāt risinājumu tehniski ekonomisko analīzi un projektu pieteikumus infrastruktūras attīstībaiSPS aizņēmums

670 000

1.5. Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru (26+1 centri) infrastruktūruES fondi (SAM 2.2.1. un 2.2.2.)29, SPS aizņēmums

84 346 462

71 694 493

12 651 969

1.6. Izveidot notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūruES fondi (SAM 2.2.1.)30, SPS aizņēmums

24 332 000

20 682 200

3 649 800

2. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts

2.1. Izstrādāt vadlīnijas dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiemLVAFA līdzekļi

50 000

2.2. Izveidot unificētus dokumentu paraugusLVAFA līdzekļi

25 000

2.3. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekotāju iekšējās kontroles sistēmasSPS darbības izmaksu ietvaros

N/A

2.4. Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzraudzības sistēmas tiesisko regulējumu, celt uzraudzības iestāžu kapacitāti un pilnveidot kontroles sistēmuAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros, LVAFA līdzekļi

20 000

2.5. Pilnveidot un automatizēt valsts statistikas pārskata sagatavošanas sistēmu, paaugstināt tās interaktivitātiES fondi, Valsts budžets

500 000

425 000

75 000

2.6. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas un darbības monitoringsAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros, LVAFA līdzekļi

20 000

3. mērķis Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss

3.1. Aktualizēt saistīto nozaru tiesisko regulējumaAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros

N/A

3.2. Īstenot sabiedrības informēšanas sākotnējo kampaņuES fondi, LVAFA līdzekļi

50 000

3.3. Izveidot un izmantot pastāvīgus pasākumus un instrumentus sabiedrības informēšanaiAtbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros

N/A

3.4. Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanaiCiti projektu līdzekļi

3.5. Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu ietekmes izvērtēšanai un kvalitātes monitoringamCiti projektu līdzekļi

3.6. Izveidot ūdenssaimniecības kompetenču centrusCiti projektu līdzekļi

KOPĀ

110013462

92801693

75000

169717690

165000

Plāna finansiālais un sociālekonomiskais novērtējums turpmāk šajā nodaļā ir veikts tikai 1. mērķa "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota" uzdevumu ieviešanas novērtējumam, kas kopā ir 109,3 milj. euro vai 99% no visiem Plāna ieviešanas izdevumiem. Pārējo mērķu uzdevumi un tam nepieciešamais finansējums ir saistīti ar valsts funkciju un darbību uzlabošanu.

Plāna finansiālā un sociālekonomiskā novērtējuma mērķis ir novērtēt Plānā paredzēto darbību ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī iedzīvotāju maksātspēju. Tāpat ir sagatavota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu un ieguvumu analīze, veikta investīciju un kapitāla ieguldījumu analīze, kā arī sociālekonomisko faktoru novērtējums un jūtīguma analīze. Ņemot vērā, ka Plāna izstrādes laikā BAS "Daugavgrīva" vēl tikai veica savu turpmāko dūņu apsaimniekošanas iespēju izvērtējumu un nevarēja iesniegt konkrētus nepieciešamo investīciju aprēķinus un pamatojumu, daļā izvērtējumu, kas iekļauti šajā plānā informācija par Rīgas NIA nav ietverta.

5.2.1. Metodika un izmantoto aprēķinu pieņēmumi

Sagatavojot Plāna IIA ir izmantoti šādi aprēķinu pieņēmumi.

- IIA aprēķinu veikšanas un ieguldījumu pirmais gads ir 2024. gads. IIA aprēķins tiek veikts 20 gadu periodam no 2024. gada līdz 2043. gadam.

- IIA ir iekļautas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi un to izmaksu novērtējumu. Citas izmaksas ir iekļautas Plāna ieviešanas izmaksās.

- Aprēķinos pieņemts, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūra tiks izveidota no 2024. līdz 2029. gada beigām.

- Aprēķinos pieņemts, ka 2027. gadā tiks uzsākta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izmantošana nepilnā apjomā, kā rezultātā sagaidāmi ieņēmumi 30% apjomā no maksimāli aprēķinātiem ieņēmumiem. 2028. gadā ir plānots sasniegt 50% līmeni, bet 2029. gadā visa notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiks veikta 100% apjomā. Līdzīga izlīdzināta pieeja izmantota arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu aprēķinā.

- Ņemot vērā ieguldījumu veidu un struktūru, tiek pieņemts, ka pamatlīdzekļu kalpošanas laiks ir 20 gadi. Projekta radīto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 2043. gadā ir 0,00 euro.

- Ņemot vērā, ka uz IIA aprēķinu veikšanas brīdi nav izstrādāti ES fondu atbalsta programmu nosacījumi, kuros noteiktas projektu attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, IIA aprēķinos pieņemts, ka visas ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi saistītās izmaksas ir attiecināmas izmaksas.

- IIA veikta, ņemot vērā finanšu un sociālekonomiskās diskontu likmes. Aprēķinos pielietotā finanšu diskonta likme ir 4%, bet sociālekonomiskā diskonta likme ir 5%. Šādas likmes tika izmantotas veicot IIA aprēķinus 2014. 2020. gada finanšu plānošanas periodā. 2021. 2027. gada finanšu periodam izmantojamās IIA diskonta likmes Plāna izstrādes brīdī nav noteiktas.

- IIA izmaksu aprēķins tika veikts, ņemot vērā "Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects. Economic appraisal tool fo Cohesion Policy 2014 2020" metodiku.

5.2.2. Plāna īstenošanas finansiālo izmaksu analīze un novērtējums

5.2.2.1. Izmaksu un ieņēmumu novērtējums

Lai novērtētu Plānā paredzēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas finansiālo ilgtermiņa novērtējumu, tika sagatavota Plāna IIA, kuras ietvaros salīdzināti Plāna ieviešanas (projekta) iespējamie ieņēmumi un izdevumi, aprēķināts projekta finanšu deficīts un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu izmaksas no SPS viedokļa pie atšķirīgām ES fondu vai cita neatmaksājama publiskā finansējuma atbalsta likmēm. Aprēķinos izmantotie pieņēmumi minēti 5.2.1. apakšnodaļā, bet IIA iekļautas Plāna izmaksas saskaņā ar alternatīvu analīzes ietvaros veiktajiem aprēķiniem un 5.2. tabulu.

IZMAKSAS

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa izdevumus veido kapitālās investīcijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un sistēmas uzturēšanas vai darbības izmaksas. Ieņēmumus veido samaksa par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Sagatavojot Plāna alternatīvu analīzi un IIA budžeta kopsavilkumu, ir aprēķinātas sekojošas, ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi saistītās kapitālās izmaksas, kas apkopotas 5.2.2.1. tabulā.

5.2.2.1.1. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kapitālo investīciju izmaksas un to sadalījums 26 centros (bez BAS "Daugavgrīva")

Kapitālo investīciju izmaksu pozīcijas

Kopā summa, euro

% no kopējās summas

Būvniecības izmaksas

45 154 000

62,25

Materiālu, aprīkojuma un iekārtu izmaksas

26 325 000

36,29

Projektu iesnieguma un to pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas

670 000

0,92

Informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas

35 735

0,05

Projektu īstenošanas personāla izmaksas

285 915

0,39

Projektu vadības izmaksas

71 480

0,10

KOPĀ:

72 542 130

100%

Plāna izstrādē izmantotās Alternatīvu analīzes ietvaros veikts arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanas izmaksu novērtējums, kas apkopots 5.2.2.1.2. tabulā.

5.2.2.1.2. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu sadalījums (bez BAS "Daugavgrīva")

Uzturēšanas izmaksu pozīcijas

Summa, euro gadā

% no kopējā izmaksu apjoma

Dūņu apstrāde1 189 775

23,51

Dūņu pārstrāde3 790 609

74,90

Dūņu utilizācija80 400

1,59

KOPĀ:

5 060 784

100%

IEŅĒMUMI

Plāna īstenošanas laikā un IIA veiktajos aprēķinos pieņemts, ka finanšu ieņēmumus veido notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes aktivitātes. Plāna izstrādes laikā aprēķināts, ka viena gada laikā Latvijā NAI ārpus Rīgas BAS "Daugavgrīva" tiek radīti vidēji 1 187 948 m3 slapju notekūdeņu dūņu (dati precizēti ar aprēķiniem, lai novērstu ziņošanas neprecizitātes, kas radušās operatoriem aizpildot "2-Ūdens" pārskatus), kuras ir nepieciešams apsaimniekot izmantojot Plānā izvērtētās alternatīvas. BAS "Daugavgrīva" radušās dūņas, pateicoties to lielajam apjomam, būtu iespējams pārstrādāt, izmantojot tehniski sarežģītākas un modernākas metodes. Tādēļ Plāna vajadzībām ieņēmumu aprēķini balstīti uz ārpus Rīgas NAI radīto dūņu apjomu. Plāna izstrādē izmantotajā Alternatīvu analīzē aprēķināts, ka izmaksas par notekūdeņu dūņu apstrādi ārpus Rīgas ir 1,00 euro/m3 slapju notekūdeņu dūņu, bet izmaksas par notekūdeņu dūņu pārstrādi 3,27 euro/m3 slapju notekūdeņu dūņu, kas attiecīgi ir uzskatāmi par ieņēmumiem IIA aprēķinos. Visas ieņēmumu pozīcijas kopā par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu veido ikgadējos ieņēmumus 5 072 538 euro/gadā (skatīt 5.2.2.1.3. tabulu).

