7. pants
,

komentārs: Latvija interpretēs 7.pantu tādā redakcijā kā

pirms 2010.gadā veiktajiem atjauninājumiem saskaņā ar attiecīgo

komentāru, kāds tas bija pirms šiem atjauninājumiem.

Konvencija par savstarpējo

administratīvo sadarbību nodokļu jomā, ar 2010. gada protokola

grozījumiem, ar kuru veikti grozījumi Konvencijā

Paziņojumi:

A Pielikums - Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

2.panta pirmās daļas

a) punkta (i) apakšpunkts:

- uzņēmumu ienākuma nodoklis;

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

2.panta pirmās daļas b)

punkta (iii) apakšpunkts:

B. nekustamā īpašuma nodoklis;

C. pievienotās vērtības nodoklis;

D. akcīzes nodoklis.

B Pielikums - Kompetentā iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrija vai tās pilnvarots

pārstāvis.

Atrunas:

Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a"

punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt jebkura veida

palīdzību attiecībā uz šādiem Konvencijas 2.panta pirmās daļas

"b" punktā (turpmāk - "b" punkts)

uzskaitītajiem citas Konvencijas dalībvalsts nodokļiem:

(ii)

apakšpunkts:

obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas maksājami

valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām sociālās

apdrošināšanas institūcijām;

(iii)

apakšpunkts:

A. īpašuma, dāvinājuma vai mantojuma nodokļiem;

E. nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem

transportlīdzekļiem vai par to lietošanu;

F. nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamu īpašumu,

kas nav mehāniskie transportlīdzekļi;

G. jebkuriem citiem nodokļiem;

(iv)

apakšpunkts:

2.panta 1.daļas "b" punkta (iii) apakšpunktā minēto

kategoriju nodokļiem, ko uzliek citas Konvencijas dalībvalsts

politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā.

Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "b"

punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību

nodokļu prasījumu vai administratīvo sodu piedziņā attiecībā uz

visiem nodokļiem, uz kuriem attiecas iepriekš minētā atruna.

Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "c"

punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību

attiecībā uz jebkuru nodokļu prasījumu, kas uz Konvencijas spēkā

stāšanās datumu pastāv attiecībā uz Latvijas Republiku, vai - ja

nodokļu prasījumi attiecas uz nodokļiem, attiecībā uz kuriem

saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" vai

"b" punktu ir noteikta atruna -, kas pastāv pirms

datuma, ar kuru šāda atruna tiek atsaukta.

Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "d"

punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību

dokumentu izsniegšanā attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz kuriem

saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" punktu

ir noteikta atruna.

Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "f"

punktu Latvijas Republika patur tiesības piemērot 28.panta

septīto daļu, tikai lai sniegtu administratīvo palīdzību

attiecībā uz taksācijas periodu, kas sākās 1.janvārī vai pēc

1.janvāra trešajā gadā pirms gada, kurā attiecībā uz Latvijas

Republiku stājās spēkā ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā

Konvencija, vai, ja nav taksācijas perioda, attiecībā uz

administratīvo palīdzību, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu

kalendārā gada 1.janvārī vai pēc 1.janvāra trešajā gadā pirms

gada, kurā attiecībā uz Latvijas Republiku stājās spēkā ar

2010.gada 27.maija Protokolu grozītā Konvencija.

Deklarācijas:

Saskaņā ar Konvencijas 4.panta trešo daļu Latvijas Republika

paziņo, ka saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem tās

iestādes var pirms tam informēt tās rezidentus vai

valstspiederīgos par informācijas, kas attiecas uz šīm personām,

pārsūtīšanu saskaņā ar 5. un 7.pantu.

Investīcijas un daudznacionāli

uzņēmumi

Padomes lēmums, ar kuru pieņemts

Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodekss [OECD/C(61)96]

Padomes lēmums, ar kuru pieņemts

Neredzamo darbību liberalizācijas kodekss [OECD/C(61)95]

Latvijas Republika ierosina atrunas Kapitāla plūsmu

liberalizācijas kodeksam un Neredzamo darbību liberalizācijas

kodeksam saskaņā ar šo kodeksu 2.panta (b) punktu. Atrunu

saraksts ir sniegts šī Noslēguma paziņojuma 2. un

3.pielikumā.

Latvijas Republika vēlas uzņemties šādas saistības attiecībā

uz liberalizācijas kodeksiem:

"Saskaņā 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijas par

starptautisko līgumu tiesībām ar 27.pantu Latvija apņemas ievērot

saistības, ko tā pievienošanās līgumā ar OECD uzņemsies attiecībā

uz OECD liberalizācijas kodeksiem pat gadījumos, ja Latvijas

Republikas tiesību normas ir pretrunā ar šādām

saistībām."

Padomes lēmuma par nacionālo režīmu

trešā aktualizētā versija [C(91)147/FINAL]

Saskaņā ar Padomes lēmuma par valsts režīmu trešo aktualizēto

versiju [C(91)147 ar grozījumiem] Latvijas Republika ierosina

zināmus izņēmumus valsts režīmam. Izņēmumu saraksts ir sniegts

Noslēguma paziņojuma 4.pielikumā.

Publiskā pārvaldība

Padomes rekomendācijas par publisko

iepirkumu [C(2015)2]

Laika posms: Latvija pieņem iepriekš minēto instrumentu ar

ieviešanas laiku līdz 2018.gada beigām attiecībā uz e-iepirkuma

elementiem.

Tūrisms

Padomes lēmums - rekomendācija par starptautisko tūrisma

politiku [C(85)165/FINAL]

Atrunas 1.pielikumam:

Atruna b) sadaļas (i) punktam

40 cigaretes vai 20 cigarillas vai 50 gramu smēķējamās tabakas

personām, kas neceļo ar gaisa transportu. Tabakas izstrādājumu

imports ir atļauts jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko

izmanto no individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz

100 procentus. Alkohola un tabakas izstrādājumu imports ir

atļauts ceļotājiem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Kvantitatīvie ierobežojumi nav noteikti smaržu, kafijas un tējas

importam, šie izstrādājumi tiek uzskatīti par "pārējām

precēm", un uz tiem attiecas monetārie robežlielumi.

