Vairogs10. pants
Pacienta datu aizsardzība
(1) Informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc pacienta nāves.
(4) Informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajām personām, ja:
1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām;
2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves.
(5) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām:
1) ārstniecības iestādēm — ārstniecības mērķu sasniegšanai;
2) Datu valsts inspekcijai — nolūkā pārbaudīt personas datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām;
3) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei;
4) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);
5) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai — invaliditātes ekspertīzes veikšanai;
6) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei — likumā noteikto funkciju veikšanai;
7) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);
8) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);
9) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām — rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokļa izvērtēšanai;
10) biedrībai "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs", apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, — ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai;
11) Tieslietu ministrijai — lai nodrošinātu Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanu ārvalstij;
12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai — lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu tās personas nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi, kura nosūtīta uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju;
13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm — karavīru un zemessargu, kā arī valsts aizsardzības dienestā iesaucamo, profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai;
14) nelaimes gadījumā darbā cietušā nodarbinātā darba devējam — nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;
15) valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra", sertificētam aviācijas medicīnas centram, sertificētam aviācijas medicīnas ekspertam — lai izvērtētu civilās aviācijas personāla, kā arī uz civilās aviācijas personāla veselības apliecības saņemšanu pretendējošas personas veselības stāvokļa atbilstību civilās aviācijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
16) apdrošināšanas sabiedrībām — lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanai;
17) Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Māsu asociācijai un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībai — ārstniecības personu sertifikāciju regulējošos normatīvajos aktos noteiktās ārstniecības personas profesionālās darbības izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai;
18) pašvaldības sociālajam dienestam — normatīvajos aktos noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai klientam;
19) sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šos pakalpojumus ar izmitināšanu, — lai sniegtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī grupu dzīvokļa, pansijas un citus sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu;
20) Veselības inspekcijai — lai izskatītu Ārstniecības riska fonda lietu un pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda vai atteikumu to izmaksāt;
21) Zāļu valsts aģentūrai — lai izskatītu iesniegumu par Covid-19 vakcīnas blakusparādību rezultātā pacienta veselībai vai dzīvībai radīto smago vai vidēji smago kaitējumu un pieņemtu lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu to izmaksāt;
22) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram — lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un atvaļinātai amatpersonai.
(51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
1) Slimību profilakses un kontroles centram — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei;
3) Zāļu valsts aģentūrai — farmakovigilances funkciju nodrošināšanai;
4) Veselības inspekcijai — veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai.
(52) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:
1) ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas — ārstniecības mērķu sasniegšanai;
2) farmaceiti un farmaceitu asistenti — farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai;
3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;
4) Veselības inspekcija — veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai, Ārstniecības riska fonda lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda vai atteikumu to izmaksāt;
5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — veselības informācijas sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai un sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību radušos papildu izdevumu atlīdzināšanai;
6) Valsts darba inspekcija — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei;
7) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija — prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzei un darbspēju zaudējuma noteikšanai;
8) Slimību profilakses un kontroles centrs — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;
9) augstskola, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu un ir saņēmusi cilvēka ķermeņa audu un šūnu vai orgānu izmantošanas atļauju, — lai noskaidrotu mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot medicīnas studijām savu ķermeni pēc nāves;
10) Centrālā statistikas pārvalde — lai saskaņā ar oficiālās statistikas programmu un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem attiecībā uz Eiropas statistikas nodrošināšanu par pastāvīgo iedzīvotāju skaita noteikšanu nodrošinātu oficiālo statistiku par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulas (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku 2. panta "c" punktā sniegtajai definīcijai;
11) Zāļu valsts aģentūra — lai izskatītu iesniegumu par Covid-19 vakcīnas blakusparādību rezultātā pacienta veselībai vai dzīvībai radīto smago vai vidēji smago kaitējumu un pieņemtu lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu to izmaksāt;
12) Aizsardzības ministrija — valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības stāvokļa izvērtēšanai;
13) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" — veselības informācijas sistēmas uzturēšanai un ceļu satiksmes negadījumos ievainoto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un stacionēto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām;
14) Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija — lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu personas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.
(53) Šā panta piektajā daļā minētās personas un institūcijas rakstveida pieprasījumā norāda pamatojumu, kāpēc pieprasīta informācija par pacientu, kā arī nepieciešamo datu apjomu. Par informācijas pieprasīšanas pamatotību un nepieciešamo datu apjomu atbild persona un institūcija, kura to pieprasījusi.
(54) Veselības inspekcija šā panta 5.2 daļā norādītās iestādes, kā arī citas iestādes, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tai skaitā informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā, bet šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus — ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, minēto informāciju neatspoguļojot reģistru publiskajā daļā.
(6) Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par šā pacienta veselības stāvokli, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto. Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim informāciju nesniedz, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos un informē par to bāriņtiesu.
(7) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā, pastāvot vienam no šādiem nosacījumiem:
1) pēc analizējamās informācijas nevar tieši vai netieši identificēt pacientu;
2) pacients rakstveidā piekritis, ka informācija par viņu tiek izmantota konkrētā pētījumā.
(8) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā, arī neievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pētījums tiek veikts sabiedrības interesēs;
2) kompetenta valsts pārvaldes iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļāvusi izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā;
3) pacients iepriekš rakstveidā nav aizliedzis viņa datu nodošanu pētniekam;
4) ar samērīgiem līdzekļiem nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu;
5) pētījuma ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu.
(81) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot izglītības iestādes studiju virziena "Veselības aprūpe" studiju programmās paredzēto pētniecības darbu izstrādei, arī neievērojot šā panta septītās daļas nosacījumus, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pētniecības darbs izstrādāts sabiedrības interesēs pirmā vai otrā līmeņa profesionālās, bakalaura, maģistra, rezidentūras vai doktora augstākās medicīniskās izglītības studiju programmas ietvaros;
2) ar samērīgiem līdzekļiem nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu;
3) pētniecības darba ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību ierobežojumu uz privātās dzīves neaizskaramību;
4) pacients iepriekš rakstveidā nav aizliedzis savus datus nodot pētniecībai;
5) ētikas komiteja ir izvērtējusi pētniecības darba atbilstību šīs daļas 1., 2. un 3. punktam, apstiprinājusi pētījuma protokolu un atļāvusi izmantot pacienta datus konkrētajā pētniecības darbā, izvērtējot tā atbilstību pētniecības ētikas principiem un personas datu aizsardzības prasībām, kā arī darba zinātnisko un sociālo vērtību.
(9) Šā panta septītajā, astotajā un 8.1 daļā minēto informāciju ārstniecības iestāde pētījuma vajadzībām sniedz, izdarot par to atzīmi medicīniskajos dokumentos.
(10) Lai nodrošinātu nepilngadīgas personas tiesības un intereses, Valsts policijai, pašvaldības policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Valsts probācijas dienestam, bāriņtiesai, sociālajam dienestam, sociālās korekcijas izglītības iestādes ārstniecības personai un ieslodzījuma vietas ārstniecības personai to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai gadījumos, kad ir radusies pamatota nepieciešamība, bet nav iespējams ar vecāku vai citu likumisko pārstāvju starpniecību vai no paša nepilngadīgā noskaidrot informāciju par nepilngadīgā veselību, ir tiesības ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību saņemt kontaktinformāciju par nepilngadīgā ģimenes ārstu vai pediatru.
12
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013., 17.10.2013., 14.12.2017., 01.11.2018., 03.12.2020., 16.06.2022., 05.04.2023., 13.06.2024. un 15.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 29.01.2026.)