5.2.2.1.3. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ieņēmumi un to sadalījums

(aprēķini bez BAS "Daugavgrīva")

Ieņēmumu pozīcija

Dūņas, m3 gadā

Dūņu apsaimniekošanas maksa, euro m3

Ieņēmumi, euro gadā

% no kopējās summas

Dūņu apstrāde1 187 948

1,00

1 187 948

23,4

Dūņu pārstrāde1 187 948

3,27

3 884 590

76,6

KOPĀ:

4,27

5 072 538

100%

FINANSIĀLAIS NOVĒRTĒJUMS

Veicot izdevumu un ieņēmumu aprēķinu, ir iespējams secināt, ka kopējie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ieņēmumi nelielā apmērā (par 0,2%) pārsniedz ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītās ikgadējās uzturēšanas izmaksas. Tomēr tajās nav ietverti kapitālo investīciju amortizācijas atskaitījumi, tādējādi nenodrošinot "pilnu izmaksu segšanas" principa ievērošanu. Arī IIA kopumā pierāda, ka pie šādas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksas Plāna investīciju projekta finanšu deficīts ir 99,45%, kas nozīmē, ka ir nepieciešams veikt pilnu kapitālo investīciju ieguldījumu no ārējiem finanšu resursiem, piemēram, ES fondiem, valsts budžeta vai citiem finanšu resursiem. Līdzīga ārējā finansējuma nepieciešamība ir novērojama arī ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu investīciju projektu aprēķinos kopumā. 5.2.2.1.4. tabulā apkopoti būtiskākie IIA aprēķinu rezultāti.

5.2.2.1.4. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas budžeta kopsavilkums (bez BAS "Daugavgrīva")

Nr.

Galvenie elementi un parametri

Nediskontēta vērtība

Diskontēta vērtība (NPV)

Pārskata periods (gadi)20

Finanšu diskonta likme (%) (saskaņā ar FM vadlīnijām)4,00%

Kopējais investīciju izmaksas, izņemot neparedzētus izdevumus (euro)72 542 130,00

34 231 643,06

Atlikusī vērtība (euro)0,00

0,00

Ieņēmumi (euro) 80 146 099,77

Darbības un aizstāšanas izmaksas (euro) regulas Nr. 480/201431 17. panta izpratnē 79 960 387,20

Neto ieņēmumi = ieņēmumi - darbības izmaksas + atlikusī vērtība (euro) = (5) -(6) +(4) 185 712,57

Kopējas izmaksas - neto ieņēmumi (euro, diskontēta)

= (3) -(7) 34 045 930,49

Pro - rata no diskontētiem neto ieņēmumiem (%)

= (8) / (3) 99,46%

Plāna IIA novērtējuma izstrādes laikā nav zināmi precīzi ES fondu (vai cita neatmaksājama publiskā finanšu avota) finansējuma piešķiršanas nosacījumi vai atbalsta apjoms, tāpēc IIA ir iekļauti aprēķini, lai parādītu dažādu ES fondu atbalsta likmju (35%, 50% un 75%) ietekmi uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Lai noteiktu ārējā publiskā finansējuma daļas ietekmi uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksas izmaiņām, sākotnēji aprēķināts ieguldījuma apjoms pie dažādām atbalsta likmēm, kas apkopots 5.2.2.1.5. tabulā.

5.2.2.1.5. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu sadalījums pie atšķirīga ES fondu atbalsta, euro (bez BAS "Daugavgrīva")

Kapitālo investīciju segšanai plānotie ieguldītāji

ES fondu atbalsts 75%

ES fondu atbalsts 50%

ES fondu atbalsts 35%

ES fondu ieguldījums54 406 598

36 271 065

25 389 746

SPS ieguldījums18 135 533

36 271 065

47 152 385

KOPĀ:

72 542 130

Saskaņā ar 5.2.2.1.5. tabulā apkopoto aprēķinu datiem, secināms, ka pie sarūkoša ES fondu vai cita ārējā publiskā finansējuma ieguldījuma daļas Plāna kapitālo investīciju segšanā, ir nepieciešams arvien lielāks SPS ieguldījums. Ievērojot, ka SPS praktiski nav brīvu finanšu līdzekļu šāda apjoma kapitālo izmaksu finansēšanai, secināms, ka nepieciešamais pašu finansējums ir jāsedz vai jāaizvieto ar citiem ieņēmumiem. Vienīgais atbilstošais aizstājošais ienākumu veids ir samaksa par notekūdeņu apsaimniekošanu. Lai SPS būtu pieejams finansējums notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveides kapitālo investīciju segšanai vai tā īstenošanai aizņemto līdzekļu atmaksai, nepieciešams paaugstināt maksu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu jeb palielināt notekūdeņu attīrīšanas sabiedriskā pakalpojuma tarifu, kurā šāda maksa tiek iekļauta. Pie atšķirīgām ES fondu atbalsta likmēm ir aprēķināta 5.2.2.1.5. tabulā norādītā maksa par notekūdeņu dūņu apstrādi un pārstrādi, kas segtu nepieciešamo kapitālo ieguldījumu izmaksas.

5.2.2.1.5. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksas aprēķins pie atšķirīga ES fondu atbalsta, euro (bez BAS "Daugavgrīva")

Dūņu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas

ES fondu atbalsts 75%

ES fondu atbalsts 50%

ES fondu atbalsts 35%

Dūņu apstrādes maksa* euro m31,10

1,21

1,27

Dūņu pārstrādes** maksa euro m33,61

3,96

4,17

KOPĀ:

4,71

5,17

5,44

Pieaugums % pret izmaksu sedzošu tarifu (4,27 euro)

10%

21%

27%

*) Ietver maksu par notekūdeņu dūņu savākšanu, mehānisku atūdeņošanu un nogādāšanu dūņu pārstrādes centros.

**) Ietver maksu par atūdeņotu notekūdeņu dūņu pārstrādi dūņu centrā un to atbilstošu utilizāciju.

Kā secināms no veiktajiem IIA aprēķiniem, samazinot ES fondu vai cita publiskā finansējuma atbalstu par 25%, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksa pieaug par 10%. Attiecīgi, samazinot ES fondu atbalstu par 50%, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksa pieaug par 21%. Izmaiņu ietekmi uz IIA aprēķinu rezultātiem skatīt 5.2.2.1.6. tabulā.

5.2.2.1.6. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas budžeta kopsavilkums pie atšķirīga ES fondu atbalsta (bez BAS "Daugavgrīva")

Nr.Galvenie elementi un parametriNediskontēta vērtība

Diskontēta vērtība (NPV)

1Pārskata periods (gadi)20

2Finanšu diskonta likme (%) (saskaņā ar FM vadlīnijām)4,00%

3Kopējās investīciju izmaksas, izņemot neparedzētus izdevumus (euro )72 542 130,00

34 231 643,06

4Atlikusī vērtība (euro )0,00

0,00

Diskontēta vērtība (NPV)

75%

50%

35%

5Ieņēmumi (euro ) 80 146 099,77

88 404 714,26

97 038 720,33

102 106 506,50

6Darbības un aizstāšanas izmaksas (euro) regulas Nr. 480/201432 17. panta izpratnē 79 960 387,20

79 960 387,20

7Neto ieņēmumi = ieņēmumi - darbības izmaksas + atlikusī vērtība (euro)

= (5) -(6) +(4) 185 712,57

8 444 327,06

17 078 333,13

22 146 119,30

8Kopējas izmaksas - neto ieņēmumi (euro, diskontēta)

= (3) -(7) 34 045 930,49

25 787 316,00

17 153 309,93

12 085 523,77

9Pro - rata no diskontētiem neto ieņēmumiem (%)

= (8) / (3) 99,46%

75,33%

50,11%

35,31%

5.2.2.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifiem

Tā kā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana uz Plāna izstrādes brīdi nav noteikta kā atsevišķs sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums, tad notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas un grāmatvedības uzskaite netiek nodalīta no notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sabiedriskā pakalpojuma izmaksu uzskaites, līdz ar to izmaksu pieaugums par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ir jāiekļauj SPS sniegto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifos, tos paaugstinot.

