11. pants

Darba līgumi

1. Ja vien Dalībvalstis nevienojas citādi, Dalībvalsts nevar

lūgt piešķirt imunitāti no otras Dalībvalsts tiesas

jurisdikcijas, kura citādi ir kompetenta izskatīt strīdus, kas

izriet no darba līguma, ko slēgusi attiecīgā Dalībvalsts un

privātpersona par izpildītu vai izpildāmu darbu, kas pilnībā vai

daļēji tiek izpildīts otras Dalībvalsts teritorijā.

2. Šī panta 1. daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:

a) darbinieks ir ticis nodarbināts noteiktu valdības funkciju

veikšanai;

b) darbinieks ir:

(i) diplomātiskais aģents saskaņā ar 1961. gada Vīnes

konvenciju par diplomātiskajām attiecībām;

(ii) konsulāra amatpersona saskaņā ar 1963. gada Vīnes

konvenciju par konsulārajām attiecībām;

(iii) diplomāts pastāvīgā pārstāvniecībā pie starptautiskas

organizācijas vai īpašā pārstāvniecībā / misijā, vai pārstāv

valsti starptautiskā konferencē; vai

(iv) jebkura cita persona, kas bauda diplomātisko

imunitāti;

c) tiesas process attiecas uz privātpersonas pieņemšanu darbā,

atjaunošanu vai darba tiesisko attiecību statusa maiņu;

d) process attiecas uz privātpersonas atlaišanu, līguma

termiņa pārskatīšanu un ja šāds process saskaņā ar Dalībvalsts,

valdības vadītāja vai ārlietu ministra viedokli skar Dalībvalsts

drošības intereses;

(e) darbinieks tiesas procesa laikā ir Dalībvalsts, ar kuru

slēgts darba līgums, pilsonis, ciktāl viņš pastāvīgi neuzturas

tiesas valstī;

(f) darba devēja Dalībvalsts un darbinieks jau iepriekš ir

rakstveidā vienojušies citādāk, ņemot vērā jebkurus sabiedriskās

politikas apsvērumus, kuri paredz tiesas valstij ekskluzīvu

jurisdikciju attiecībā uz prasības priekšmetu tiesas procesā.