Atruna b) sadaļas (iii) punktam

Ceļotāji, kas izmanto sauszemes transportu, var bez muitas

nodevām un nodokļiem ievest citas preces, ja to vērtība

nepārsniedz 300 EUR (apmēram 266 norēķina vienības), un ceļotāji,

kas izmanto gaisa vai jūras transportu - ja preču vērtība

nepārsniedz 430 EUR (apmēram 381 norēķina vienības). Bērni, kas

jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ceļošanas veida bez muitas

nodevu un nodokļu nomaksas var ievest citas preces, ja preču

vērtība nepārsniedz 285 EUR (apmēram 252 norēķina vienības).

Atruna d) sadaļas (i) punktam

Ārvalstnieks var vadīt transportlīdzekli Latvijā, ja viņam ir

klāt:

• Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās

tirdzniecības asociācijas dalībvalsts izsniegta vadītāja

apliecība;

• vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Vīnes

konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās vadītāja apliecību

kategorijas;

• vadītāja apliecība, kurā nav norādītas 1968.gada Vīnes

konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās transportlīdzekļu

kategorijas. Ar šādu vadītāja apliecību personai atļauts vadīt

tikai B kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ja

izdevējvalstī šī vadītāja apliecība dod tiesības vadīt

automobili. Ja vadītāja apliecībā ieraksti nav izdarīti ar latīņu

alfabēta burtiem, persona uzrāda notariāli apliecinātu tulkojumu

latviešu valodā.

Apsvērums par II pielikumu:

Apsvērums par a) sadaļu

Latvija kā Šengenas līguma dalībvalsts ievēro ES kopīgo vīzu

politiku. Vīzu saņemšana un ieceļošana valstī notiek saskaņā ar

Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko

izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot

dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo

valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13.

jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), ES

nolīgumiem ar trešajām valstīm par vīzu atvieglotu izsniegšanu,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006.

gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem,

kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu

kodekss). Latvija saglabā tiesības izsniegt vienreizējas

ieceļošanas vīzas.

2. PIELIKUMS:

ATRUNU SARAKSTS KAPITĀLA PLŪSMU LIBERALIZĀCIJAS KODEKSAM

LATVIJA

saraksts

I/A

- Tiešās investīcijas:

- ko attiecīgajā valstī veikuši nerezidenti.

Piezīme: Atruna attiecas

tikai uz, gadījumiem, kad:

i) īpašumā iegūst šādu

zemi:

• lauksaimniecības un meža zemi;

• zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu

atradnēs;

• zemi valsts pierobežas joslā un

• zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču

aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad zeme paredzēta

apbūvei;

izņemot gadījumus, kad zemi

iegūst īpašumā ES dalībvalsts pilsoņi vai

kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas un citu ES valstu

pilsoņu īpašumā.

Atruna par zemes iegūšanu

īpašumā nebūs spēkā pēc 2019.gada 31.decembra;

ii) Gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuru sniegšanai

var izsniegt licenci tikai aviosabiedrībām, kas ar

akciju kontrolpaketes starpniecību pieder ES un EEZ

dalībvalstīm un/vai valstspiederīgajiem vai ir to faktiskā

kontrolē, ja vien ES parakstītā starptautiskā nolīgumā nav

paredzēts citādi.

iii) Privātiem apsardzes un

novērošanas pakalpojumiem - kontrolpakete ārvalstu

ieguldītājiem, izņemot ES dalībvalsts ieguldītājus.

Atruna par privātiem

apsardzes un novērošanas pakalpojumiem nebūs spēkā pēc

2019.gada 31.decembra.

iv) Tiktāl, cik saskaņā ar ES Direktīvu

2009/65/EK pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu

uzņēmuma (PVKIU) turētājbankai vai nu jāreģistrē sava

juridiskā adrese PVKIU piederības dalībvalstī vai jābūt

reģistrētai attiecīgajā ES dalībvalstī, ja tā juridiskā

adrese ir kādā citā ES dalībvalstī.

B saraksts

III/A1

- Darbības ar nekustamiem īpašumiem:

- Darbības, ko nerezidenti veic attiecīgajā valstī:

Piezīme: Atruna attiecas

tikai uz gadījumiem, kad īpašumā iegūst šāda veida

zemi:

• lauksaimniecības un meža zemi;

• zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu

atradnēs;

• zemi Latvijas valsts pierobežas joslā un

• zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču

aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad zeme paredzēta

apbūvei;

izņemot gadījumus, kad zemi

iegūst īpašumā ES dalībvalsts pilsoņi vai

kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas un citu ES valstu

pilsoņu īpašumā un ko viņi pilnībā kontrolē.

Atruna par zemes iegūšanu

nebūs spēkā pēc 2019.gada 31. decembra.

A saraksts

VIII(i)/B

- Kredīti, kas tieši saistīti ar starptautiskiem

tirdzniecības darījumiem vai ar starptautisku pakalpojumu

sniegšanu:

(i) Gadījumos, kad rezidents piedalās pamatā esošā

tirdzniecības vai pakalpojumu darījumā.

B. Kredīti, ko rezidenti izsnieguši nerezidentiem.

Piezīme: Atruna attiecas

tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālā

kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru nerezidentiem

izsniegtie aizdevumi pārsniedz 5% no kopējiem aktīviem.

B saraksts

VIII(ii)/B

ii) Gadījumos, kad pamatā esošā tirdzniecības vai

pakalpojumu darījumā nepiedalās neviens rezidents.

B. Kredīti, ko rezidenti izsnieguši nerezidentiem.

Piezīme: Atruna attiecas

tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālā

kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru nerezidentiem

izsniegtie aizdevumi pārsniedz 5% no kopējiem aktīviem.

B saraksts

IX/B

- Finanšu kredīti un aizdevumi:

B. Kredīti un aizdevumi, ko rezidenti izsnieguši

nerezidentiem.

Piezīme: Atruna attiecas

tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālā

kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru nerezidentiem

izsniegtie aizdevumi pārsniedz 5% no kopējiem aktīviem.

A saraksts

XI/A

- Noguldījumu kontu operācijas:

- Nerezidentu operācijas ar kontu

rezidentkredītiestādēs.

Piezīme: Atruna attiecas

tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālās

likviditātes prasības un noteikt augstākas minimālā

kapitāla prasības bankām, kurām vairāk par 20% no kopējiem

aktīviem tiek finansēti no nerezidentiem piesaistītiem

noguldījumiem.

