17. pants
Ārstniecības riska fonds

(1) Ārstniecības riska fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārstniecības riska fonda līdzekļu turētājs ir Nacionālais veselības dienests, par pacientam izmaksājamo atlīdzību no Ārstniecības riska fonda lemj Veselības inspekcija. Veselības inspekcijas lēmumu attiecībā uz šā likuma 16. pantā paredzēto no Ārstniecības riska fonda pacientam izmaksājamo atlīdzību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ārstniecības riska maksājumu katru gadu veic ārstniecības iestādes. Ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ārstniecības riska fonda ieņēmumus un izdevumus iekļauj gadskārtējā valsts budžetā atsevišķā pamatbudžeta apakšprogrammā.

(31) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā elektroniski izveidotajam ārstniecības riska maksājuma pieprasījumam ir juridisks spēks arī bez amatpersonas paraksta. Šādā gadījumā uz ārstniecības riska maksājuma pieprasījuma ir norāde "Dokuments sagatavots elektroniski un ir derīgs arī bez paraksta".

(4) Ārstniecības riska fonda līdzekļus izlieto pacientu prasījumu apmierināšanai par viņu dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ārstniecības izdevumiem. Ārstniecības riska fonda līdzekļus ne vairāk kā piecu procentu apmērā no kārtējā gadā veikto ārstniecības riska maksājumu apjoma var izmantot pacientu atlīdzības prasījumu izskatīšanai piesaistīto ārstniecības personu, tai skaitā ārstniecības personu profesionālo organizāciju pārstāvju, darba apmaksai. Šā fonda līdzekļu atlikumu izlieto atlīdzības izmaksai pacientiem nākamajos saimnieciskajos gados.

(5) Ja ārstniecības iestāde nav veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības no šīs ārstniecības iestādes piedzīt visu pacientam izmaksāto atlīdzību.

19

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013., 17.10.2013., 01.11.2018. un 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

17.1 pants. Kompensācija par smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ

(1) Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka tās piešķiršanu, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 euro, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ.

(2) Pacienta kompensācijas pieprasījumu par smagu vai vidēji smagu kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ, izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, kompensācijas pieprasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam.

(3) Pacients kompensāciju par smagu vai vidēji smagu kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ, pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros.

20

(26.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)