Plāna 2.1. tabulā aprēķināts, ka 44 m3 notekūdeņu attīrīšana rada vidēji 1 m3 slapju notekūdeņu dūņu, līdz ar to 5.2.2.2. tabulā aprēķinātās kopējās 1 m3 slapju notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes izmaksas palielinās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifu par 0,11 0,12 euro. VARAM 2020. gadā pasūtītā pētījuma "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. 2027. gadam"33 4.1. tabulā norādīts, ka 2020. gadā vidējais aritmētiskais notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifs Latvijā bija 1,32 euro/m3 notekūdeņu. No veiktajiem aprēķiniem, kas apkopoti 5.2.2.2. tabulā, tika secināts, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz kopējo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifu ir 8 līdz 9 %. Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē izvirzot jaunas, stingrākas prasības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai, palielināsies arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu daļa kopējā notekūdeņu apsaimniekošanas tarifā. Jāņem vērā arī, ka 2022. gadā sakarā ar strauji augošajām elektroenerģijas izmaksām vairums ūdenssaimniecības SPS Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektus, kas paredz tarifus palielināt (gan vienreiz, gan atkārtoti). Datus par vidējo aritmētisko notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas tarifu Latvijā varēs aktualizēt pēc situācijas stabilizēšanās.

Lai gan aprēķini norāda, ka pietiekama ES finansējuma pieejamības gadījumā Plāna ieviešana neradītu lielu slogu uz notekūdeņu apsaimniekošanas tarifiem, situācijā, ja tāda ietekme tomēr tiktu konstatēta, pašvaldības sadarbībā VARAM izvērtēs normatīvo aktu nosacījumus attiecībā uz atbalsta instrumentiem vai jaunu izstrādi.

5.2.2.2. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifiem, pie atšķirīgas ES fondu atbalsta likmes, euro

(bez BAS "Daugavgrīva")

Notekūdeņu savākšanas un dūņu apsaimniekošanas tarifs

ES fondu atbalsts 75%

ES fondu atbalsts 50%

ES fondu atbalsts 35%

Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifs euro m31,32

1,32

Dūņu apsaimniekošanas maksas īpatsvars euro uz 1 m3 notekūdeņu0,11

0,12

KOPĀ:

1,43

1,44

Pieaugums %:

8,3%

9,1%

5.2.2.3. Plāna ieviešanas ietekme uz pašvaldību budžetu

Plāna ieviešanas organizatoriskā struktūra saskaņā ar 5.3. apakšnodaļā iekļauto informāciju un alternatīvu analīzē veikto izvērtējumu arī turpmāk tiks veikta sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvarā, balstoties uz SPS kā atbildīgo par atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. 5.2.2.1. apakšnodaļā norādīts, ka pie atšķirīgas ES fondu atbalsta likmes, mainās arī nepieciešamais SPS ieguldījumu apjoms, lai izveidotu atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru.

Ņemot vērā, ka SPS gandrīz visās pašvaldībās ir pašvaldību kapitālsabiedrības, un to ekonomiskā situācija visbiežāk neļauj piesaistīt kredītresursus visu nepieciešamo investīciju ieguldījumu veikšanai, paredzams, ka Plāna ieviešanai un infrastruktūras izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistei SPS būs nepieciešams izmantot pašvaldību garantijas vai kredīta galvojumu, kas ietekmē pašvaldības kopējo kredītsaistību apjomu. Ņemot vērā, ka kopējās nepieciešamās investīcijas Plāna īstenošanai ir novērtētas vairāk nekā 73 milj. euro apmērā, secināms, ka kopējā ietekme uz pašvaldību saistību apjomu var būt nozīmīga. Lai novērtētu Plāna ieviešanai nepieciešamā SPS līdzfinansējuma ietekmi uz pašvaldību budžetiem un to aizņēmumu apjomu, 5.2.2.3.1. tabulā apkopota informācija par saistību īpatsvaru un to izmaiņām pie dažādām ES fondu atbalsta likmēm. 5.2.2.3.2. tabulā apkopots Latvijas pašvaldību esošo saistību apjoms. Tas jāņem vērā, plānojot finansēšanas apjomu turpmākajiem periodiem.

5.2.2.3.1. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas investīciju ietekme uz pašvaldību budžetu pie atšķirīgām ES fondu atbalsta likmēm (bez BAS "Daugavgrīva")

ES fondu atbalsts 75%

ES fondu atbalsts 50%

ES fondu atbalsts 35%

Plānotie pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF euro, 2021. gada 30. jūnijs342 113 068 469

2 113 068 469

Plāna ieviešanai nepieciešamais garantijas apjoms SPS līdzfinansējuma daļas nodrošināšanai, euro18 135 533

36 271 065

47 152 385

% no pašvaldību kopējiem ieņēmumiem0,8

1,72

2,23

5.2.2.3.2. tabula

Latvijas pašvaldību esošo saistību apjomu novērtējums

Pašvaldību saistību apjoms <5%

Pašvaldību saistību apjoms no 5% līdz 10%

Pašvaldību saistību apjoms no 10% līdz 15%

Pašvaldību saistību apjoms >15%

Pašvaldību skaits29

Pēc 2021. gada ATR trīs novadi ar lielāko saistību apjomu ir iekļauti lielākos novados, kā rezultātā var prognozēt, ka nevienai pašvaldībai kopējais viena gada parādsaistību apjoms pret pašvaldības budžetu nepārsniedz 15%.

Ievērojot, ka ES fondu līdzfinansēto projektu realizācijai ir iespējams aizņemties finansējumu ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem, prognozējams, ka saistības galvojumu veidā, ko pašvaldības uzņemtos, lai nodrošinātu Plāna ieviešanai nepieciešamo SPS līdzfinansējumu, neatstās būtisku negatīvu iespaidu uz pašvaldību maksātspēju un iespēju aizņemties finansējumu arī citiem pašvaldību attīstībai nozīmīgiem projektiem.

5.2.3. Plāna īstenošanas sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze

Papildus IIA aprēķinātajiem finanšu ieņēmumiem Plāna īstenošana var radīt arī dažādus sociālekonomiskos labumus jeb ieguvumus. IIA izstrādes laikā noteikti četri būtiskākie notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiešā veidā saistīti ar vides stāvokļa un vides kvalitātes uzlabošanos ierobežota dažādu vielu (slāpekļa, fosfora, dažādu metālu u.c. vielu) nekontrolēta noplūde vidē, slimību izplatības ierobežošana, smaku izplatības ierobežošana un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās. 5.2.3. tabulā apkopoti aprēķinātie sociālekonomiskie ieguvumi no notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ieviešanas.

5.2.3. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sociālekonomiskie ieguvumi un to novērtējums

Sociālekonomiskie ieguvumi

Ieguvums euro gadā

Ierobežota dažādu vielu nekontrolēta noplūde vidē1 697 871

Slimību izplatības ierobežošana181 134

Smaku izplatības ierobežošana175 000

Cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās475 890

KOPĀ:

2 529 895

Sociālekonomiskais ieguvums ar lielāko novērtēto vērtību ir ierobežota dažādu vielu nekontrolēta noplūde vidē. Plānots, ka pēc Plāna uzdevumu īstenošanas atbilstoši tiks apsaimniekotas un utilizētas visas komunālajās NAI radītās notekūdeņu dūņas (vidēji 1 187 948 m3 slapju notekūdeņu dūņu), tādējādi samazinot izdevumus, kas nepieciešami, lai novērstu vides kaitējumu, ko radītu dažādu vielu nekontrolēta izplatība vidē un virszemes ūdeņos no neapstrādātām un atbilstoši neapsaimniekotām notekūdeņu dūņām. Notekūdeņu dūņās esošo augu barošanās elementu pārnese un noplūde virszemes ūdeņos veicina arī virszemes ūdensobjektu, tai skaitā Baltijas jūras eitrofikāciju. Vidē nonākošā fosfora slodzes samazinājums par vienu tonnu, saskaņā ar pētījumos aplēstajām izmaksām veido 462 000 euro35, kas, ņemot vērā notekūdeņu dūņu piesātinājumu ar fosforu (vidēji 33 g uz kg notekūdeņu dūņu sausnes) un kopējo notekūdeņu dūņu daudzumu Latvijā ļauj novērtēt, ka no atbilstošas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sagaidāmais izmaksu ietaupījums var būt līdz pat 1 697 871 euro gadā.