3. PIELIKUMS:

ATRUNU SARAKSTS neredzamo

darbību liberalizācijas kodeksam

LATVIA

C/3

Autopārvadājumi: pasažieru un kravu pārvadājumi, tostarp

fraktēšana

Piezīme: Atruna, kas

neattiecas uz ES pakalpojumu sniedzējiem, attiecas uz šādām

darbībām:

i) attiecībā uz

pasažieriem:

• tranzīts;

• pārvadājumi "ar

slēgtām durvīm";

• pasažieru uzņemšana un

izsēdināšana starptautiskā reisā;

• iekšzemes pārvadājumi;

ii) attiecībā uz kravu

pārvadājumiem:

• tranzīts:

• kravu piegāde starptautiskā

reisā;

• kravu uzņemšana

atpakaļbraucienā, kad apstiprināta kravas uzņemšana;

• kravu uzņemšana

atpakaļbraucienā, kad apstiprināta kravas piegāde;

• kravas uzņemšana

starptautiskā reisā;

• iekšzemes pārvadājumi.

D/2

Kravu apdrošināšana starptautiskā tirdzniecībā

A pielikuma I pielikuma

1.daļa, D/2

Piezīme: Atruna, kas iekļauj

reklāmas pasākumus, attiecas tikai uz transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligāto apdrošināšanu, ko veic ārvalstu

apdrošinātāji, kas nav ES reģistrēti uzņēmumi.

D/3

Dzīvības apdrošināšana

A pielikuma I pielikuma

1.daļa, D/3, 1.un 3.punkts

Piezīmes: Atruna, kas iekļauj

reklāmas pasākumus, neattiecas uz:

i) ES reģistrētu uzņēmumu

sniegtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem vai,

ii) ja apdrošināšanas līgums

noslēgts pēc apdrošināšanas ņēmēja iniciatīvas.

D/4

Cita veida apdrošināšana

A pielikuma I pielikuma

1.daļa, D4, 4., 5. un 6.punkts

Piezīmes: Atruna, kas iekļauj

reklāmas pasākumus, neattiecas uz:

i) ES reģistrētu uzņēmumu

sniegtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem vai,

ii) ja apdrošināšanas līgums

noslēgts pēc apdrošināšanas ņēmēja iniciatīvas.

D/7

Uzņēmumi, kas sniedz citus apdrošināšanas

pakalpojumus

A pielikuma I pielikuma IV

daļa, D/7

Piezīmes: Atruna, kas iekļauj

reklāmas pasākumus, attiecas tikai uz to apdrošināšanas

starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav ES reģistrēti

uzņēmumi.

D/8

Privātās pensijas

A pielikuma I pielikuma IV

daļa, D/8

Piezīmes: Atruna, kas iekļauj

reklāmas pasākumus, attiecas tikai uz privāto pensiju

pakalpojumiem, ko Latvijā sniedz nerezidentu pakalpojumu

sniedzēji, kas nav ES reģistrēti uzņēmumi, ja vien klients

pakalpojumu nav izvēlējies pēc savas iniciatīvas.

E/1

Maksājumu pakalpojumi:

Piezīme: Atrunas attiecas

tikai uz:

i) naudas karšu un

kredītkaršu izsniegšanu, ja to veic citi, nevis ES

licencēti pakalpojumu sniedzēji un

ii) elektronisko līdzekļu

pārskaitījumu pakalpojumiem, ja tos sniedz citi, nevis ES

licencēti pakalpojumu sniedzēji.

E/2

Banku un ieguldījumu pakalpojumi

Piezīme: Atrunas attiecas

tikai uz finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu un

brokeru pakalpojumiem ieguldījumu un banku jomā, ko Latvijā

sniedz pakalpojumu sniedzēji, kas nav licencēti ES.

E/4

Aktīvu pārvaldība

Piezīme: Atrunas attiecas

tikai uz pakalpojumiem, ko Latvijā sniedz nerezidenti, kas

nav ES licencēti pakalpojumu sniedzēji.

E/7

Nosacījumi nerezidentu ieguldītāju filiāļu, aģentūru

u.c. reģistrēšanai un darbībai banku un finanšu pakalpojumu

nozarē.

A pielikuma II pielikuma

1.punkts

Piezīme: Saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK, pārvedamu

vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU)

turētājbankai vai nu jāreģistrē sava juridiskā adrese PVKIU

piederības dalībvalstī vai jābūt reģistrētai attiecīgajā ES

dalībvalstī, ja tā juridiskā adrese ir kādā citā ES

dalībvalstī.

L/6

Profesionāli pakalpojumi (tostarp grāmatvežu,

mākslinieku, konsultantu, ārstu, inženieru, ekspertu,

juristu u.c. pakalpojumi).

Piezīme: Atruna attiecas

tikai uz pārrobežu pakalpojumiem, ko, nodrošinot aizstāvību

krimināllietās, Latvijā sniedz zvērināti advokāti, kas nav

ES dalībvalsts pilsoņi.

4. PIELIKUMS:

NACIONĀLĀ REŽĪMA IZŅĒMUMU SARAKSTS SASKAŅĀ AR Padomes lēmuma par nacionālo režīmu

trešO aktualizētO versijU

[C(91)147 AR

GROZĪJUMIEM]

LATVIJA

A. Izņēmumi nacionālā līmenī

I. Ārvalstu pilsoņu kontrolē esošu uzņēmumu

investīcijas

Nekustamais īpašums: Zemi var iegūt īpašumā visas

fiziskas un juridiskas personas, izņemot zemi Latvijas valsts

pierobežas joslā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās,

dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu

zonās, lauksaimniecības un meža zemi, zemi valsts nozīmes derīgo

izrakteņu atradnēs, ko var iegūt īpašumā tikai:

• Latvijas pilsoņi un citu ES dalībvalstu, EEZ valstu un

Šveices pilsoņi;

• valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrības;

• Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citā

ES dalībvalstī vai EEZ valstī, vai Šveicē reģistrētas

kapitālsabiedrības, kuras reģistrējušās kā nodokļu maksātājs

Latvijas Republikā, un kuras pilnībā vai atsevišķi pieder

Latvijas pilsoņiem, citu ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices

pilsoņiem, Latvijas valstij un pašvaldībām, vai kuras pieder

fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvijas

Republika līdz 1996. gada 31. decembrim ir parakstījusi un

ratificējusi starptautisku līgumu par ieguldījumu veicināšanu un

aizsardzību, vai līgumu, kas parakstīts un ratificēts pēc šī

datuma, ja tas paredz savstarpējas tiesības iegūt zemi

īpašumā.

