22. pants

Visbeidzot Satversmes tiesai jāizvērtē, vai labums,

ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarīto

kaitējumu.

22.1. Ar apstrīdēto normu atcelta pensiju pārskatīšana

2009. gada 1. aprīlī un 2009. gada 1. oktobrī. Atbilstoši

Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai pensiju

pārskatīšana 2009. gada 1. aprīlī skartu 228 387 valsts pensiju

saņēmējus jeb 40,6 procentus no kopējā valsts pensiju saņēmēju

skaita. Atkarībā no pensijas apmēra tā pieaugums būtu šāds: 45

latus lielai pensijai - 2,16 latu, 100 latus lielai pensijai -

4,79 lati, 135 latus lielai pensijai - 6,47 lati (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 78. lp.).

Pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. oktobrī skartu 334 036

pensionārus jeb 59,4 procentus no valsts pensiju saņēmēju skaita.

Šīs pārskatīšanas rezultātā pensijas, kas nepārsniedz 135 latus,

nepieaugtu; pensijas, kuru apmērs ir 136 lati, pieaugtu par 1,86

latiem; 180 latus lielām pensijām pieaugums būtu 2,47 lati, bet

300 latus lielām pensijām - 4,11 latu (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 78. lp.).

Vērtējot valsts pensiju saņēmējiem radītā aizskāruma apmēru,

Saeima norāda uz dažādiem pasākumiem, kas pēdējo gadu laikā

veikti pensionāru dzīves uzlabošanai, sevišķu uzmanību pievēršot

personām ar mazu pensiju un lielu darba stāžu. Tā kopš 2006. gada

palielināts minimālais apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs,

palielināts minimālais vecuma pensijas apmērs personām, kurām

apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem, ieviests

vienreizējs pabalsts pārdzīvojušam laulātam pensionāra nāves

gadījumā, 2007. gadā noteikta iespēja atsevišķām personu

kategorijām valsts pensiju pieprasīt piecus gadus agrāk un 2008.

gadā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vēl vairāk

paplašinātas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 27.-28.

lp.).

Kopš 2006. gada ieviests un vēlāk pakāpeniski paplašināts

regulējums attiecībā uz piemaksu pie valsts vecuma pensijas par

katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31.

decembrim. Tā ar 2006. gada 1. janvāri noteikta 19 santīmu

piemaksa pie valsts vecuma pensijas par katru apdrošināšanas

stāža gadu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un

pensijas apmērs nepārsniedz 105 latus. Ar 2007. gada 1. janvāri

piemaksa tika piešķirta arī tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru

pensijas apmērs nepārsniedz 135 latus. Kopumā tika saglabāta 30

gadu apdrošināšanas stāža prasība, tomēr personām, kuras

strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos

vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, tā tika pazemināta līdz

25 gadiem. Ar 2008. gada 1. jūniju piemaksa pie vecuma pensijas

tika noteikta 40 santīmu apmērā par katru stāža gadu pensijām,

kas nepārsniedz 225 latus, un atcelta iepriekš spēkā bijusī

apdrošināšanas stāža prasība. Savukārt ar 2009. gada 1. janvāri

šī piemaksa noteikta pie visām vecuma un invaliditātes pensijām

neatkarīgi no pensijas apmēra un apdrošināšanas stāža, turklāt

piemaksas apmērs paaugstināts līdz 70 santīmiem par katru

apdrošināšanas stāža gadu. Tā rezultātā 2009. gada aprīlī vidējā

piemaksa pie vecuma pensijas bija 24,16 latu un pie invaliditātes

pensijas - 11,55 lati (sk. lietas materiālu 1. sēj.

27.-29.lp.).