Ierobežojot neatbilstoši apstrādātu un nekontrolētu notekūdeņu dūņu izmantošanu, tiks mazināta arī dažādu slimību izplatība, kas nodrošina sociālekonomiskos ieguvumus un izmaksu samazinājumu par ārstniecības pakalpojumiem. Notekūdeņu dūņas var saturēt lielu daudzumu dažādu patogēnu, un notekūdeņu dūņu nekontrolēta izmantošana un neatbilstoša apsaimniekošana var veicināt arī dažādu slimību izplatību un pārnesi starp cilvēkiem. Samazinot slimību izplatību, tiek samazinātas arī izmaksas, kas būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu ārstniecības pakalpojumus saslimušajiem. Kopējais Latvijas 2021. gada Veselības ministrijas budžets dažādu ārstniecības pakalpojumu sniegšanai ir 1,8 miljardi euro/gadā. Samazinot slimību izplatību par 0,001%36 tas dotu izmaksu ietaupījumu 181 134 euro/gadā apmērā. Papildus jāņem vērā, ka slimošanas laikā netiek gūti ieņēmumi un netiek radītas ekonomiskās vērtības, kas šajā aprēķinā nav ņemtas vērā.

Savukārt smaku izplatības ierobežošana nodrošina labvēlīgākus dzīves vides apstākļus iedzīvotājiem, kas dzīvo notekūdeņu dūņu pārstrādes vietu tuvumā. Praktiskā pieredze liecina, ka smaku izplatībai būtiski ir meteoroloģiskie apstākļi; pie nelabvēlīga vēja virziena un stipruma smakas var izplatīties ļoti plašā teritorijā, kas rada sūdzības par nepatīkamiem dzīves apstākļiem. Smaku izplatības ierobežošana un kontrole var veicināt arī teritoriju ekonomisko attīstību, kā rezultātā dažāda veida saimniecisko darbību ir iespējams organizēt tuvāk notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem.

Ņemot vērā, ka notekūdeņu dūņu centros no citām NAI ievestais notekūdeņu dūņu apjoms veidos mazāk par 10% no kopējā notekūdeņu dūņu apjoma, secināms, ka to koncentrēšana neradīs tik lielu smaku papildu emisiju risku, kas mazinātu veikto smaku novēršanas pasākumu efektivitāti, vērtējot pret esošo situāciju. Turklāt notekūdeņu dūņu koncentrēšana būtiski mazinās lokālo smaku emisiju pārējās NAI.

Vidējā zemes nomas cena par lauksaimniecības zemi Latvijā 2020. gadā bija 71,49 euro /ha/gadā37. Novērtējot, ka smaku izplatības ierobežošana un smaku ietekmes mazināšana, zemes nomas cenu palielinās par 3,5 euro/ha/gadā, kopējie papildus gūtie ieņēmumi veidos 175 000 euro gadā.

Neapstrādātu notekūdeņu dūņu nekontrolētas izplatības ierobežošana kopumā veicinās cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos, attiecībā gan uz cilvēku fizisko un emocionālo labsajūtu, gan attiecībā uz tīru un sakoptu vidi. Pēdējā rada emocionālu un estētisku baudījumu, kas uzlabo cilvēku apkārtējās vides uztveri, mazina stresu, paaugstina iespējas atrasties tīrā un sakoptā vidē. Pieņemot, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir ar mieru ļoti nelielu daļu (~0.025%) no saviem ienākumiem maksāt par iespēju dzīvot un atrasties tīrā un sakoptā vidē, secināms, ka vidēji viens cilvēks būtu gatavs maksāt 0,23 euro gadā par tīru un kvalitatīvu dzīves vidi, un kopējie sociālekonomiskie ieguvumi būtu 475 890 euro. Aprēķins veikts pieņemot, ka iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās 2021. gada 1. janvārī bija 2 069 08938 cilvēki, bet mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2021. gadā 1. ceturksnī bija 1 207 euro mēnesī. Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 891 euro mēnesī39.

5.2.4. Plāna jutīguma riska analīze

Sagatavojot Plāna IIA un novērtējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas un ieņēmumus, tika veikta arī risku jutīguma analīze, novērtējot kuriem no faktoriem ir lielākā ietekme uz Plāna IIA finanšu aprēķinu rezultātiem. Jutīguma analīzes ietvaros veikta gan finanšu kapitāla, gan investīciju, gan sociālekonomisko faktoru jutīguma analīze, un veikto aprēķinu rezultāti apkopoti 5.2.4. tabulā.

5.2.4. tabula

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jutīguma analīze

Jutīguma analīzes novērtējuma rādītāji

Finanšu kapitāla jutīguma analīze

FNPVk, novirze %

FRRk, novirze %

SPS ieguldījumu izmaiņas par 1%1,189

0,580

Ieņēmumu izmaiņas no saimnieciskās darbības par 1%-1,983

-5,868

Darbības izmaksu izmaiņas par 1%1,793

5,757

Finanšu investīciju jutīguma analīze

FNPVc, novirze %

FRRc, novirze %

Investīciju izmaksu izmaiņas par 1%1,086

0,375

Ieņēmumu izmaiņas no saimnieciskās darbības par 1%-0,906

-3,780

Darbības izmaksu izmaiņas par 1%0,819

3,721

Sociālekonomiskā jutīguma analīze

ENPV, novirze %

ERR, novirze %

Nekontrolēta dažādu vielu izplatība ierobežošana, dabā izmaiņas par 1%-2,823

0,060

Slimību izplatības ierobežošanas izmaiņas par 1%-0,301

0,006

Smaku izplatības ierobežošanas izmaiņas par 1%-0,291

0,006

Cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās izmaiņas par 1%-0,791

0,017

Kopējo ieņēmumu no ekonomiskās darbības izmaiņas par 1%-9,303

0,197

Kopējo izmaksas izmaiņas par 1%8,414

-0,180

Kopējo investīciju izmaksu izmaiņas par 1%6,095

-0,108

5.3. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna institucionālais ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības

Notekūdeņu dūņu institucionālās pārvaldības alternatīvu izvērtējums ļauj secināt, ka notekūdeņu dūņu pārvaldības mehānisms arī turpmāk saistāms ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu pārvaldību un uzraudzību. Tajā nav nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, jo nav konstatēti citi, efektīvāki un izmaksu ziņā pamatotāki pārvaldes un ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas modeļi. 5.3. attēlā pievienots faktiskais ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu pārvaldības modelis, kuru plānots izmantot arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Katras iesaistītās institūcijas pienākumi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un Plāna ieviešanā norādīti 5.3.1. apakšnodaļā un 5.3.1. tabulā.

5.3. attēls. Notekūdeņu dūņu pārvaldības institucionālais modelis (shēma)

5.3.1. Organizatoriskā struktūra notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanai

Ūdenssaimniecības un arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas institucionālajā modelī (5.3. attēls) iekļauto institūciju un organizāciju funkciju, pienākumu un atbildības sadalījums, tai skaitā Plāna ieviešanas fāzē veicamie organizatoriskie pasākumi un pienākumi, norādīti 5.3.1. tabulā.