Juridiskais pamatojums: Likums "Par zemes privatizāciju

lauku apvidos" (publicēts "Latvijas Republikas

Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 32.nr.,

20.08.1992., ar grozījumiem, kas stājas spēkā 2014. gada 1.

augustā) un likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās" (publicēts "Latvijas Republikas Augstākās

Padomes un Valdības Ziņotājs", 14.nr., 13.12.1991).

Gaisa satiksme: Valstī reģistrētā aviosabiedrībā akciju

kontrolpaketei jāpieder ES un EEZ dalībvalstīm un/vai to

valstspiederīgajiem un jāatrodas ES un EEZ dalībvalstu un/vai to

valstspiederīgo faktiskā kontrolē, ja vien ES parakstītā

starptautiskā nolīgumā nav paredzēts citādi.

Juridiskais pamatojums: Likums "Par aviāciju"

(publicēts "Latvijas Vēstnesis", Nr.123,

20.10.1994.).

Azartspēles un izlozes: Azartspēļu un izložu

organizēšanas licences izsniedz tikai uzņēmumiem, kuros ārvalstu

dalībnieku vai akcionāru daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā

nepārsniedz 49 procentus. Šī prasība neattiecas uz Eiropas

Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu

ieguldītājiem (rezidentiem), kā arī uz gadījumiem, kad ārvalstu

ieguldījumiem atšķirīgus noteikumus paredz Saeimas apstiprinātie

starptautiskie līgumi.

Juridiskais pamatojums: Azartspēļu un izložu likums

(26.09.2013.)

Privāti apsardzes un novērošanas pakalpojumi: Uzņēmumi,

kuros ārvalstu ieguldītāji, izņemot ES dalībvalstu un Eiropas

Ekonomikas zonas (EEZ) valstu ieguldītājus, ir ieguvuši (tiešā

vai netiešā veidā) kontrolpaketi, nav tiesīgi saņemt speciālo

atļauju (licenci) sniegt privātus apsardzes un novērošanas

pakalpojumus.

Juridiskais pamatojums: Apsardzes darbības likums (publicēts

"Latvijas Vēstnesis" Nr.47, 06.03.2014.).

II. Oficiālais atbalsts un subsīdijas

Nav.

III. Nodokļu

saistības

Nav.

IV. Valsts un

pašvaldību iepirkums

Nav.

V. Piekļuve

finansējumam vietējā līmenī

Nav.

B. Izņēmumi administratīvi

teritoriālajām vienībām

Nav.

5. PIELIKUMS: TO

IZVĒLES PASĀKUMU UN STRUKTŪRVIENĪBU SARAKSTS, KUROS LATVIJA VĒLAS

IESAISTĪTIES

• Starptautiskais mācību vides pētījums (Programme for

Teaching and Learning International Survey - TALIS)

• Starptautiska skolēnu novērtēšanas programma (Programme

for International Student Assessment - PISA)

• Globālais forums par caurskatāmību un informācijas apmaiņu

nodokļu jomā (Global Forum on Transparency and Exchange of

Information for Tax Purposes)

• OECD šķirņu sertifikācijas shēmas sēklu apritei

starptautiskajā tirgū (zālāju un pākšaugu sēklas; graudaugi)

(OECD Schemes for the Varietal Certification of Seed Moving in

International Trade (Grass and Legume Seed; Cereals))

• Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programma (Co-operative Action

Programme on Local Economic and Employment Development -

LEED)

• Starptautiskais transporta forums (International

Transport Forum)

• Īpašā ķīmisko vielu kontroles programma (Special

Programme on the Control of Chemicals)

PADOMES LĒMUMS

UZAICINĀT LATVIJAS REPUBLIKU PIEVIENOTIES OECD KONVENCIJAI

(Pieņemts Padomes 1333.sesijā

2016.gada 11.maijā)

PADOME,

ņemot vērā 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un

attīstības organizāciju (turpmāk tekstā -

"Konvencija") un īpaši tās 5. panta "a"

punktu un 16. pantu;

ņemot vērā 2013. gada 29. maijā pieņemto Padomes rezolūciju

par OECD paplašināšanos (Strengthening the OECD's Global

Reach), kurā paziņots par Padomes lēmumu sākt iestāšanās

sarunas ar Latvijas Republiku [C(2013)58/FINAL];

ņemot vērā "Ceļa karti" Latvijas dalībai OECD

Konvencijā [C(2013)122/FINAL], ko Padome pieņēma 2013. gada 15. oktobrī

un kurā norādīti noteikumi, nosacījumi un process, Latvijas

Republikai pievienojoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijai (turpmāk tekstā - "pievienošanās "Ceļa

karte"");

ņemot vērā Ģenerālsekretāra ziņojumu par Latvijas

pievienošanos Organizācijai [C(2016)77/REV1];

ņemot vērā Latvijas Republikas valdības noslēguma paziņojumu

2016. gada 29. aprīlī par to, ka Latvijas Republika pieņem

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts

saistības C(2016)54/REV1;

ņemot vērā pievienošanās "Ceļa kartē" uzskaitīto

OECD komiteju oficiālos atzinumus [C(2016)55];

ņemot vērā Ģenerālsekretāra vēstuli par Latvijas nostāju par

tiesību aktiem, kas nav vērtēti OECD komitejās [C(2016)56];

ņemot vērā 2014. gada 5. maijā parakstīto Latvijas Republikas

un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām,

imunitātēm un atvieglojumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 7.

novembrī;

uzskatot, ka Latvijas Republikas valdība ir gatava uzņemties

organizācijas dalībvalsts saistības;

NOLEMJ:

1. Latvijas Republiku uzaicina pievienoties Konvencijai ar

noteikumiem, kas ierosināti Latvijas Republikas valdības

noslēguma paziņojumā C(2016)54/REV1, un tiem, kas norādīti

turpmāk.

2. Par katru Organizācijas tiesību aktu, kas ir pieņemts starp

šī Lēmuma datumu un datumu, kad Latvijas Republika pievienojas

Konvencijai, Latvijas Republika sniedz savu viedokli trīs mēnešu

laikā pēc šā tiesību akta pieņemšanas.

3. No datumu, kad Latvijas Republika ir pievienojusies

Konvencijai, ir uzskatāmi par izbeigtiem iepriekšējie līgumi par

Latvijas Republikas piedalīšanos OECD struktūrvienībās kā

dalībniecei, kas nav Organizācijas dalībvalsts. No šī datuma

Latvijas Republika piedalīsies šajās OECD struktūrvienībās kā

Organizācijas dalībvalsts.

