39. punkts

1Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženierbūves, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkas ieejas, autostāvvietas, velonovietnes, transportlīdzekļu nojumes un nojumes inventāra uzglabāšanai.

23.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām. Attālumi starp būvēm

1Nav atļauta būvju vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:

241.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;

341.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.

1Minimālo būvju tuvinājuma gabarītu no dzelzceļa infrastruktūras nosaka saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tehniskajiem noteikumiem.

1Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, neizvieto tuvāk par:

243.1. 10 m no valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības ūdensnotekas krotes (augšmalas);

343.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;

443.3. 3 m no koplietošanas vai viena īpašuma ūdensnotekas krotes (augšmalas).

1Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, atļauts izvietot tuvāk ūdensnotekai vai liela diametra kolektoram nekā noteikts 43. punktā, ja paredzētā ēka vai inženierbūve netraucē veikt attiecīgās ūdensnotekas vai liela diametra kolektora ekspluatāciju.

23.3.4. Būvju augstums un stāvu skaits

1Katras funkcionālās zonas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas apbūvei noteiktie augstuma un stāvu skaita ierobežojumi norādīti apbūves noteikumu 4. nodaļā.

1Būves augstumu mēra ēkas vidū līdz augstākajai ēkas daļai – dzegas vai parapeta virsmalai vai jumta malai, ja jumts lēzenāks par 30, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30.

23.3.5. Žogs