5.3.1. tabula

Latvijas notekūdeņu dūņu pārvaldībā un Plāna ieviešanā iesaistīto institūciju pienākumi un veicamās rīcības

Institūcija

Pienākumi un rīcība notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pārvaldībā

Pienākumi un rīcība Plāna ieviešanā

• Atbilstoši kompetencei izskata tiesību aktus, attīstības plānošanas dokumentus, informatīvos ziņojumus, t.sk. notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā• Atbilstoši kompetencei izskata tiesību aktus, attīstības plānošanas dokumentus, informatīvos ziņojumus, t.sk. ar Plāna ieviešanu saistītosVARAM

• Izstrādā tiesību aktu projektus ūdenssaimniecības, t.sk. notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, un vides aizsardzības jomā, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma atbilstību ES normatīvo aktu prasībām un jaunākajām zinātniskajām atziņām un pilnveidotu nozaru pārvaldību• Izstrādā attīstības plānošanas dokumentu projektus VARAM kompetences jomās un rīcības plānus izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī gatavo informāciju par plānoto rīcību izpildi

• Novērtē Plāna ieviešanas gaitu un pieņem lēmumu par izmaiņām Plānā un tās ieviešanas plānā, lai nodrošinātu Plāna īstenošanu un atbilstību faktiskajai situācijai

• Analīzē ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistīto statistisko informāciju Plāna ieviešanas progresa novērtēšanai, sniedz informāciju Eiropas Komisijai

• Organizē publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai

• Sagatavo Plāna projektu starpinstitūciju saskaņošanai un nodrošina tā virzību• Izstrādā tiesību aktu projektus ūdenssaimniecības, tai skaitā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, jomā, ņemot vērā Plānā iekļautos priekšlikumus, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma atbilstību Plāna ieviešanai

• Izstrādā atbalsta programmu nosacījumus ārējo publisko investīciju piesaistei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei saskaņā ar Plānā paredzēto sadalījumu starp ūdenssaimniecības SPS un pašvaldībām

• Nodrošina valsts statistikas pārskatu pilnveidi un optimizāciju atbilstoši Plānā norādītajam, tai skaitā piesaista līdzekļus citu IT sistēmu pilnveidei, kas nepieciešamas VVD vides kontroles funkciju veikšanai

• Sagatavo ikgadējo nozares valsts budžeta pieprasījumu, t.sk. pieprasot līdzekļus VVD kontroles funkciju un kapacitātes celšanai

• Organizē publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai

• Sadarbībā ar ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem sniedz priekšlikumus citām institūcijām (Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija u.c.), lai veicinātu notekūdeņu dūņu izmantošanu

SPRK

• Izskata tarifu projektus un nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus• Nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un izvērtē nepieciešamību to pilnveidot

• Sadarbībā ar ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem, VARAM un citām iesaistītajām pusēm izvērtē sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu aprēķināšanas metodiku un pārskata to, ņemot vērā Plānā paredzēto notekūdeņu apsaimniekošanas modeliValsts vides dienests

• Atbilstoši kompetencei kontrolē SPS un notekūdeņu dūņu lietotāju darbības, lai pārliecinātos par normatīvajiem aktiem atbilstošu notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju• Nodrošina ikgadējo valsts statistikas pārskatu pārbaudi un sniegtās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai

• Sniedz informāciju VARAM ikgadējā valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanai, t.sk. norādot papildus nepieciešamo finansējumu kontroles funkciju pilnveidei un kapacitātes nodrošināšanai• Sniedz viedokli un priekšlikumus valsts statistikas pārskatu un citu saistīto IT sistēmu darbības uzlabošanai, lai padarītu efektīvāku to izmantošanu kontroles funkciju veikšanai

• Pilnveido un precizē iekšējās procedūras notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles veikšanai, ņemot vērā Plānā paredzēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli

Pašvaldības dome

• Veic izmaiņas lēmumā vai pieņem jaunu lēmumu par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un atbildīgo par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā• Pieņem lēmumus un slēdz vienošanās par sadarbību ar citām pašvaldībām par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu

• Pieņem lēmumu par to, kurš ūdenssaimniecības SPS novada teritorijā būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu• Pieņem lēmumu par atbalstu notekūdeņu dūņu centra infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai

• Veicina un popularizē notekūdeņu dūņu izmantošanu pašvaldības infrastruktūras attīstības projektos, kur tas iespējams

• Iespēju robežās nodrošina atbalstu finansējuma piesaistei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un pilnveidei (piemēram, sniedzot galvojumu SPS aizņēmumam Valsts kasē, infrastruktūras attīstībai)

Ūdenssaimniecības SPS

• Apsaimnieko un nodrošina notekūdeņu dūņu centralizāciju pašvaldības ietvaros, veic pašvaldībās teritorijā esošo NAI pārraudzību notekūdeņu dūņu jomā• Nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādi dūņu centrā saskaņā ar izvēlēto pārstrādes veidu un tehnisko risinājumu

• Nodrošina pārstrādātu notekūdeņu dūņu un to komposta pieejamību dūņu lietotājiem (klientiem), ja nepieciešams veic to piegādi līdz iestrādes vietai

• Izstrādā un īsteno pastāvīgus publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu centrā pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanas veicināšanai, un to pozitīvās ietekmes popularizēšanai tuvākajā reģionā

• Uztur un pilnveido notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru

• Uzkrāj informāciju par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksām un iesniedz SPKR ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu grozījumu projektu, lai nodrošinātu principa "piesārņotājs maksā" ievērošanu

• Sniedz VVD un citām uzraugošajām institūcijām visu informāciju par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu

• Regulāri iesniedz nepieciešamos valsts statistikas pārskatu datus, pārliecinās par to atbilstību faktiskajai notekūdeņu dūņu uzskaitei

• Sniedz priekšlikumus pašvaldībai, VARAM un citām institūcijām par uzlabojumiem, kas nepieciešami notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošanai un pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanai

• Uzrauga un kontrolē tā atbildības zonā (aglomerācijā) esošo ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu un tās atbilstību noslēgtajiem līgumiem un normatīvo aktu prasībām

• Pašvaldības noteiktais ūdenssaimniecības SPS, kas atbild par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, iepazīstas ar pašvaldībā esošajām NAI, to darbību, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, notekūdeņu dūņu noņemšanas biežumu un apjomu• Slēdz vienošanās ar citiem ūdenssaimniecības SPS attiecīgās pašvaldības teritorijā par notekūdeņu dūņu pieņemšanas/nodošanas nosacījumiem un kārtību

• Izstrādā notekūdeņu dūņu savākšanas plānu, maršrutus un kārtību pašvaldības teritorijā, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu savākšanu pašvaldības lielākajās NAI

• Izstrādā tehniski ekonomisko pamatojumu, lai izvēlētos labāko pieejamo tehnoloģiju notekūdeņu dūņu savākšanas un atūdeņošanas infrastruktūras izveidei, lai apsaimniekotu pašvaldības teritorijā radītās notekūdeņu dūņas un nogādātu pašvaldības lielākajās NAI

• Izstrādā tehniski ekonomisko pamatojumu notekūdeņu dūņu pārstrādes un utilizācijas infrastruktūras izveidei notekūdeņu dūņu centrā

• Slēdz vienošanos ar citu pašvaldību ūdenssaimniecības SPS dūņu apsaimniekotājiem par notekūdeņu dūņu pieņemšanu/nodošanu dūņu centrā

• Izstrādā un iesniedz projekta pieteikumus ārējā publiskā finansējuma investīciju piesaistei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei

• Izveido notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, atbilstoši Plānā noteiktajam sadalījumam

• Izstrādā un īsteno publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu centrā pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanas veicināšanai, un to pozitīvās ietekmes popularizēšanai tuvākajā reģionā

• Izstrādā un ievieš neapstrādātu un pārstrādātu notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes uzraudzības kārtību notekūdeņu dūņu centra ietvaros

• Izstrādā pārstrādātu notekūdeņu dūņu un to komposta utilizācijas pasākumu shēmu, kur iekļauj visas rīcības un soļus, kas veicami, lai varētu veikt notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādi augsnē jeb "ceļa karti" notekūdeņu dūņu produktiem no "dūņu centra līdz laukam"

• Izstrādā un ievieš uzskaites, kontroles un uzraudzības sistēmu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa uzraudzībai gan pašvaldības, gan dūņu centra līmenī

Notekūdeņu dūņu izmantotājs

• Nodrošina atbilstošu notekūdeņu dūņu iestrādi augsnē• Uzglabā informāciju par iestrādāto notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, iestrādes laiku un vietu tā apsaimniekošanā esošajās nekustamajos īpašumos

Šāds notekūdeņu dūņu pārvaldības un ieviešanas modelis jeb Plāna institucionālais risinājums ir ilgtspējīgs, jo:

• tiešā veidā saistīts ar notekūdeņu dūņu rašanās vietu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, līdz ar to nodrošina, ka par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgs ir tas pats subjekts, kas tās rada;

• ļauj precīzi un tiešā veidā piemērot principu "Piesārņotājs maksā" un visus izdevumus par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu sedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāji, kas radījuši notekūdeņu dūņās akumulēto piesārņojumu;

• nav saistīts ar būtiskām izmaiņām jomu regulējošajos tiesību aktos, līdz ar to ir ērti, ātri un efektīvi īstenojams, neradot būtisku pretestību iesaistītajās pusēs,

• ir saprotama un kopumā zināma visu iesaistīto pušu atbildība un pienākumi;

• ļauj izmantot esošos darbaspēka, zināšanu un pieredzes, kā arī infrastruktūras resursus, kas esošajā situācijā ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu rīcībā.