4. Pēc pievienošanās Konvencijai Latvijas Republika sniedz

šādus progresa ziņojumus OECD struktūrvienībām:

• Korporatīvās pārvaldības komitejai: Progresa ziņojumu

komitejai un tās darba grupai 2017. gada pavasarī un turpmāk kā

prasīts;

• Veselības komitejai: Progresa ziņojumu divu gadu laikā pēc

pievienošanās Organizācijai.

5. Latvijas Republika ieguldīs finanšu resursus, lai

atbalstītu minēto pēcpievienošanās progresa ziņojumu izvērtēšanu.

Ģenerālsekretāra sagatavotais gadskārtējais Latvijas

pēcpievienošanās progresa pārskats ir publiskojams.

PARAKSTĪTS Parīzē, 2016. gada 2. jūnijā angļu un franču

valodā.

Latvijas Republikas vārdā

Ekonomiskās sadarbības un

attīstības organizācijas vārdā

Māris KUČINSKIS

Angel GURRÍA

Ministru prezidents

Ģenerālsekretārs

Konvencija par Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizāciju

Parīzē 1960. gada 14. decembrī

Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas Republikas, Beļģijas

Karalistes, Dānijas Karalistes, Francijas Republikas, Grieķijas

Karalistes, Islandes Republikas, Itālijas Republikas, Īrijas,

Kanādas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes,

Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Norvēģijas

Karalistes, Portugāles Republikas, Spānijas, Šveices

Konfederācijas, Turcijas Republikas, Vācijas Federatīvās

Republikas un Zviedrijas Karalistes VALDĪBAS,

IEVĒROJOT, ka ekonomiskā stiprība un labklājība ir

būtiski Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķu sasniegšanai,

individuālās brīvības saglabāšanai un vispārējās labklājības

palielināšanai;

UZSKATOT, ka virzību uz šiem mērķiem var ļoti iedarbīgi

veicināt, stiprinot sadarbības tradīcijas, kas starp tām

izveidojušās,

ATZĪSTOT, ka Eiropas tautsaimniecības atjaunotne un

panākumi, ko ievērojami sekmējusi šo valstu dalība Eiropas

Ekonomiskās sadarbības organizācijā, ir pavēruši jaunas iespējas

šīs tradīcijas stiprināšanai un tās izmantošanai jauniem

uzdevumiem un plašākiem mērķiem;

PĀRLIECINĀTAS, ka plašāka sadarbība sniegs nozīmīgu

ieguldījumu miermīlīgu un harmonisku attiecību veidošanā starp

pasaules tautām;

ATZĪSTOT, ka aizvien palielinās to saimnieciskā

mijatkarība;

APŅĒMĪBĀ apspriežoties un sadarbojoties efektīvāk

izmantot savas jaudas un iespējas, lai rosinātu savu

tautsaimniecību vislielāko ilgtspējīgo izaugsmi un uzlabotu savu

tautu ekonomisko un sociālo labklājību;

UZSKATOT, ka ekonomiski attīstītākajām nācijām ir

jāsadarbojas, cik vien tas iespējams, palīdzot valstīm to

ekonomiskajā attīstībā;

ATZĪSTOT, ka turpmāka pasaules tirdzniecības attīstība

ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas rosina valstu

ekonomisko attīstību un starptautisko ekonomisko attiecību

uzlabošanos; un

APŅĒMĪBĀ virzīties uz šiem mērķiem atbilstoši savām

saistībām citās starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kuru

dalībvalstis tās ir, vai saskaņā ar līgumiem, ko tās ir

noslēgušas;

TĀDĒĻ IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, lai Eiropas

Ekonomiskās sadarbības organizāciju pārdibinātu par Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizāciju:

1.

pants

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk

tekstā "Organizācija") mērķi ir veicināt politikas

virzienus, kas izstrādāti, lai:

(a) sasniegtu visaugstāko ilgtspējīgo ekonomisko izaugsmi un

nodarbinātību un celtu dzīves līmeni dalībvalstīs, vienlaikus

saglabājot finanšu stabilitāti un tā sniedzot ieguldījumu

pasaules ekonomikā;

(b) sekmētu dalībvalstu un trešo valstu tautsaimniecību

līdzsvarotu augšupeju ekonomiskās attīstības procesā; un

(c) sekmētu pasaules tirdzniecības paplašināšanos atbilstoši

daudzpusējas sadarbības un nediskriminēšanas pieejai un saskaņā

ar starptautiskām saistībām.

2.

pants

Tiecoties uz šiem mērķiem, dalībvalstis vienojas, ka tās gan

atsevišķi, gan kopīgi:

(a) veicinās savu ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu;

(b) veicinās savu resursu attīstību zinātnes un tehnoloģijas

jomā, rosinās pētniecību un sekmēs profesionālo apmācību;

(c) realizēs politiku, kas izstrādāta, lai sasniegtu

ekonomisko izaugsmi un iekšējo un ārējo finansiālo stabilitāti un

izvairītos no procesiem, kas varētu apdraudēt šo vai citu valstu

tautsaimniecību;

(d) ieguldīs pūles, lai samazinātu vai novērstu šķēršļus preču

un pakalpojumu, un kārtējo maksājumu apmaiņai un uzturētu un

paplašinātu kapitāla aprites liberalizāciju;

(e) sniegt ieguldījumu gan dalībvalstu, gan trešo valstu

ekonomiskās attīstības procesā ar atbilstīgiem līdzekļiem, jo

īpaši ar kapitāla plūsmu uz šīm valstīm, ņemot vērā, cik svarīgi

to tautsaimniecībai ir saņemt tehnisko palīdzību un nodrošināt

eksporta tirgu paplašināšanos.

3.

pants

Lai sasniegtu 1. pantā norādītos mērķus un veiktu 2. pantā

uzskaitītos uzdevumus, dalībvalstis vienojas, ka tās:

(a) informēs cita citu un sniegs Organizācijai informāciju,

kas tai nepieciešama savu uzdevumu veikšanai;

(b) nepārtraukti savstarpēji konsultēsies, veiks pētījumus un

piedalīsies projektos, par kuriem vienojušās; un

(c) cieši sadarbosies un atbilstīgos gadījumos veiks saskaņotu

rīcību.

4.

pants

Šīs Konvencijas līgumslēdzējas puses ir Organizācijas

dalībvalstis.

