Vairogs4. pants
Nekustamais īpašums ostā
(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk — ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.
(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums.
(3) Attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas:
1) valsts un pašvaldības zeme un akvatorija;
2) navigācijas iekārtas un ierīces;
3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā — ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās — valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes;
4) ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves).
(4) Ostas pārvaldes valdījums nav attiecināms uz:
1) ostas teritorijā esošo valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, un pašvaldības zemi, uz kuras izvietoti pašvaldības ceļi;
2) ostas teritorijā esošo valsts nekustamo īpašumu, kurš nodots valsts institūcijas valdījumā tās kompetencē esošās funkcijas īstenošanai un nav iznomāts, izīrēts, par kuru nav piešķirta apbūves tiesība, kurš nav apgrūtināts ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai (arī attiecībā uz lietojuma tiesībām);
3) ostas teritorijā esošo neapbūvēto pašvaldības zemi, attiecībā uz kuru pēc pašvaldības un ostas pārvaldes vienošanās ir atjaunots pašvaldības valdījums, ievērojot nosacījumu, ka šī zeme nepieciešama pašvaldības funkciju īstenošanai un tā nav iznomāta, izīrēta, par to nav piešķirta apbūves tiesība, tā nav apgrūtināta ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai (arī attiecībā uz lietojuma tiesībām);
4) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās esošajām piestātnēm, kas atrodas juridisko vai fizisko personu īpašumā, kā arī citās ostās esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un piestātnēm, kuras atrodas juridisko vai fizisko personu īpašumā.
(5) Ostas pārvalde ir tiesīga:
1) tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai;
2) būvēt uz tās valdījumā esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei ir arī attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts personālservitūts.
(51) Ostas pārvalde šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā. Ostas pārvalde darījumos ar tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīga par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem.
(6) Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro. Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā nosaka ostas pārvalde.
(61) Pēc apbūves tiesības izbeigšanās ostas pārvalde par ēku (būvi), kura uzcelta uz apbūves tiesības pamata, apbūves tiesīgajam izmaksā atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu, ēka (būve) ir ekspluatācijai derīgā stāvoklī, tajā nav veikta patvaļīga būvniecība un apbūves tiesīgais ir nodevis ostas pārvaldei ēkas (būves) būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju. Pēc apbūves tiesības izbeigšanās un atlīdzības izmaksāšanas apbūves tiesīgajam zemes īpašnieks (valsts vai pašvaldība) ēku (būvi) nodod ostas pārvaldes valdījumā.
(62) Ostas teritorijā apbūves tiesību var nodibināt uz zemi, kas atrodas vairāku ostas pārvaldes valdījumā esošu nekustamo īpašumu sastāvā. Šādā gadījumā apbūves tiesības spēkā esības laikā veicamas darbības, kas nepieciešamas, lai nekustamo īpašumu konfigurācija un robežas pieļautu uzcelto ēku (būvju) iekļaušanu to sastāvā pēc apbūves tiesības izbeigšanās. Ja šādas darbības nav veiktas, ostas pārvalde līdz brīdim, kad izbeidzas tās valdījums uz attiecīgiem nekustamajiem īpašumiem, nodrošina tādu darbu veikšanu, kas nepieciešami, lai uz zemes esošā apbūve atbilstu zemes un būvju vienotības principam.
(63) Ostas teritorijā apbūves tiesību var nodibināt uz zemi, uz kuras atrodas zemes īpašniekam piederošas ēkas (būves), ciktāl tas nepieciešams apbūves tiesības izlietošanai.
(7) Ostas pārvaldei ir tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu. Servitūtu nodibina uz līguma pamata. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un ostas pārvalde nevar vienoties, ostas pārvaldei ir tiesības ierakstīt zemesgrāmatā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu ostas pārvalde zemes īpašniekam maksā atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā.
(71) Juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu var atsavināt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(8) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu)
(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
5
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.05.2000., 22.03.2001., 23.10.2003., 03.11.2005., 12.07.2010., 12.09.2013. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2022.)
Otrā nodaļa
OSTAS PĀRVALDE