7. pants
Ziņu sniegšanas atteikuma iemesli

(1) Ziņu sniegšanu atsaka, ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:

1) tā var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai;

2) tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;

3) tā var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

4) prokurors vai tiesa nedod normatīvajos aktos paredzēto atļauju ziņu piekļuvei vai sniegšanai;

5) ziņas iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kura nav devusi piekrišanu šo ziņu tālākai nodošanai;

6) pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru saskaņā ar Krimināllikumu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir viens gads vai mazāk, vai uz darbību, kura atbilstoši Krimināllikumam nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu;

7) pieprasījums neatbilst šā likuma mērķim;

8) ziņas ir acīmredzami nesamērojamas ar norādīto mērķi vai nav piemērotas tā sasniegšanai;

9) pieprasījumu iesniegusi iestāde, kas nav dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde;

10) pieprasījums vai tajā iekļautie personas dati ir neprecīzi, nepilnīgi vai neaktuāli un līdz ar to ziņu sniegšana nav pieļaujama atbilstoši personas datu aizsardzības principiem;

11) pieprasījumā nav ietverta šā likuma 14. pantā norādītā informācija;

12) ziņas nav pieejamas vienotajam kontaktpunktam, kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm vai amatpersonām;

13) ziņas ir tādi personas dati, kas neietilpst regulas 2016/794 II pielikuma B daļā minētajās datu kategorijās.

(2) Gadījumā, kad ziņu sniegšanu atsaka, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5. punktu, norāda valsti, kurai attiecīgās ziņas var būt pieejamas, ja tas nav pretrunā ar starptautiskās sadarbības nosacījumiem.

(3) Ziņu sniegšanas atteikums skar tikai to informācijas daļu, uz kuru var attiecināt kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem atteikuma iemesliem. Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona nekavējoties pieprasa, lai citas dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde sniedz precizējošu informāciju saistībā ar to pieprasījuma daļu, par kuru ziņu sniegšana ir atsakāma atbilstoši šā panta pirmajai daļai.

(4) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona šā likuma 8. pantā noteiktajos termiņos informē citas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu, kompetento tiesībaizsardzības iestādi vai izraudzīto tiesībaizsardzības iestādi par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem.

8