5.

pants

Lai sasniegtu savus mērķus, Organizācija var:

(a) pieņemt lēmumus, kas, ja vien nav paredzēts citādi, ir

saistoši visām dalībvalstīm;

(b) sniegt rekomendācijas dalībvalstīm; un

(c) slēgt vienošanās ar dalībvalstīm, trešām valstīm un

starptautiskām organizācijām.

6.

pants

1. Ja vien īpašos gadījumos Organizācija vienprātīgi nelemj

citādi, lēmumus pieņem un rekomendācijas sniedz, visām

dalībvalstīm savstarpēji vienojoties.

2. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Ja dalībvalsts atturas

no balsošanas, šāda atturēšanās nepadara lēmumu vai rekomendāciju

par spēkā neesošu, un tie attiecas uz citām dalībvalstīm, bet ne

uz atturējušos dalībvalsti.

3. Neviens lēmums nav saistošs nevienai dalībvalstij, līdz tā

nav izpildījusi savu konstitucionālo procedūru prasības. Pārējās

dalībvalstis var vienoties, ka šāds lēmums tām ir piemērojams

pagaidu kārtībā.

7.

pants

Padome, kurā pārstāvētas visas dalībvalstis, ir institūcija,

kas pieņem visus Organizācijas normatīvos aktus. Padome var

sasaukt sēdes ministru vai pastāvīgo pārstāvju līmenī.

8.

pants

Katru gadu Padome ieceļ priekšsēdētāju, kas vada Padomes sēdes

ministru līmenī, un divus priekšsēdētāja vietniekus.

Priekšsēdētāju var iecelt veikt amata pienākumus uz vēl vienu

papildus pilnvaru termiņu.

9.

pants

Padome var izveidot Izpildkomiteju vai savā pakļautībā esošas

institūcijas, ja tādas varētu būt nepieciešamas Organizācijas

mērķu sasniegšanai.

10.

pants

1. Ģenerālsekretāru, kas atbild Padomes priekšā, uz pieciem

gadiem ieceļ Padome. Viņam palīdz viens vai vairāki

ģenerālsekretāra vietnieki vai ģenerālsekretāra palīgi, ko pēc

ģenerālsekretāra ieteikuma ieceļ Padome.

2. Ģenerālsekretārs pilda Padomes priekšsēdētāja pienākumus

pastāvīgo pārstāvju sēdēs. Viņš sniedz palīdzību Padomei visos

atbilstošos veidos un var iesniegt ierosinājumus Padomei vai

jebkurai citai Organizācijas struktūrvienībai.

11.

pants

1. Ģenerālsekretārs ieceļ Organizācijai vajadzīgos darbiniekus

saskaņā ar Padomes apstiprinātiem organizatoriskiem plāniem.

Personāla nolikumu apstiprina Padomē.

2. Ievērojot Organizācijas starptautisko raksturu,

ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieki vai palīgi un

darbinieki nelūdz un nesaņem norādījumus ne no vienas dalībvalsts

un ne no vienas valdības vai iestādes ārpus Organizācijas.

12.

pants

Saskaņā ar Padomes noteikto kārtību Organizācija var:

(a) vērsties ar paziņojumiem pie trešām valstīm vai

organizācijām;

(b) nodibināt un uzturēt attiecības ar trešām valstīm vai

organizācijām; un

(c) aicināt trešo valstu valdības vai organizācijas

piedalīties Organizācijas darbībā;

13.

pants

Eiropas Kopienu, kas nodibinātas ar 1951. gada 18. aprīļa

Parīzes līgumu un 1957. gada 25. marta Romas līgumu, pārstāvība

Organizācijā ir noteikta šīs Konvencijas papildprotokolā Nr.

1.

14.

pants

1. Parakstītājvalstis ratificē vai apstiprina šo Konvenciju

saskaņā ar savām konstitūcijām.

2. Ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentus nodod glabāšanā

Francijas Republikas valdībai, kas ar šo pantu ir iecelta par

Konvencijas depozitāriju.

3. Šī Konvencija stājas spēkā:

a) līdz 1961. gada 30. septembrim, kad visas

parakstītājvalstis ir deponējušas ratificēšanas vai pieņemšanas

instrumentus; vai

(b) 1961. gada 30. septembrī, ja līdz šim datumam piecpadsmit

vai vairāk parakstītāju valstu deponējušas šādus instrumentus

attiecībā uz šīm parakstītājvalstīm, un pēc tam attiecībā uz

jebkuru citu parakstītājvalsti, tai deponējot savu ratificēšanas

vai pieņemšanas instrumentu.

(c) pēc 1961. gada 30. septembra, bet ne vēlāk kā divus gadus

pēc šīs Konvencijas parakstīšanas, kad piecpadsmit vai vairāk

parakstītājvalstu deponējušas šādus instrumentus attiecībā uz šīm

parakstītājvalstīm, un pēc tam attiecībā uz jebkuru citu

parakstītājvalsti, tai deponējot savu ratificēšanas vai

pieņemšanas instrumentu.

4. Jebkura parakstītājvalsts, kas nav deponējusi savu

ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu, kad Konvencija stājas

spēkā, var piedalīties Organizācijas darbībā ar nosacījumiem, ko

paredz Organizācijas un šādas parakstītājvalsts vienošanās.

15.

pants

Ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā notiek Eiropas Ekonomiskās

sadarbības organizācijas pārdibināšana, un pēc tam tās mērķi,

pilnvaras, iestādes un nosaukums būs tādi, kā noteikts šajā

Konvencijā. Organizācija turpina Eiropas Ekonomiskās sadarbības

organizācijas juridisko personību, bet Eiropas Ekonomiskās

sadarbības organizācijas lēmumiem, rekomendācijām un rezolūcijām,

lai tie būtu spēkā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, ir

nepieciešams Padomes apstiprinājums.

16.

pants

Padome var nolemt uzaicināt jebkuru valdību, kas ir gatava

uzņemties dalībvalsts pienākumus, pievienoties šai Konvencijai.

Šādiem lēmumiem jābūt vienprātīgiem ar noteikumu, ka katrā

atsevišķā gadījumā Padome var vienprātīgi nolemt, ka pieļaujama

atturēšanās, un tad, neraugoties uz 6. panta noteikumiem, lēmums

attiecas uz visām dalībvalstīm. Pievienošanās stājas spēkā pēc

tam, kad depozitāram iesniegts pievienošanās instruments.

