2. pants

Var piekrist iesniedzēja

viedoklim, ka ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, saskaņā ar Privatizācijas

likuma mērķi un ar tā 74.panta trešo daļu no valsts akciju

sabiedrības "Rosme" valdījuma bija jānodod nevis aģentūras

valdījumā, bet gan Centrālajai privatizācijas komisijai, tātad -

privatizācijai. Tomēr nodot ēku aģentūras valdījumā

Privatizācijas likums neliedza, jo tobrīd spēkā bijušais

Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punkts aizliedza tikai

ēku atsavināt.

Nav pamatots iesniedzēja

viedoklis, ka līdz 1998.gada 18.septembrim ēka tika saglabāta

valsts īpašumā bez jebkāda juridiska pamata. Ministru kabinets

pareizi norāda, ka likumdevējs termiņus dzīvojamo māju

privatizācijai vairākkārt mainījis. Proti, Privatizācijas likuma

74.panta pirmās daļas sākotnējā redakcija neparedzēja konkrētu

termiņu valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijai. 1998.gada

7.maija redakcija noteica termiņu - ne vēlāk kā līdz 1999.gada

1.jūlijam, 1999.gada 16.decembra redakcija - līdz 2000.gada

1.jūlijam. Savukārt 2000.gada 3.augusta redakcija atkal atgriezās

pie sākotnējā varianta un konkrētu termiņu vairs neparedzēja.

Tādējādi Privatizācijas likuma 74.panta pirmās daļas norma līdz

apstrīdētā akta izdošanas brīdim netika pārkāpta.

Kaut arī noteiktie termiņi par

ēkas nodošanu privatizācijai netika pārkāpti, ēka Rīgā, Kaļķu

ielā 24, bija pakļauta privatizācijai, un saskaņā ar

Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punktu īpašuma

atsavināšanu nedrīkstēja veikt. Līdz ar to apstrīdētais akts ir

pretrunā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo un trešo daļu un

pārejas noteikumu 3.punktu.