Par 1999.gada 7.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālā atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildus saņemti rakstveida

skaidrojumi no attiecīgajām valsts institūcijām, kā arī izraksti

no ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās inventarizācijas lietas

arhīva materiāliem.

16.1. Aģentūras sniegtie

skaidrojumi apliecina, ka 1997.gada 16.decembrī saskaņā ar

noslēgtajiem īres līgumiem namīpašumā Rīgā, Kaļķu ielā 24, bija

izīrēti četri dzīvokļi un ka aģentūra, ēkas apsekošanas rezultātā

nosakot, ka tā ir nedzīvojama ēka, pamatojusies tikai uz

1961.gada tehniskās inventarizācijas instrukcijām. Mainīt ēkas

statusu aģentūrai deva tiesības Civillikuma 876.pants (valdītāja

faktiskā vara pār lietu) un aģentūras statūtos noteiktā aģentūras

valdes kompetence. 1998.gadā tika atbrīvoti trīs no četriem ēkā

Rīgā, Kaļķu ielā 24, izīrētajiem dzīvokļiem. Šo darbību veikšanai

1998.gada 31.martā tika noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.4 starp

aģentūru (pilnvarotājs) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Namsaimnieks" (pilnvarnieks). Nauda par dzīvokļu atbrīvošanu, kā

arī par juridiskajām darbībām, kas saistītas ar šo atbrīvošanu,

tika izmaksāta no aģentūras līdzekļiem. Dzīvokļu atbrīvošanas

mērķis bija ēkas efektīva apsaimniekošana un izmantošana, gūstot

pēc iespējas vairāk ienākumu.

16.2. Latvijas Republikas Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paskaidro,

ka parasti normatīvajos aktos netiek lietots termins "būves

statuss un tā maiņa", bet, piemēram, Ministru kabineta 2001.gada

31.jūlija noteikumos Nr.344 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

noteikšanas un sistematizācijas kārtība" (turpmāk - noteikumi

Nr.344) ir norādīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un tā

maiņa. Lietošanas mērķa maiņu ir tiesīgs ierosināt nekustamā

īpašuma tiesiskais valdītājs gadījumā, ja kadastrā reģistrēta

nekustamā īpašuma sastāvā esošai ēkai mainījies galvenais

lietošanas veids. Ēkas galveno lietošanas veidu un pārējos

lietošanas veidus nosaka atbilstoši 1998.gada būvju klasifikācijā

noteiktajai kārtībai. Ēkas lietošanas veidi tiek norādīti ēku un

telpu grupu tehniskās inventarizācijas lietās. Apstrīdētā akta

izdošanas brīdī spēkā bijušie Ministru kabineta 1998.gada 5.maija

noteikumi Nr.166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

klasifikācija" (turpmāk - noteikumi Nr.166) noteica, ka valsts

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (mērķus) nosaka un maina

attiecīgā valsts institūcija, kuras valdījumā tas atrodas,

atbilstoši likumīgi iesāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai.

Vairāki termini, piemēram, "dzīvojamā māja" vai "dzīvojamā ēka",

normatīvajos aktos tiek skaidroti dažādi, katra konkrētā

normatīvā akta izpratnē.

16.3. No Latvijas Republikas

Valsts zemes dienesta saņemti izraksti no ēkas Rīgā, Kaļķu

ielā 24, tehniskās inventarizācijas lietas arhīva

materiāliem.

Secinājumu

daļa