17.

pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var pārtraukt Konvencijas

piemērošanu attiecībā uz sevi, divpadsmit mēnešus iepriekš par to

paziņojot depozitārijam.

18.

pants

Organizācijas galvenā mītne ir Parīzē, ja vien Padome

nevienojas citādi.

19.

pants

Organizācijas tiesībspēja un rīcībspēja, un Organizācijas, tās

amatpersonu un dalībvalstu pārstāvju privilēģijas, atvieglojumi

un imunitātes ir tādas, kā noteikts šīs Konvencijas

papildprotokolā Nr. 2.

20.

pants

1. Katru gadu saskaņā ar Padomes pieņemtajiem finanšu

noteikumiem ģenerālsekretārs iesniedz Padomei apstiprināšanai

gada budžetu, pārskatus un tādus papildu budžetus, ko pieprasa

Padome.

2. Pēc Padomes vienošanās Organizācijas vispārējās izmaksas

samērīgi sadala pēc skalas, par ko ir nolēmusi Padome. Citus

izdevumus finansē tā, kā nolemj Padome.

21.

pants

Saņemot jebkuru ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās

instrumentu vai jebkuru paziņojumu par pārtraukšanu, depozitārijs

par to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm un Organizācijas

ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, šim mērķim attiecīgi pilnvarotas

personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada

četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem

esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, ko deponē

depozitāram, kurš izsniegs apliecinātas kopijas visām

parakstītājvalstīm.

Konvencijas par OECD

Papildprotokols Nr. 1

1960. gada 14. decembris

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijas

PARAKSTĪTĀJVALSTIS

IR VIENOJUŠĀS par turpinājumā norādīto:

1. Eiropas Kopienu, kuras dibinātas ar 1951. gada 18. aprīļa

Parīzes līgumu un 1957. gada 25. marta Romas līgumu, pārstāvību

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā nosaka saskaņā

ar šo līgumu institucionālajām normām.

2. Šīs organizācijas darbībā piedalās Eiropas Ekonomikas

kopienas komisija un Eiropas Atomenerģijas kopienas komisija, kā

arī Eiropas Ogļu un tērauda kopienas augstākā iestāde.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir

parakstījušas šo Protokolu.

SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada

četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem

esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru uzglabās

Francijas Republikas valdība, kas izsniegs visām

parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas.

Konvencijas par OECD

Papildprotokols Nr. 2

Parīzē 1960. gada 14. decembrī

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk

tekstā "Organizācija") konvencijas

PARAKSTĪTĀJVALSTIS;

IR VIENOJUŠĀS par turpinājumā norādīto:

Organizācijai tiek noteikta tiesībspēja, un Organizācijai, tās

amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uz

privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm saskaņā ar turpinājumā

norādīto:

(a) 1948. gada 16. aprīļa Eiropas Ekonomiskās sadarbības

Konvencijas dalībvalstu teritorijā - tiesībspēja, privilēģijas,

atvieglojumi un imunitātes saskaņā ar šīs Konvencijas

Papildprotokolu Nr. 1;

(b) Kanādā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un

imunitātes, kas norādītas jebkurā līgumā vai līgumā par

tiesībspēju, privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm, kurš

noslēgts starp Kanādas valdību un Organizāciju;

(c) Amerikas Savienotajās Valstīs - tiesībspēja, privilēģijas,

atvieglojumi un imunitātes saskaņā ar Starptautisko organizāciju

imunitāšu likumu, kas noteikts 1950. gada 27. jūnija izpildu

rīkojumā Nr. 10133;

(d) jebkurā citā vietā - tiesībspēja, privilēģijas,

atvieglojumi un imunitātes, kas norādītas jebkurā līgumā vai

līgumā par tiesībspēju, privilēģijām, atvieglojumiem un

imunitātēm, kurš noslēgts starp attiecīgo valdību un

Organizāciju.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir

parakstījušas šo Protokolu.

SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada

četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem

esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru uzglabās

Francijas Republikas valdība, kas izsniegs visām

parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas.

Eiropas Ekonomiskās sadarbības

konvencijas Papildprotokols Nr. 1 par Organizācijas tiesībspēju,

privilēģijām un imunitātēm

PARĪZĒ 1948. gada 16. aprīlī

Valdība un Eiropas Ekonomiskās sadarbības konvencijas

parakstītājas iestādes,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar Konvencijas 22. panta

noteikumiem Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijai visu tās

dalībvalstu teritorijā ir tāda tiesībspēja, kāda nepieciešama tās

funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai, un Organizācijai, tās

amatpersonām un Organizācijas dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības

uz papildprotokolā norādītajām privilēģijām un imunitātēm,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāk norādītajiem noteikumiem:

I DAĻA: Personas

statuss, tiesības

1.

pants

Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Tā var slēgt

līgumus, iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu un rīkoties ar

to, un vērsties ar prasību tiesā.

II DAĻA:

Īpašums, līdzekļi un aktīvi

2.

pants

Organizācijai, tās īpašumam un aktīviem neatkarīgi no tā, kur

tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir imunitāte pret jebkāda

veida tiesvedību, ja vien kādā konkrētā gadījumā Organizācija nav

nepārprotami atteikusies no savas imunitātes. Tomēr ar šo saprot,

ka atteikšanās no imunitātes neattiecas uz jebkāda veida nolēmumu

izpildi.

3.

pants

Organizācijas telpas ir neaizskaramas. Organizācijas īpašumam

un aktīviem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie

atrodas, ir imunitāte pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju,

atsavināšanu vai jebkādu citu iejaukšanās veidu neatkarīgi no tā,

vai tā ir izpildvaras, tiesu varas vai likumdevējvaras iestāžu

rīcība, tai skaitā administratīvā procesa ietvaros.

4.

pants

Organizācijas arhīvi un kopumā visi tai piederošie vai tās

rīcībā esošie dokumenti neatkarīgi no to atrašanās vietas ir

neaizskarami.

5.

pants

Bez jebkādiem finanšu kontroles, regulējumu vai moratoriju

ierobežojumiem:

(a) Organizācija var turēt jebkāda veida valūtu un rīkoties ar

kontiem jebkurā valūtā;

(b) Organizācija var brīvi pārskaitīt savus līdzekļus no

vienas valsts uz otru un jebkuras valsts ietvaros, kā arī

konvertēt jebkuru savā rīcībā esošu valūtu citā valūtā.