Tāpat pakāpeniski paplašināts arī pensiju pārskatīšanas

regulējums. Kopš 2002. gada, kad tika ieviesta jauna pensiju

pārskatīšanas kārtība, attiecībā uz pensijām, kuru apmērs

nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

apmēru, pārskatīšana tika noteikta divas reizes, nevis vienu

reizi gadā. Šīs pensijas tika pārskatītas gan atbilstoši faktisko

patēriņa cenu indeksam, gan apdrošināšanas iemaksu algas reālā

pieauguma procentiem. Turklāt attiecībā uz pēdējo rādītāju

pieauguma procentu apmērs tika paaugstināts no 25 procentiem uz

50 procentiem. Attiecībā uz 2008. gadu tika noteikts, ka iepriekš

minētajā kārtībā pārskatāmas nevis pensijas, kas nepārsniedz

trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (135

latus), bet gan pensijas, kas nepārsniedz 150 latus. Pensijas,

kas pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

apmēru (bet 2008. gadā - 150 latus) un nepārsniedz tā pieckāršu

apmēru, vienmēr tika pārskatītas vienu reizi gadā atbilstoši

faktiskajam patēriņu cenu indeksam. Lielākas pensijas pārskatītas

netika. Labklājības ministrija norāda, ka, pārskatot pensijas

2008. gadā, pensijas līdz 150 latiem aprīlī tika palielinātas

vidēji par 11,95 latiem, bet oktobrī - vidēji par 18,31 latu.

Savukārt pensijas, kas pārsniedza 150 latus, pārskatīšanas

rezultātā vidēji palielinājās par 25,55 latiem (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 21. lp.).

Minētie pasākumi ir noteikuši vidējā valsts pensiju apmēra

pieaugumu, kas īpaši novērojams pēdējā gada laikā. Atbilstoši

VSAA mājaslapā sniegtajiem statistikas datiem 2005. gada 1.

janvārī visu veidu valsts pensiju vidējais apmērs bijis 75,33

lati, 2006. gada 1. janvārī - 84,39 lati, 2007. gada 1. janvārī -

99,82 lati, 2008. gada 1. janvārī - 119,34 lati, bet 2009. gada

1. janvārī - 166,72 lati (sk. http://www.vsaa.lv/vsaa/content/?lng=lv&cat=651,

aplūkots 20.11.2009.). Attiecīgi 2008. gadā, tas ir, laikā,

kad ekonomiskā situācija valstī jau sāka pasliktināties, valsts

pensiju vidējais apmērs pieauga par 39,7 procentiem.

Saeima savā atbildes rakstā īpaši uzsver nozīmi, kāda ir

piemaksām par apdrošināšanas stāžu, un pauž viedokli, ka šīs

piemaksas tādā apmērā, kādā tās noteiktas kopš 2009. gada

janvāra, aizstāj pensiju pārskatīšanu. Satversmes tiesa šādam

uzskatam nepiekrīt, jo minētajiem regulējumiem ir atšķirīgs

mērķis. Piemaksa ir vērsta uz to, lai palielinātu pensiju

personām, kuras apdrošināšanas stāžu pilnībā vai galvenokārt

uzkrājušas līdz 1996. gadam jeb likuma "Par valsts pensijām"

spēkā stāšanās brīdim. Savukārt pensiju pārskatīšana ir vērsta uz

pensijas pirktspējas saglabāšanu. Tā nav saistāma ar

apdrošināšanas stāža lielumu vai iegūšanas laiku. Ne visām

personām, kurām būtu tiesības uz pensijas pārskatīšanu,

atbilstošā apmērā ir tiesības arī uz minēto piemaksu. Tomēr

atzīstams, ka lielai daļai valsts pensiju saņēmēju piemaksas

apmēra palielināšana ir būtiski samazinājusi ar apstrīdēto normu

radītā aizskāruma ietekmi.

Vērtējot valsts pensiju saņēmēju tiesību aizskārumu, jāuzsver,

ka apstrīdētā norma nav radījusi personām jau piešķirtās valsts

pensijas apmēra samazinājumu. Tāpat norādāms, ka ar apstrīdēto

normu nav ierobežota tāda sociālā garantija, uz ko personas būtu

ieguvušas tiesības, veicot valsts sociālās apdrošināšanas

iemaksas. Apstrīdētā norma ierobežo personu tiesības uz pensiju

pirktspējas periodisku pārskatīšanu atbilstoši patēriņa cenu

pieaugumam.

Valsts pensiju saņēmējiem radītā aizskāruma būtiskumu samazina

arī tas, ka tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojums ir

noteikts vienīgi uz konkrētu laika posmu - 2009. gadu. 2010. gadā

valsts pensiju pārskatīšanu paredzēts atsākt.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā

norādītajiem datiem patēriņa cenu indekss ar 2009. gada aprīli

sācis samazināties un turpina sarukt. Tāpat kopš 2009. gada

aprīļa ir samazinājies Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā

iztikas minimuma apmērs (sk. http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=602,

aplūkots 20.11.2009.). Līdz ar to apstrīdētās normas radītās

sekas ir jūtamas mazāk.

