11. pants
Ziņu sniegšana pēc savas iniciatīvas

(1) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona sniedz ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam vai kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, ja pieprasījums no tās nav saņemts, bet ir pamats uzskatīt, ka šādas ziņas dalībvalsts iestādei, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana, var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt nodarījumu un nepastāv ziņu sniegšanas ierobežojumi. Ziņas saistībā ar smagu noziegumu var sniegt, ja nepastāv šā likuma 7. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Latvijas vienotais kontaktpunkts, sniedzot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, nosūta ziņu kopiju attiecīgās dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, sniedzot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, nosūta ziņu kopiju Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.

(3) Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var nesūtīt šā panta otrajā daļā minēto ziņu kopiju pēc atsevišķas katra individuālā gadījuma izvērtēšanas, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt:

1) notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;

2) ar terorismu saistītu noziegumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja nozieguma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;

3) personas drošību.

12