Ievērojot, ka Plāna ieviešanas pasākumi neparedz būtiskas izmaiņas pastāvošajā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, uzraudzības un pārvaldības kārtībā, nav sagaidāms, ka Plāna īstenošana radītu būtisku administratīvo slogu valsts un pašvaldības institūcijām. Atsevišķos gadījumos, piemēram VVD, mazinātos administratīvais slogs, jo pilna notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas cikla kontrole būs veicama ne vairāk kā 42 notekūdeņu dūņu koncentrēšanas vietās (pašvaldību lielākās NAI, notekūdeņu dūņu centri, t.sk. Rīgas pilsētas NAI), nevis katrā no 921 NAI. Administratīvie resursi varētu palielināties tiem ūdenssaimniecības SPS, kas atbildēs par notekūdeņu dūņu savākšanu pašvaldības ietvaros, un notekūdeņu dūņu centru operatoriem, kur būs nepieciešams papildu personāls (1 darbinieks, ja pašvaldībā nav dūņu centrs, 2 3 darbinieki, ja pašvaldībā ir notekūdeņu dūņu centrs) notekūdeņu dūņu savākšanas maršrutu plānošanai, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības veikšanai, klientu piesaistes, publicitātes un mārketinga nodrošināšanai un citiem papildus pienākumiem, kas norādīti 5.3.1. tabulā.

5.4. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas uzdevumi, finansēšanas plāns un laika grafiks

Lai nodrošinātu Plāna mērķu un tiem pakārtoto uzdevumu izpildi, kas vērsti uz Plāna Misijas un Vīzijas sasniegšanu, 5.4. tabulā iekļauts Plāna ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības, kura mērķis ir paredzēt par katra izvirzītā uzdevuma izpildi atbildīgās un iesaistītās institūcijas, novērtēt uzdevuma izpildei nepieciešamo laiku un izmaksu avotu/apjomu. Ieviešanas laika grafikā un veicamajās darbībās pie katra uzdevuma un aktivitātes norādīts arī sasniedzamais rezultāts, kas izmantojams, lai pārliecinātos par pasākuma izpildi. Ieviešanas laika grafikā un veicamajās darbībās iekļautie uzdevumi atbilst Plāna mērķiem un izvirzītajai Vīzijai, kas vērsta uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas veikšanu atbilstoši aprites ekonomikas principiem. Ieviešanas laika grafikā un veicamajās darbībās iekļautie pasākumi veicinās Eiropas Zaļā kursa40 un ES Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku41, kā arī citu starptautisko un arī nacionālo ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentu42 mērķu sasniegšanu, kas paredz, ka tautsaimniecībai jāvirzās uz aprites ekonomikas principu ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus turpinot nodrošināt cilvēka veselībai un dabas videi draudzīgas tautsaimniecības attīstību.

5.4. tabula

Kopsavilkums par 2024. 2027. gadā nepieciešamajiem pasākumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā paredzētās organizatoriskās kārtības un infrastruktūras izveidei

Plāna mērķisIzveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, tajā skaitā infrastruktūru, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu lietderīgu izmantošanu un novērstu potenciālu kaitējumu virszemes ūdensobjektiem dūņu noplūdes rezultātāPolitikas rezultāts:Rezultatīvais rādītājs:

Pāna īstenošanas rezultātā palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana (VPP2027 politikas rezultāts PR4.4), kā arī Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis (VPP2027 politikas rezultāts PR7.4.)Izmantoto notekūdeņu dūņu apjoms (neskaitot sadedzinātās, poligonos apglabātās un pagaidu uzglabāšanā esošās dūņas (VPP2027 rezultatīvais rādītājs RR4.4.1.): 2024. g. - 74,5 (48,5); 2027.g. 76 (50);

Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars (VPP2027 rezultatīvais rādītājs RR7.4.1.): 2024.g.- 33%; 2027.g. - 35%;

1.Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana (VPP rīcības virziens Nr. 25)Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

(ar precizitāti līdz pusgadam)

Pamatnostādņu uzdevums un tā numurs: 25.2. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūruPirmais pasākumu bloks - 1.1. "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un izmaksu efektīva" 1.1.1Pasākums: Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tiesisko ietvarua) Veikti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojuma likumā atbilstoši Pāna priekšlikumiem.b) Izstrādāti jauni MK noteikumi par notekūdeņu dūņu centru darbību, noteiktas to pārvaldošo operatoru tiesības, pienākumus, atbildību, informēšanas un atskaitīšanās kārtību u.c. aspektus.

c) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 362, atbilstoši Plāna priekšlikumiem.

a) Veikti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumāb) Izstrādāti MK noteikumi par notekūdeņu dūņu centru darbību

c) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 362

VARAM

SPRK

LŪKA

LPS

BIOR

18 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

1.1.2Pasākums: Precizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vietu ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu ietvarāa) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 174.b) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 1227.

c) Veikti grozījumi "Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā".

a) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 174;b) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 1227;

c) Veikti grozījumi "Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā"

VARAM

SPRK

LŪKA

LPS

VARAM

SPRK

LŪKA

LPS

VARAM

LŪKA

LPS

21 mēnesis no Plāna apstiprināšanas MK

1.1.3Pasākums:Izveidot atbalsta programmas

a) Izstrādāta un uzsākta publiskā finansējuma līdzfinansēta atbalsta programma notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūras izveidei.b) Izstrādāta un uzsākta publiskā finansējuma līdzfinansēta atbalsta programma notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūras izveidei.

c) c) Nodrošināta iespēja piesaistīt publisko finansējumu (SAM 2.2.1. un 2.2.2.) dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei.

a) Izsludināta projektu pieteikumu atlase notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūras izveidei;b) Izsludināta projektu pieteikumu atlase notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūras izveidei

c) Izsludinātajos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības projektu pieteikumu atlases konkursos pieejamais publiskais finansējums ir vismaz 75%43 no Stratēģijā aplēstā nepieciešamā finansējuma

VARAM

CFLA

LŪKA

LPS

LŪKA

LPS

12 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

1.1.4.Pasākums: Izstrādāt risinājumus tehniski ekonomiskajai analīzei un projektu pieteikumiem infrastruktūras attīstībaia) Izstrādāta un apstiprināta metodika tehniski ekonomiskās analīzes (TEA) veikšanai;b) Izstrādāta TEA, lai apzinātu faktiskos notekūdeņu dūņu savākšanas, pārstrādes un utilizācijas infrastruktūras izveidei nepieciešamos pasākumus, labāko pieejamo tehnoloģiju un to izmaksas katrā novadā un notekūdeņu dūņu apstrādes centrā.

c) Sagatavoti un iesniegti projektu pieteikumi izveidoto atbalsta programmu ietvaros, atbilstoši to nosacījumiem.

a) Izstrādāta un apstiprināta metodika tehniski ekonomiskās analīzes (TEA) veikšanai;b) Sagatavota 41 novada notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas TEA un 26 dūņu centru TEA

c) Sagatavoti un iesniegti projekta pieteikumi par vismaz 90% no atbalsta programmā pieejamā finansējuma uz 31.12.2026.

VARAM

SPS

Pašvaldības

VARAM

12 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

1.1.5.Pasākums: Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūrua) Īstenota notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūras projektēšana, būvniecība un piegāžu iepirkumi.b) Projektēta un uzbūvēta notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūra, piegādāti un uzstādīti tehnoloģiskie risinājumi.

Izveidota un pilnvērtīgi aprīkota 26+1 notekūdeņu dūņu centru infrastruktūraSPS

Pašvaldības

48 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

1.1.6.Pasākums: Izveidot notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūruNotekūdeņu dūņu savākšanai un centralizācijai novada ietvaros nepieciešamā infrastruktūras uzprojektēta, uzbūvēta un piegāžu iepirkumi veikti, tehnoloģiskie risinājumi piegādāti un uzstādīti.Izveidota un pilnvērtīgi aprīkota 41 novada notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes infrastruktūraSPS

Pašvaldības

48 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

Otrais pasākumu bloks 1.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts 1.2.1.Pasākums: Izstrādāt vadlīnijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem

Izstrādātas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vadlīnijas, ietverot vismaz šādas sadaļas:‒ tiesiskā sadarbība starp dažādām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajām organizācijām, atbildības robežas un pienākumi, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu atbilstošu savākšanu, apstrādi un utilizāciju tā atbildības teritorijā;

‒ notekūdeņu dūņu kvalitātes kontrole un uzraudzība;

‒ notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes organizācija;

‒ notekūdeņu dūņu pārstrādes organizēšana;

‒ notekūdeņu dūņu utilizācijas procesa organizēšana un kontrole.

