37. pants
Izsoles atzīšana par nenotikušu un nenotikušas izsoles sekas

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kuri autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, vai neiesniedz tiesu izpildītājam Civilprocesa likuma 611. panta 2.2 daļā noteikto informāciju;

4) izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likuma 608. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, ja tādi ir, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus, un, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, arī piedzinējam. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu par izsoles atzīšanu par nenotikušu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un pēdējam pārsolītajam solītājam.

(3) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina cietušo, nekustamā īpašuma kopīpašniekus, ja tādi ir, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus, un, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, arī piedzinēju paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Šīm personām ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.

(4) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, izsole tiek rīkota starp šīm personām un solīšanu sāk no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personām septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli vai nodrošinājuma 10 procentu apmērā neiemaksāšana tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viens izsoles dalībnieks, viņš var paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu bez solīšanas.

(5) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par viņa solīto augstāko cenu.

(6) Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies nekustamo īpašumu paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(7) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(8) Saņēmis šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto paziņojumu, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un izsoles norises laikā ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē, kā arī sastāda aktu par izsoles atzīšanu par nenotikušu un paziņo cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, arī piedzinējam. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Pēc minētajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(9) Persona, kura patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā no šā panta trešajā vai piektajā daļā minētā paziņojuma par nekustamā īpašuma paturēšanu nosūtīšanas dienas vai nosolītājs mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētās izsoles dienas iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Civilprocesa likuma 3. pielikuma 2. punkta ievadā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, un šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā norādīto summu, kā arī sniedz Civilprocesa likuma 611. panta 2.2 daļā minētās ziņas, ciktāl tas uz viņu attiecas.

(10) Pēc šā panta devītajā daļā minēto summu samaksas un Civilprocesa likuma 611. panta 2.2 daļā minētajos gadījumos pēc tajā norādītās informācijas saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja fiziskā persona nekustamā īpašuma ieguvējs ir ārzemnieks, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, tiesu izpildītājs pieteikumā norāda Zemesgrāmatu likuma 118.2 pantā minētās ziņas iekļaušanai Zemesgrāmatu personu rādītājā.

(11) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, nav iemaksājis nodrošinājumu vai šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nav iemaksājis no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs lemj par nekustamā īpašuma otrās izsoles rīkošanu vai tā nodošanu institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu. Ja lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā piedzinējs lūdz rīkot otro izsoli un ir iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja norādītos sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs rīko nekustamā īpašuma otro izsoli.

(111) Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(12) Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Šis akts ir pamats lūgt institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, lai tiek dzēstas nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, piedziņas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumi, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī ieraksti un atzīmes par nomas, uztura un mantojuma līgumiem.

40

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)