22.2. Pretstatā valsts pensiju saņēmējiem nodarītajam

aizskārumam jāizvērtē labums, ko no konkrētā tiesību ierobežojuma

gūst sabiedrība kopumā.

Ietaupījums, ko devusi 2009. gada 1. aprīlī paredzētās pensiju

pārskatīšanas atcelšana, ir 11 miljonu latu, savukārt 2009. gada

1. oktobrī paredzētās pārskatīšanas neveikšana ļāvusi ietaupīt

2,3 miljonus latu. Tātad kopējais ietaupījums, ko nodrošinājusi

apstrīdētās normas pieņemšana, ir 13,3 miljoni latu (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 77.-78. lp.). Tomēr, kā tika

secināts, šis ieguvums nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts

ekonomiskās situācijas un citiem tās stabilizēšanas labad

veiktajiem pasākumiem.

Kā Satversmes tiesai norādījis Ministru kabinets, jau ar 2008.

gada 12. decembra grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009.

gadam" noteiktais valsts speciālā budžeta ieņēmumu samazinājums

salīdzinājumā ar sākotnējo 2009. gada plānu bijis 453,0 miljoni

latu jeb 26,3 procenti. Valsts speciālā budžeta izdevumu

samazinājums salīdzinājumā ar sākotnējo 2009. gada plānu bijis

62,8 miljoni latu jeb 4,1 procents, līdz ar to veidojies speciālā

budžeta naudas līdzekļu atlikuma samazinājums par 216,2 miljoniem

latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 133. lp.).

Saskaņā ar Valsts kases pārskatiem 2009. gada pirmajā pusē

valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi bijuši

752,7 miljoni latu un salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusi

(544,7 miljoni latu) palielinājušies par 208,0 miljoniem latu.

Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi

2009. gada pirmajā pusē bijuši 647,4 miljoni latu un

salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusi (704,3 miljoni latu)

samazinājušies par 56,9 miljoniem latu (sk. lietas materiālu

1. sēj. 134. lp.).

Var piekrist Saeimas un Ministru kabineta paustajam uzskatam,

ka tik ievērojama ieņēmumu samazinājuma dēļ bija nepieciešams

pārskatīt arī izdevumus. Sociālās apdrošināšanas speciālā

budžeta darbības princips ir pašfinansēšanās, proti, valsts

sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus pamatā veido

sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko veic šobrīd tautsaimniecībā

nodarbinātie, un līdz ar to budžeta kārtējā gada ieņēmumi ir

atkarīgi no maksātāju skaita un sociālās apdrošināšanas iemaksu

algas lieluma. Savukārt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

izdevumi tiek plānoti, ņemot vērā prognozēto sociālās

apdrošināšanas pakalpojumu skaitu un pakalpojumu apmērus

attiecīgajā gadā.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ieskaitīto

iemaksu pārpalikums, kas veidojies demogrāfiski labvēlīgos gados,

tiek uzkrāts valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

kontā. Ministru kabinets norāda, ka uzkrātais līdzekļu atlikums

tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas funkciju

nodrošināšanai demogrāfiski nelabvēlīgos gados.

Atbilstoši Valsts kases pārskatiem valsts sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta atlikums šā gada 1. augustā bijis

797,6 miljoni latu un salīdzinājumā ar budžeta atlikumu šā gada

1. janvārī (951,1 miljons latu) tas samazinājies par 153,5

miljoniem latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 134. lp.).

Savukārt atbilstoši 2009. gada 16. jūnija grozījumiem likumā "Par

valsts budžetu 2009. gadam" valsts sociālās apdrošināšanas

speciālajā budžetā plānotais naudas līdzekļu atlikuma

samazinājums 2009. gadā ir 206,6 miljoni latu, un tādējādi gada

beigās plānotais naudas līdzekļu atlikums - 744,5 miljoni lati.

Turklāt speciālā budžeta izdevumi nepārtraukti palielinās vairāku

šādu faktoru ietekmē: iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums,

kura rezultātā pieauguši pensiju un pabalstu apmēri, atsevišķu

pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugums, jaunu pakalpojumu

ieviešana un augstais bezdarba līmenis.

Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

situācijas izvērtēšanā vērā ņemama arī kopējā valsts ekonomiskā

situācija, jo tā tieši ietekmē speciālā budžeta ieņēmumus un

izdevumus. Piemēram, ievērojami ir palielinājies bezdarbnieku

skaits - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem darba

meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā no

6,3 procentiem 2008. gada otrajā ceturksnī pieaudzis līdz 16,7

procentiem 2009. gada otrajā ceturksnī (sk. http://www.csb.lv/csp/content/?cat=610,

aplūkots 20.11.2009.). 2009. gada pirmajā pusgadā bija

vērojama ekonomiskās aktivitātes mazināšanās jeb iekšzemes

kopprodukta sarukums par vairāk nekā 18 procentiem salīdzinājumā

ar šo pašu iepriekšējā gada periodu (sk. http://www.csb.lv/csp/content/?cat=2148,

aplūkots 20.11.2009.). Pieaicinātā persona M. Hansens norāda,

ka 2009. gada otrajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte ir

noslīdējusi apmēram līdz 2005. gada otrā ceturkšņa līmenim

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 60. lp.).

Arī Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds vērsuši

uzmanību uz to, ka pensiju pārskatīšanas sistēma, kurā papildus

patēriņa cenu izmaiņu rādītājam piemēro arī 50 procentus no

apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma, kā tas līdz

apstrīdētās normas pieņemšanai bija Latvijā, esot pārāk dāsna un

varot radīt fiskālus riskus īsā un vidējā termiņā (sk.

"Background Report Bank-Fund Technical Assistance Mission on

Public Expenditure Review and Public Finance Management Issues

June 11-22, 2007" lietas materiālu 2. sēj. 42. lp.).

Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai arī

dažas kaimiņvalstis nolēmušas šogad pensijas vai nu "iesaldēt",

vai pat samazināt. Piemēram, Zviedrija plānojot valsts pensiju

indeksācijā piemērot negatīvu procentu, līdz ar to samazinot

pensiju apmērus. Lietuva, kur attiecībā uz valsts pensiju

indeksāciju neesot speciāli izstrādāta regulējuma un tā tiekot

veikta, rūpīgi izvērtējot kārtējā gada budžeta iespējas, plānojot

pensijas samazināt par 5-10 procentiem. Somija valsts pensiju

indeksācijā piemērojot iztikas minimuma rādītāju. Tam

samazinoties, valdība gatavojot pagaidu likumu, kura mērķis esot

"iesaldēt" pensiju indeksāciju 2010. gadā. Arī 90. gadu recesijas

laikā Somija pensiju indeksāciju uz vienu gadu "iesaldējusi"

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 22. lp.).

22.3. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka

sociālās tiesības, pie kurām pieder arī tiesības uz sociālo

nodrošinājumu, ir ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas,

atšķirīgas cilvēktiesības, jo šo tiesību realizācija ir atkarīga

no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem

(sk. Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā

Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļu).

Valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums savas

saistības sociālo tiesību jomā samērot ar savām ekonomiskajām

iespējām. Pretējā gadījumā apgrūtināta var tikt citu valsts

pienākumu izpilde, tajā skaitā citu sociālo tiesību realizēšana.

Tāpat uzsverams, ka valstij ir jānodrošina pensiju sistēmas

ilgtspēja, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs

īstenojamas arī nākamajās paaudzēs. Pienākums izveidot

ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu ir tiesību uz sociālo

nodrošinājumu pamatā un izriet arī no sociāli atbildīgas valsts

principa.

Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka, būtiski pasliktinoties

ekonomiskajai situācijai, valsts vairs nevarēja garantēt tādu

pašu sociālā nodrošinājuma kopumu, kāds tas bija noteikts

ekonomiskās izaugsmes gados. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta

valsts iespēja īstenot tiesības uz sociālo nodrošinājumu un

garantēt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju. Šādos apstākļos

pensiju pārskatīšanas atcelšana ir uzskatāma par atbilstošu

līdzekli minēto problēmu risināšanai.

Samērojot sabiedrības nepieciešamību

pēc apstrīdētās normas ar personas tiesību uz sociālo

nodrošinājumu ierobežojumu, secināms, ka labums, ko ar apstrīdēto

normu iegūst sabiedrība, ir nozīmīgāks par atsevišķai personai

radīto aizskārumu.

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

samērīga ar leģitīmo mērķi un atbilst Satversmes 109. pantā

nostiprinātajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.