Izstrādātas un visiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem publiski pieejamas vadlīnijas, kurās ietverti visi būtiskākie dūņu apsaimniekošanas posmi. VARAM LŪKABIOR

12 mēneši no 1.1.1. un 1.1.2. pasākuma izpildes1.2.2.Pasākums: Izveidot unificētu dokumentu paraugus

Izstrādāti unificēti dokumentu paraugi:‒ līgumi (starp SPS, dūņu izmantotājiem, u.c.);

‒ notekūdeņu dūņu apliecības dažādiem dūņu izmantošanas mērķiem;

‒ iekšējās uzskaites veidlapas (formas) par dūņu pieņemšanu, nodošanu utt.

‒ aprēķinu kalkulators (par maksimālo atļauto izkliedējamo dūņu apjomu uz 1 ha, pie noteiktiem augsnes un dūņu kvalitātes rādītājiem) u.c.

Izstrādātas un visiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem publiski pieejamas dokumentu formas un veidlapas būtiskākajos dūņu apsaimniekošanas posmosVARAMLŪKA12 mēneši no 1.1.1. un 1.1.2. uzdevumu izpildes

1.2.3.Pasākums: Izveidot dūņu apsaimniekotāju iekšējās kontroles sistēmu

Izstrādāta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistīto SPS iekšējās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kārtība, tajā skaitā iekšējā procesu uzraudzības, kvalitātes kontroles un utilizācijas izsekojamības kārtība; kā arī izveidota atbilstoša atbildīgo darbinieku apmācība un materiāltehniskā bāze. SPSN/A24 mēneši no notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveides uzsākšanas

1.2.4.Pasākums: Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzraudzības sistēmas tiesiskā regulējuma pilnveide, uzraudzības iestāžu kapacitātes celšana un kontroles sistēmas pilnveide

a) Apzināti esošās kontroles un uzraudzības sistēmas trūkumi un nepieciešamie uzlabojumi, ņemot vērā Plānā ierosinātās izmaiņas.b) Veikti grozījumi tiesiskajā regulējumā un kontroles organizācijas procesos, novēršot apzinātos trūkumus.

c) Veikts notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības audits.

d) Nodrošināta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības iestāžu kapacitātes paaugstināšana, ņemot vērā audita rezultātus.

e) Veikta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas pilnveide, ņemot vērā audita rezultātus.

VVD veiktā notekūdeņu dūņu uzraudzība ir efektīva un atbilstoša Plānā ierosinātajām izmaiņāmNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomas ārējā uzraudzība ir efektīva, novēršot visas funkciju auditā fiksētās nepilnības

VARAMVVD

LŪKA

BIOR

18 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

24 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

1.2.5.Pasākums: Pilnveidot notekūdeņu dūņu valsts statistikas pārskata sagatavošanas sistēmu, paaugstināt tās automatizāciju un interaktivitāti

a) Veikta valsts statistikas pārskatu pilnveide un automatizācija (t.sk. automātiskais neatbilstību kontroles rīks) attiecībā uz ūdenssaimniecības jomu.b) Izstrādāts valsts statistikas pārskata kartogrāfiskais modulis, lai vizualizētu un padarītu pārskatā pieejamo informāciju, tai skaitā par augšņu un notekūdeņu dūņu kvalitāti, lauksaimniecības zemju pieejamību, faktiski veikto notekūdeņu dūņu izkliedi, pieejamo notekūdeņu dūņu apjomu dūņu centrā utt.

a) Pilnveidota valsts statistikas pārskatu sistēma "2-Ūdens" attiecībā uz informācijas sniegšanu par notekūdeņu dūņām, kas papildināts ar automātisko neatbilstību kontroles rīkub) Izstrādāts un pieejams valsts statistikas pārskata kartogrāfiskais modulis, kurā attēlota ar ūdenssaimniecību un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītā informācija

VARAMLVĢMC

LŪKA

a) 24 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

b) 24 mēneši no 1.2.5. uzdevuma a) daļas izpildes

1.2.6.Pasākums: Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas un darbības monitorings

a) Sagatavota Plāna darbības monitoringa kārtība un noteikti atbildīgie par monitoringa veikšanu noteiktajā periodā.b) Reizi piecos gados tiek veikts Plāna ieviešanas un darbības monitorings un sniegti priekšlikumi Plāna vai notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa pilnveidei.

a) Izveidota un apstiprināta Plāna darbības monitoringa kārtībab) Veikts pirmais Plāna monitoringa novērtējums un sniegti priekšlikumi Plāna darbības uzlabošanai

VARAM a) 6 mēneši no 1.1.1. un 1.1.2. uzdevumu izpildes

b) 12 mēnešu laikā pēc 5 gadu Plāna īstenošanas

Trešais pasākumu bloks 1.3. Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pieprasīts un pieejams resurss1.3.1.Pasākums: Aktualizēt saistīto nozaru tiesisko regulējumu

a) Apzināti saistīto nozaru ierobežojumi notekūdeņu dūņu plašākai izmantošanai un sniegti priekšlikumi to novēršanai, izveidota motivējoša, dūņu produktu izmantošanu atvieglojoša uzskaites un atskaitīšanās sistēma;b) Pastāvīgi skaņojot, precizējot saistīto nozaru tiesisko regulējumu sniegti priekšlikumi, kas attiecas uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pilnveidi

a) Novērsti neobjektīvi tiesiskie ierobežojumi pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanai, dūņu iestrādi augsnē var reģistrēt ērtā veidā;b) Nodrošināts, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jautājumi tiek ņemti vērā saistīto nozaru tiesiskā regulējuma attīstības procesā

VARAM

LŪKA

18 mēneši

no Plāna apstiprināšanas MK

1.3.2.Pasākums: Īstenot sabiedrības informēšanas sākotnējo kampaņu

a) Izstrādāts sabiedrības informēšanas kampaņas īstenošanas apraksts, t.sk. sauklis, vizuālā identitāte, detalizēts komunikācijas pasākumu plāns un tam atbilstošs laika grafiks.b) Atbilstoši plānam īstenoti komunikācijas pasākumi par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem, to priekšrocībām, izmantošanas nosacījumiem un plānotajiem ieguldījumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē.

Īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa 12 mēnešu garumā par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem, to priekšrocībām, izmantošanas nosacījumiem un plānotajiem ieguldījumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidēVARAM

LŪKA

SPS

Pašvaldības

18 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

1.3.3.Pasākums: Izveidot un īstenot pastāvīgus sabiedrības informēšanas pasākumus un instrumentus

a) Aktualizēti notekūdeņu dūņu centru operatoru un pašvaldību iekšējie komunikācijas plāni, paredzot un plānojot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas aspekta iekļaušanu visos informācijas kanālos.b) Aktualizēts VARAM komunikācijas plāns, paredzot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas aspekta iekļaušanu visos atbilstošajos informācijas kanālos un saistīto nozaru informācijas pasākumos (horizontālā prioritāte).

Aktuālas informācijas pastāvīga pieejamība par pārstrādātu notekūdeņu dūņu kā resursa izmantošanas pozitīvajiem efektiem, to pieejamību notekūdeņu dūņu centros un pozitīvo pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Regulāra notekūdeņu dūņu aspekta iekļaušana SPS un citu iesaistīto institūciju un nozaru atbilstošajos informatīvajos materiālos.SPS

VARAM

LŪKA

Pašvaldības

Pastāvīgi

pēc Plāna apstiprināšanas MK

1.3.4.Pasākums: Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai

a) Sadarbībā ar IZM apzinātas valsts vai ārējā finansējuma avotu finansētās pētījumu programmas, kurās iespējams iekļaut atbalstu pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plašāku izmantošanu t.sk. degradētu teritoriju rekultivācijā un lauksaimniecībā.b) Izveidots vai citās pētījumu programmās iekļautas garantēts finansējums pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plašāku izmantošanu.

