Par 1999.gada 7.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālā atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Iesniedzēja pārstāvis

zvērināts advokāts O.Cers rakstveida paskaidrojumos Satversmes

tiesai norāda, ka likumdevējs Privatizācijas likuma 74.panta

septītajā daļā ar terminu "neapdzīvojama ēka" ir domājis

specifiska rakstura ēkas, kuras vispār nav paredzētas dzīvošanai,

bet kurās ārkārtējas nepieciešamības dēļ ir izveidoti atsevišķi

dzīvokļi, tādējādi likumsakarīgi šādu dzīvokļu privatizācija

notiek saskaņā ar speciāliem likumiem.

Iesniedzēja pārstāvis uzskata, ka

ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, no valsts akciju sabiedrības "Rosme"

valdījuma 1997.gada 30.jūnijā bija jānodod nevis aģentūras

valdījumā, bet Centrālajai privatizācijas komisijai

privatizācijai, jo tobrīd ēkā bija četri dzīvokļi. Izpildvarai un

tās pārraudzībā esošajai valsts uzņēmējsabiedrībai bija labticīgi

jāizpilda likumdevēja griba, nododot privatizācijai visas ēkas,

uz kurām attiecās Privatizācijas likums, un tādējādi jānodrošina

un jāatbalsta valsts politika privatizācijas sfērā.

Iesniedzēja pārstāvis norāda, ka

vienīgā norma, kas aģentūras lēmuma par ēkas statusa maiņu

izdošanas brīdī noteica, kas ir dzīvojamā māja, bija

Privatizācijas likuma 1.panta 1.punkts. Aģentūra to ir

ignorējusi, jo ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, tobrīd bija dzīvojamā

māja ar vismaz četriem dzīvokļiem.