6.

pants

Organizācija, tās aktīvi, ienākumi un citi īpašumi ir

atbrīvoti no:

(a) visiem tiešajiem nodokļiem; tomēr ar to tiek saprasts, ka

Organizācija neprasa atbrīvojumu no maksas vai nodokļiem, kas

veido vienīgi maksu par komunālajiem pakalpojumiem;

(b) visām muitas nodevām un importa un eksporta aizliegumiem

un ierobežojumiem attiecībā uz precēm, kuras Organizācija ieved

vai izved savām oficiālajām vajadzībām. Taču ar to tiek saprasts,

ka ar šādu atbrīvojumu ievestās preces netiek pārdotas valstī,

kurā tās ir ievestas, izņemot gadījumos, par kuriem panākta

vienošanās ar attiecīgās valsts valdību;

(c) visām muitas nodevām, importa un eksporta aizliegumiem un

ierobežojumiem attiecībā uz Organizācijas publikācijām.

7.

pants

Organizācija parasti neprasīs atbrīvojumu no akcīzes nodokļa

un nodevas par kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanu, kas veido

daļu no maksājamās summas, taču, kad Organizācija veic svarīgus

īpašuma pirkumus savām oficiālajām vajadzībām, uz kuriem

attiecināti vai var tikt attiecināti šādi nodokļi vai nodevas,

dalībvalstis, ja iespējams, veiks attiecīgas administratīvās

darbības, lai panāktu šāda nodokļa vai nodevas atlaišanu vai

atmaksāšanu.

III DAĻA:

Atvieglojumi saistībā ar komunikāciju

8.

pants

Organizācija katras dalībvalsts teritorijā bauda ne mazāk

labvēlīgus nosacījumus oficiālajai saziņai, kādus katras

dalībvalsts valdība nodrošina jebkurai citai valdībai, tai skaitā

diplomātiskajām pārstāvniecībām, attiecībā uz prioritāti, maksu

un nodokļiem par pasta sūtījumiem, kablogrammām, telegrammām,

radiogrammām, telefoto, telefona sakariem vai jebkuru citu

saziņu, kā arī attiecībā uz tarifiem, kas noteikti informācijas

nodošanai presē un radio. Organizācijas oficiālā sarakste un

jebkura cita oficiālā saziņa netiek pakļauta cenzūrai.

IV DAĻA:

Dalībvalstu pārstāvji

9.

pants

Dalībvalstu pārstāvjiem Organizācijas galvenajās un

pakārtotajās iestādēs, pildot savus pienākumus un braucot uz

sanāksmes vietu un no tās, tiek piešķirtas privilēģijas,

imunitātes un atvieglojumi, kādus parasti bauda līdzvērtīga ranga

diplomātiskie sūtņi.

10.

pants

Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas, imunitātes un

atvieglojumi tiek piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai,

bet gan ar mērķi nodrošināt neatkarīgu to funkciju izpildi, kas

saistītas ar viņu darbu Organizācijā. Tādējādi dalībvalstīm ir ne

vien tiesības, bet arī pienākums atcelt sava pārstāvja imunitātes

statusu visos gadījumos, kad dalībvalsts uzskata, ka imunitātes

statuss varētu traucēt tiesvedību, un kad to var atcelt,

nekaitējot mērķim, kura dēļ tas ticis piešķirts.

11.

pants

9. panta normas nav attiecināmas attiecībās starp pārstāvi un

tās valsts varas iestādēm, kuras pilsonis ir šis pārstāvis vai

kuras pārstāvis viņš vai viņa ir šobrīd vai ir bijis vai bijusi

iepriekš.

12.

pants

IV daļā jēdziens iekļauj visus delegāciju delegātus,

vietniekus, padomniekus, tehniskos ekspertus un sekretārus.

V DAĻA:

Amatpersonas

13.

pants

Ģenerālsekretārs nosaka to amatpersonu kategorijas, uz kurām

attiecas V daļas noteikumi. Viņš iesniedz sarakstu ar šīm

kategorijām Padomei. Pēc tam šis saraksts tiek izplatīts visām

dalībvalstīm. Šajās kategorijās iekļauto amatpersonu vārdi

periodiski tiek darīti zināmi dalībvalstīm.

14.

pants

Organizācijas amatpersonām:

(a) ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko tās

ir veikušas, pildot amata pienākumus; šī imunitāte saglabājas arī

tad, kad amatpersonas beigušas pildīt amata pienākumus

Organizācijā;

(b) ir tāds pats atbrīvojums no nodokļiem par saņemto algu un

ienākumiem, kāds pienākas galveno starptautisko organizāciju

amatpersonām, kā arī saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem;

(c) ir imunitāte, līdz ar viņu ar laulātajiem partneriem un

apgādājamiem tuviniekiem, pret imigrācijas ierobežojumiem un

ārvalstnieku reģistrāciju;

(d) ir piešķirtas tādas pašas atvieglojumu maiņas

privilēģijas, kādas pienākas līdzvērtīga ranga diplomātisko

misiju amatpersonām;

(e) tiek piešķirti, līdz ar viņu laulātajiem partneriem un

apgādājamiem ģimenes locekļiem, tādi paši repatriācijas

atvieglojumi, kādi starptautiskas krīzes gadījumā tiek piešķirti

diplomātisko pārstāvniecību dalībniekiem;

(f) ir tiesības ievest mēbeles un personiskās mantas bez

nodokļiem, kad viņi pirmo reizi uzsāk pildīt amata pienākumus

attiecīgajā valstī.

15.

pants

Papildu privilēģijām, imunitātēm, atbrīvojumiem un

atvieglojumiem, kas noteikti 14. pantā, ģenerālsekretāram, viņa

laulātajam un bērniem līdz 21 gada vecumam tiek piešķirtas

privilēģijas, imunitātes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kas

pienākas diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem saskaņā ar

starptautiskajiem likumiem.

Ģenerālsekretāra vietniekiem piešķirtas tādas pašas

privilēģijas, imunitātes, atbrīvojumi un atvieglojumi kā

līdzvērtīga ranga diplomātiskajiem pārstāvjiem.

16.

pants

Amatpersonām privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tiek

piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan

Organizācijas interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāram ir

tiesības un pienākums atcelt imunitāti jebkurai amatpersonai

jebkurā gadījumā, kad, pēc viņa domām, imunitātes statuss varētu

traucēt tiesvedību, un to var atcelt, nekaitējot Organizācijas

interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāra un ģenerālsekretāra

vietnieku imunitāti var atcelt Padome.