Vismaz viena pastāvīga pētījumu programma ar garantētu finansējuma apjomu pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plašākām izmantošanas iespējām. Pētījumu rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesā un tiesiskā regulējuma pilnveidē.VARAM

IZM

Pastāvīgi

pēc Plāna apstiprināšanas MK

1.3.5.Pasākums: Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu ietekmes izvērtēšanai un kvalitātes monitoringam

a) Sadarbībā ar IZM apzinātas valsts vai ārējā finansējuma avotu finansētās pētījumu programmas, kurās iespējams iekļaut atbalstu pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējamiem negatīvajiem vai pozitīvajiem efektiem uz vides kvalitāti, augsnes kvalitāti un citiem aspektiem, t.sk. novērtēt notekūdeņu dūņu kvalitātes izmaiņas.b) Izveidots vai citās pētījumu programmas iekļaut garantēts finansējums pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas ietekmēm un notekūdeņu dūņu kvalitātes novērtēšanai.

Vismaz viena pastāvīga pētījumu programma ar garantētu finansējuma apjomu pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas ietekmes aspektiem un notekūdeņu dūņu kvalitātes novērtēšanai. Pētījumu rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesā un tiesiskā regulējuma pilnveidē.VARAM

IZM

Pastāvīgi

pēc Plāna apstiprināšanas MK

1.3.6.Pasākums: Ūdenssaimniecības kompetenču centru izveide

a) Apzināt un novērtēt augstāko izglītības iestādi, pie kuras visefektīvāk būtu izveidot ūdenssaimniecības kompetenču centru un tā izveidei nepieciešamos resursus (personāla, finanšu utt.).b) Piesaistīt nepieciešamo finansējumu kompetenču centra izveidei.

c) Izveidot ūdenssaimniecības kompetenču centru un uzsākt tā darbību.

Izveidots un darbību uzsācis vismaz viens ūdenssaimniecības kompetenču centrs pie kādas no augstākās izglītības iestādēm, kas nodrošina apmācības ne tikai ūdenssaimniecības nozares darbiniekiem, bet arī saistīto nozaru ekspertiem (piemēram LLKC darbiniekiem un konsultantiem par mēslošanās plānu izstrādi iekļaujot notekūdeņu dūņas, u.c.)VARAM

IZM

LŪKA

48 mēneši no Plāna apstiprināšanas MK

5.4.1. Plāna īstenošana

Tabulā 5.4. apkopoto pasākumu veiksmīga īstenošana saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dažādu iesaistīto institūciju un organizāciju savstarpējo sadarbību, tāpēc tajā norādītas atbildīgās institūcijas, kuru pienākums nodrošināt noteiktā uzdevuma/aktivitātes izpildi un iniciēt sadarbību starp norādītajām iesaistītajām institūcijām, kā arī citām organizācijām, kuras ir nepieciešams iesaistīt, lai nodrošinātu sekmīgu uzdevuma izpildi. Ņemot vērā, ka saskaņā ar VARAM nolikumu tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības jomā un tās funkcijās ir politiku izstrāde vides kvalitātes uzlabošanai, dabas resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī vides investīcijām, ieviešanas plānā vairumā gadījumā kā atbildīgā ir noteikta VARAM. Uzdevumu izpildi un sadarbību ar citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām VARAM organizē atbilstoši nolikumam un spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam par normatīvo aktu izstrādi, saskaņošanu un izpildes uzraudzību. Arī citu institūciju iesaiste uzdevumu izpildē jāveic atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam par sabiedrības iesaisti, nodrošinot normatīvo aktu un to grozījumu publisku apspriešanu, viedokļu apkopošanu un saskaņošanu. Atsevišķu uzdevumu izpildē, kur tas iespējams, vai gadījumos, kad atbildīgās institūcijas personāla kvalifikācija vai zināšanu un pieredzes kapacitāte nav pietiekama, atbildīgā institūcija to izpildi nodrošina, iepērkot ārpakalpojumu vai piesaistot papildus kvalificētu personālu.

Par uzdevumu atbildīgā institūcija nodrošina uzdevumu izpildi 5.4. tabulā noteiktajā laika grafikā, bet par Plāna īstenošanu un ieviešanu, tai skaitā izpildes kontroli un uzraudzību atbildīgais tiek noteikts Ministru kabineta rīkojumā par Plāna apstiprināšanu.

Plāna ieviešanas laika grafiks un veicamās darbības kopumā nemaina līdzšinējo ūdenssaimniecības nozares organizāciju vai īpašumu struktūru, jo notekūdeņu dūņu apsaimniekošana saskaņā ar Plānā veikto izvērtējumu jāturpina veikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvaros. Visas investīcijas infrastruktūras izveidē, jāveic atbilstoši izstrādāto atbalsta programmu vai finansējuma piešķiršanas noteikumu nosacījumiem un tā paliek projektu pieteicēju jeb finansējuma saņēmēju īpašumā, savukārt izstrādātās vadlīnijas, dokumentu paraugi un citi par publisko finansējumu izstrādātie atbalsta materiāli ir bez maksas publiski pieejami ikvienam interesentam.

5.4.2. Potenciālo finanšu instrumentu un atbalsta mehānismu novērtējums

Plāna un 5.4. tabulā iekļautā ieviešanas laika grafika un veicam darbību veiksmīgai īstenošanai būtiski noteiktajā laikā nodrošināt nepieciešamo finansējuma apjomu, jo nepietiekama finansējuma apstākļos Plāna ieviešana, īpaši infrastruktūras izveide var būtiski kavēt Plāna mērķu sasniegšanu. 5.4.2. tabulā apkopoti būtiskākie finanšu instrumenti un avoti, kas būtu izmantojami Plāna mērķu finansēšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka plānojot investīcijas no publiskiem avotiem, jānodrošina ka investīcijas atbilst Taksonomijas regulas 2020/852 nosacījumiem. Vispārīgi vērtējot, Plānā paredzētās investīcijas nodrošina ieguldījumus atbilstoši minētās regulas 9. panta d) un e) apakšpunktā minētajos vides mērķos pāreja uz aprites ekonomiku un piesārņojuma novēršana un kontrole, vienlaikus nodrošinot arī principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu. Precīzu ietekmes novērtējumu šobrīd nav iespējams veikt, jo tehniskās pārbaudes kritēriji tiem vides mērķiem, uz ko attiecas Plāns, joprojām nav izstrādāti un pieņemti. Īstenojot šajā Plānā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiks ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

5.4.2. tabula

Plāna potenciālie finansēšanas instrumenti

Finansējuma avota tips

Finansējamie pasākumi/aktivitātes

Pieejamais finansējuma apjoms, euro

Citi nosacījumi

ES fondi (KF, ERAF) 2021. 2027. gada plānošanas perioda ietvaros1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveide2. IT sistēmu pilnveide valsts statistikas pārskatu digitalizēšanai un vizualizēšanai

2.2.1. SAM ES fondu finansējuma daļa 74.16 milj. euro;442.2.2. SAM pasākums 2.2.2.3 "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" ES fondu finansējuma daļa 24.5 milj. euro

1.3. prioritātes ES fondu finansējums VARAM pasākumos 99.58 milj. euro;56

2.1.2. SAM ES fondu finansējuma daļa 18.49 milj. euro;56

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. 2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 2. politikas mērķa 2.2. prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība", divi no trim SAM 2.2.1 ""Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" un 2.2.2. "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" starp atbalstāmajām darbībām ietverti arī pasākumi notekūdeņu dūņu apstrādes (2.2.1. SAM) un pārstrādes infrastruktūras izveidei (2.2.2. SAM)45.Maksimālā pieļaujamā atbalsta likme līdz 85%, bet konkrētos projektos aprēķināma atbilstoši IIA noteiktajai deficīta likmei.

Potenciālie finansējumu saņēmēji ūdenssaimniecības SPS, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji,

1. politikas mērķa 1.3. prioritātē "Digitalizācija", iekļauts 1 SAM 1.3.1 ""Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm", kurā plānotais atbalsts varētu būt piemērots LVĢMC IT sistēmu uzlabošanai, digitalizēšanai un vizualizēšanai, veidojot savietojamību ar citām (piemēram, LAD) sistēmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. 2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 2. politikas mērķa 2.1. prioritāte "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām", SAM 2.1.2. "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana biometāns" starp atbalstāmajām darbībām ietverti arī atbalsts biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšanai, biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem, kas varētu būt izmantojams gadījumos, kad lokāli ir tehniski un ekonomiski pamatoti notekūdeņu dūņas pārstrādāt anaerobā biogāzes iekārtā, kuru izveidei finansējums gan šī SAM ietvaros nav paredzēts.

Valsts budžets1. Valsts pētījumu programmu finansēšana2. Ar tiesiskā regulējuma pilnveidi saistītie uzdevumi, kas īstenojami atbildīgo iestāžu budžeta ietvaros