7. pants

Atkāpes no Plāna pašvaldības un ūdens saimniecības, vislabāk pārzinot lokālos apstākļus un savas iespējas, var meklēt savus individuālus, lokālajiem nosacījumiem vairāk atbilstošus risinājumus, savas izvēles pamatojot ar tehniski ekonomisku analīzi. Taču jāņem vērā, ka investīciju sadales kārtība pamatā tiks balstīta šajā Plānā aprakstītajos secinājumos.

Plāna projektam ir tikusi organizēta sabiedriskā apspriešana, kas notika Tiesību aktu projektu portālā no 2022. gada 25. oktobra līdz 25. novembrim. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie jautājumi un komentāri un VARAM atbildes uz tiem atrodami Tiesību aktu projektu portāla sadaļā "Papildu dokumenti".

IEVADS

Notekūdeņu dūņas kā koloidālas nogulsnes rodas, apstrādājot sadzīves un ražošanas notekūdeņus bioloģiskajās NAI. Šobrīd katrs SPS notekūdeņu dūņas apsaimnieko, izvēloties savu individuālu risinājumu, jo līdz šim nav izstrādāts vienots, stratēģisks notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas redzējums valsts mērogā. Notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošanu šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā globālā un ES līmenī izvirzītos nosacījumus, kas paredz virzību uz ilgtspējīgu un klimata pārmaiņas mazinošu tautsaimniecības attīstību, un ar to saistītajām ekonomiskajām transformācijām, veidojot klimatneitrālu, resursefektīvu, t.sk. aprites ekonomikas principiem atbilstošu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Plāns ir valsts līmeņa stratēģisks plānošanas dokuments, kas apraksta un analizē esošo situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā, un nosaka rīcības, lai panāktu vienotu turpmāko attīstību, ņemot vērā ES un nacionālā līmeņa normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, identificētos problēmjautājumus, kā arī administratīvi, vidiski, ekonomiski un tehniski atbilstošus un iespējamus risinājumus un to izmaksas.

Plāns izstrādāts projekta LIFE GoodWater IP LIFE18 IPE/LV/000014 ietvaros ar Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Plāna struktūra veidota tā, lai atspoguļotu svarīgākos ūdenssaimniecības nozari un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ietekmējošos faktorus. To skaitā ir gan ES, gan nacionālā līmeņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas raksturo pašreizējās prasības notekūdeņu apsaimniekošanai, kā arī dažādu nozaru un kopējie rīcībpolitikas mērķi, ieskaitot ES virzību uz klimata, vides un ekonomisko transformāciju. Plānā raksturota pašreizējā situācija, kas ļauj novērtēt notekūdeņu dūņu apjomu un kvalitāti, kā arī pašlaik izmantotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodes. Balstoties uz situācijas raksturojumu, ir veikta SVID analīze, kas ļauj identificēt uzdevumus jeb aktivitātes, kas jāveic, lai risinātu problēmjautājumus un stimulētu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģisku un kompleksu attīstību, kā arī nodrošinātu virzību uz Plāna izstrādes laikā definēto attīstības mērķi. Plāna izstrādes laikā ir apskatītas un salīdzinātas vairākas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālo risinājumu alternatīvas, kas ļauj noteikt Latvijas situācijai atbilstošāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli un izstrādāt tā ieviešanas plānu.

Plāna ietvaros nav detalizēti apskatīta un analizēta ražošanas notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, jo ražošanas notekūdeņu dūņas, kas nenonāk CKS, pēc sastāva un izcelsmes atšķiras no komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radītajām dūņām, tāpēc tās, tāpat kā līdz šim, ir jāapsaimnieko to ražotājiem, ņemot vērā dūņu sastāvu un daudzumu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus.